Divi starptautiski juridiskie biroji nekonstatē pārkāpumus, kuru dēļ Muižnieks nebūtu apstiprināms LU rektora amatā

Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Divi starptautiski juridiskie biroji Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās nav konstatējuši tādus pārkāpumus, kuru dēļ pašreizējais augstskolas rektors Indriķis Muižnieks nebūtu atkārtoti apstiprināms LU rektora amatā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie juridiskie atzinumi.

Starptautiskās auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers Legal" (PwC Legal) atzinumā skaidrots, ka, vērtējot 24. maija un 6. jūnija LU rektora vēlēšanu procedūras trūkumus, iespējams secināt, ka virkne norādīto pārkāpumu visdrīzāk par tādiem nav atzīstami, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) argumenti par LU aģentūru studentu pārstāvību LU pašpārvaldē un Studentu padomes pārstāvju Satversmes sapulcē ievēlēšanas procesa pārkāpumiem, kuri, atbilstoši juristiem pieejamajai informācijai, nemaz nav notikuši.

"Virkne pārkāpumu, piemēram, attiecībā uz 6. jūnija Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību attiecas uz relatīvi tehniskiem procedūras jautājumiem, kuru iespējama neievērošana visdrīzāk nevarēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus,"

teikts "PwC Legal" atzinumā, piebilstot, ka šāda situācija attiecībā uz Satversmes sapulces norisi rektora atcelšanas jautājumā ir analizēta arī tiesu praksē. Tāpat auditorkompānijā uzsvēra, ka IZM paziņojumā nav ietverts sīkāks vērtējums, ka un kā katrs procesuālais pārkāpums liedza sasniegt nepilnīgi ievērotas procesuālas prasības mērķi.

"PwC Legal" juristu ieskatā virkne IZM paziņojumā norādīto pārkāpumu ir attiecināmi uz LU Satversmes sapulces un LU pārvaldes institūciju darbību kā tādu, nevis tieši uz minētajām rektora vēlēšanām, līdz ar to, piemērojot Augstskolu likumu, šādi iespējami pārkāpumi ir vērtējami piesardzīgi. Tāpat IZM paziņojumā nav ietverta sīkāka argumentācija par to, ka un kā šie iespējamie pārkāpumi varēja ietekmēt 24.maija un 6.jūnija LU rektora vēlēšanu rezultātu. Juristu ieskatā virkne IZM norādīto pārkāpumu ir attiecināmi nevis uz iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikušajās rektora vēlēšanās, bet tie ietver IZM viedokli par turpmāk nepieciešamiem procedūras uzlabojumiem LU Satversmes sapulces darbā.

Rosinot LU sākt procedūru revīziju un attiecīgu grozījumu izstrādi iekšējos normatīvajos aktos, "PwC Legal" juristi gan norāda, ka Satversmes sapulces piemēroto procedūru uzlabojumu nepieciešamība nevarētu kalpot par pamatu apšaubīt katra konkrēta iepriekš pieņemta Satversmes sapulces lēmuma tiesiskumu.

Savukārt zvērinātu advokātu biroja "TGS Baltic" atzinumā secināts, ka IZM vēstulē par iespējamajiem pārkāpumiem rektora vēlēšanās nav konstatēti tādi Augstskolas likuma vai LU Satversmes pārkāpumi, kas varētu būt par pamatu Ministru kabinetam (MK) neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, tādējādi izdodot nelabvēlīgu administratīvo aktu.

Pat tad, ja rektors būtu ievēlēts, pieļaujot minēto normatīvo aktu pārkāpumus, valdībai atbilstoši Augstskolu likumam nav pienākuma neapstiprināt rektoru amatā - tās ir vienīgi MK tiesības, uzsvērts atzinumā.

MK lēmums ir satura izvēlēs administratīvais akts, pirms kura izdošanas ir jāuzklausa administratīvā procesa dalībnieku viedoklis un jāņem vērā arī lietderības apsvērumi, kas attiecīgi definēti Administratīvā procesa likumā.

Ja tiktu konstatēti LU Satversmes vai Augstskolu likuma pārkāpumi, MK var ņemt vērā arī citus Augstskolu likumā nedefinētus lietderības apsvērumus, kuru dēļ rektors tomēr būtu apstiprināms, neskatoties uz šiem pārkāpumiem. "TGS Batic" juristu ieskatā valdībai pēc analoģijas atbilstoši tiesu praksei attiecībā uz Saeimas vēlēšanām un parlamentārās procedūras pārkāpumiem jebkurā gadījumā ir jāvērtē pārkāpumu raksturs pēc būtības un šo pārkāpumu būtiskums, proti, vēlēšanu rezultātu atcelšanai primāri būtu jākonstatē, ka tie neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu un ka gadījumā, ja kāda noteikta procedūra būtu ievērota, Satversmes sapulce būtu pieņēmusi atšķirīgu lēmumu.

Birojā tāpat uzsvēra, ka IZM vēstulē tikuši uzskaitīti vienīgi iespējamie pārkāpumi Satversmes sapulces sēžu norisē un dokumentos, turklāt ne visi no šiem pārkāpumiem attiecināmi uz rektora vēlēšanām. Atbilstoši Augstskolu likumam ar to nav pietiekami, lai automātiski neapstiprinātu Satversmes sapulces ievēlētu rektoru amatā.

"IZM vēstule nesatur juridisko argumentāciju tam, kāpēc konkrētie IZM ieskatā pieļautie rektora vēlēšanu pārkāpumi ir tādi, kuru dēļ IZM ir pamats rosināt rektora vēlēšanu rezultātu neapstiprināšanu MK, proti, šajā vēstulē nav izklāstīti lietderības apsvērumi, kas MK būtu jāizdara atbilstoši Administratīvā procesa likumam, izdodot konkrēto administratīvo aktu,"

secinājuši "TGS Baltic" juristi, piebilstot, ka līdz ar to LU arī līdz šim nav bijusi iespēja sniegt savu viedokli attiecībā uz šiem lietderības apsvērumiem, kas faktiski neatbilst Administratīvā procesa likumam.

Abus juridiskos atzinumus LU pagājušās nedēļas beigās iesniegusi Valsts kancelejā, kur aģentūrai LETA apstiprināja, ka tie ir saņemti.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.

Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.

Uz augšu