Saeimas komisija atbalsta aizliegumu deputātiem saņemt atalgojumu par darbu sociālos uzņēmumos

Saeima. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 13. augustā, virzīšanai Saeimā otram lasījumam asās debatēs atbalstīja grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas, cita starp paredz arī aizliegumu Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem saņemt atalgojumu sociālajos uzņēmumos.

Grozījumu skatīšana tika sākta jau Juridiskās komisijas sēdē jūlijā, kad tika atbalstīta redakcija, kas paredz, ka augstāk minētās amatpersonas nevar saņemt atalgojumu par amatu, ko tās ieņem biedrībā vai nodibinājumā. Ar otrdienas balsojumu komisija atbalstīja šāda ierobežojuma noteikšanu arī par darbu sociālajos uzņēmumos.

Diskutējot par potenciālajiem grozījumiem, Saeimas deputāts Aldis Gobzems uzsvēra, ka, viņa ieskatā, šādu ierobežojumu ieviešana tieši veicinās interešu konfliktu.

Viņš pauda, ka "mēs ejam virzienā, kad nevis konstatējam interešu konflikta faktu pēc būtības, bet gan pēc formas, jo nevienā vietā, lai arī kur cilvēks nestrādātu, atlīdzības saņemšanas fakts nav interešu konflikta fakts". Deputāts arī uzskata, ka šādi ierobežojumi varētu atturēt cilvēkus ar labu izglītību un augstām darba spējām no vēlmes nokļūt parlamentā.

"Saeimas deputāta alga ir salīdzināma ar vidēja līmeņa izpildītāja algu dažādās nozarēs. [..] Par sevi, kā vīrieti, varu teikt, ka, ja mani dzīves griesti būtu Saeimas deputāta alga, tad es būtu ļoti neprasīgs vīrietis," pauda Gobzems.

Juridiskā komisija gan neatbalstīja ierosinājumu, kas paredz, ka Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, īpašu uzdevumu ministram un parlamentārajam sekretāram aizliegts ieņemt amatu, ja attiecībā pret viņu ir sākta kriminālvajāšana. Par šādiem grozījumiem balsoja četri deputāti, pret bija četri, bet atturējās viens.

Komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) diskusijā pauda, ka šādi grozījumi neatbilst likuma būtībai un tie būtu jāiekļauj Saeimas kārtības rullī. Savukārt pieaicinātie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji norādīja, ka par šādiem grozījumiem kādā likumā būtu nepieciešama diskusija.

Runājot par šiem grozījumiem izcēlās skaļas debates, kurās Gobzems pauda, ka, balsojot šajā balsojumā, Strīķe nonāk interešu konfliktā, jo šie grozījumi tieši skar viņas partijas biedru, Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu. Pēc balsojuma Gobzems klātesošajiem paziņoja, ka viņš vērsīsies KNAB, lūdzot birojam izvērtēt iespējamo Strīķes un viņas partijas biedra Jāņa Butāna interešu konfliktu, piedaloties balsojumā.

Diskusiju laikā Strīķe arī skaļā balsī Gobzemam norādīja, ka viņai "nav pienākums atspēkot šo samurgojumu".

Skaļas diskusijas deputātiem arī izcēlās, kad tika lemts par laiku, kad plānotie likuma grozījumi varētu stāties spēkā. Deputāte Jūlija Stepaņenko bija iesniegusi priekšlikumu, ka tie varētu stāties spēkā 2022.gada 1.oktobrī, lai tie skartu nākamo Saeimu, tādējādi izvairoties no situācijas, kad grozījumi tiktu vērsti pret kādu konkrētu deputātu. Šādam ierosinājumam nepiekrita vairāki pieaicinātie, tostarp arī deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK), kurš ierosināja, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2020.gada 1.jūlijā. Šo Iesalnieka ierosinājumu atbalstīja arī pārējie deputāti.

Beigās deputāti nolēma, ka termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam būs 17.spetembris.

Uz augšu