Aptuveni puse jauno medicīnas speciālistu dodas strādāt uz ārvalstīm, tāpēc, risinot ārstu trūkuma problēmu, galvenokārt būtu jākoncentrējas uz rezidentu noturēšanu Latvijā, 8. augustā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš norādīja, ka galvenais, ar ko rezidentus varētu noturēt Latvijā, ir konkurētspējīgs atalgojums.
"Ja attīstītās Eiropas Savienības dalībvalstīs minimālā alga ir 1500 eiro, bet šeit [Latvijā] faktiski pat speciālistiem [alga] nesniedzas līdz šim līmenim, tad par ko mēs runājam?" retoriski vaicāja tiesībsargs.
Jansons skaidroja, ka ar rezidentu piesaisti reģionos valstij nesokas tik labi, kā gribētos, jo cilvēku pārcelšanās ir saistīta ar lieliem papildu izdevumiem, bet ar rezidenta algu tos ir grūti nosegt.
"Piemēram, Igaunijā rezidentiem ir 2000 eiro alga. Ja mums rezidentiem nemaksā un viņiem par to rezidentūru kaut kā pašiem ir jāmēģina nodrošināt iztiku, tas ir absolūti neadekvāti. Tātad jāsāk ar šīm elementārajām lietām."
Vaicāts, ko darīt, ja budžeta veidotāji apgalvo, ka valstij vienkārši nav naudas, Jansons atgādināja, ka nepietiekams finansējums veselības aprūpei noteikti radīs spiedienu uz sociālo budžetu, jo cilvēki, kas nesaņem kvalitatīvu veselības aprūpi, iegūs slimības, kas tālāk rezultēsies ar invaliditāti, bet tam būs negatīva ietekme uz valsts budžetu ilgtermiņā.
"Te ir jāskatās no ilgtspējas aspekta: izglītība, veselības un sociālais nodrošinājums. Ja mums visu laiku turpinās tā mantra, ka nav naudas, tad faktiski nebūs īsti, ko aizsargāt," norādīja Jansons.
Viņš gan atzina, ka pēdējā laikā novērojis lielāku Veselības ministrijas izpratni par situāciju, kurā nozare ir nonākusi, un līdz ar to ir vismaz ieplānoti dažādi darbi, lai to vērstu par labu. Tomēr patlaban "valsts veselības aprūpes sistēmā pilnīgi noteikti ir totāla krīze," vērtēja Jansons.
