Tikai dažu stundu brauciena attālumā no Ņujorkas un tai raksturīgajiem debesskrāpjiem, satiksmes un cilvēku pārpilnības atrodama pavisam cita, savrupa pasaule ar saviem noteikumiem un likumiem. Amiši nelieto ne elektrību, ne tālruņus, ne datorus un internetu, ne arī citas modernās pasaules ērtības. Automašīnu vietā viņiem ir zirgi, sociālos tīklus aizstāj dzīve kopienā, bet seriālu skatīšanos - smags fizisks darbs.
Amišu kopienu aizsākumi meklējami 17. gadsimta beigās, kad franču sprediķotājs Jakobs Amans no Elzasas nodibināja pats savu baznīcu. Tā ļoti stingri pieturējās pie svētajiem rakstiem un Bībelē rakstīto tulkoja burtiski.
Amana mācības sekotāji izpletās pa visu Šveici un Elzasu, līdz pie varas nāca Luijs XIV un ticības sekotājus aizdzina pāri okeānam uz Ameriku.
Mūsdienās vairums amišu - anabaptistu kristiešu grupu - dzīvo ASV un Kanādas ziemeļos. Pati lielākā kopiena ir Pensilvānijā - ap 51 000 cilvēku.
Ņemot vērā to, ka amiši neizmanto mūsdienu saziņas līdzekļus, atsevišķas kopienas neuztur kontaktus. Gadu gaitā katrā amišu kopienā izveidojušās savas tradīcijas un dzīvesveids, tomēr pamatā visi dzīvo pēc ļoti burtiskas svēto rakstu interpretācijas.
Izvairīšanās no pasaules kārdinājumiem
Lai pretotos kārdinājumiem, amišiem jādzīvo pēc iespējas vienkāršāk un jānododas smagam darbam. No ārpasaules labumiem jāizvairās. Gandrīz visas amišu ģimenes nodarbojas ar lauksaimniecību.
Amiši dzīvo pašu rokām celtās mājās. Televīzija, tālruņi, kino, datori - tas viss ir stingri aizliegts. Amiši ģērbjas tāpat kā viņu senči pirms 300 gadiem.