VARAM piedāvātajā modelī gan lielākā, gan mazākā pašvaldība būtu Latgalē

Daugavpils domes ēka.

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā administratīvi teritoriālās reformas modelī iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pašvaldība pēc Rīgas būtu Daugavpils, bet mazākā - Līvāni, liecina ministrijas izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija.

Šādu karti saskaņošanai sadarbības partneriem VARAM nodos pēc sarunām ar pašvaldībām. Tiesa gan, ievērojamas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu, karte nav piedzīvojusi un korekcijas ieviestas tikai Pierīgā, paredzot tur izveidot arī Ulbrokas novadu, kurā ietilps tagadējās Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī Vangažu pilsēta, kas patlaban atrodas Inčukalna novadā.

Pēc VARAM aprēķiniem, veicot reformu jaunā Daugavpils novada platība būtu 2595 kvadrātkilometri un tajā dzīvotu 109 368 iedzīvotāju. Daugavpils būtu arī lielākā pašvaldība Latgalē, kurai pēc iedzīvotāju skaita sekotu Rēzekne ar 58 029 iedzīvotājiem.

Zīmīgi, ka arī mazākā pašvaldība pēc reformas būtu Latgalē. Proti, Līvānu novads tiek plānots 622 kvadrātkilometru platībā un tajā dzīvotu 10 832 iedzīvotāji.

Kurzemē lielākā pašvaldība, tāpat kā plānots sākotnēji, būs Liepāja. Veicot reformu Liepājas novada platība būtu 3659 kvadrātkilometri un tajā dzīvotu 102 671 iedzīvotāju. 45 302 iedzīvotāju dzīvotu Ventspilī, padarot to par otru lielāko vietvaru Kurzemē.

Savukārt Vidzemē lielākā vietvara pēc iedzīvotāju skaita būtu Ogre - ar 57 692 iedzīvotājiem. Nākamā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā Vidzemē būtu Cēsis ar 41 411 iedzīvotāju.

Tikmēr Zemgalē lielākā pašvaldība būtu Jelgava ar 87 952 iedzīvotāju. Tai sekotu Bauska ar 42 306 iedzīvotājiem un Dobele ar 29 009 iedzīvotājiem.

Mazākās pašvaldības pēc reformas būtu Alūksnes, Valkas, Balvu, Preiļu un Smiltenes pašvaldības. Plānots, ka katrā no tām dzīvos mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju.

Pēc teritorijas apjoma trīs lielākās pašvaldības būs Liepāja, Madona un Jēkabpils, bet trīs mazākās - Jūrmala, Salaspils un Mārupe.

Kopumā VARAM, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, vadījusies pēc septiņiem kritērijiem.

Tie paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu.

Tāpat VARAM izstrādātie kritēriji paredz, ka novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī novadā jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.

Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. 

Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Sākotnēji novadu izveidei bija noteikts arī astotais kritērijs - pašvaldībai jāspēj nodrošināt arī piemērotu ceļa infrastruktūru nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram - taču šis nosacījums ir izņemts. VARAM jau iepriekš norādījusi, ka VSIA "Latvijas Valsts ceļi" ir izstrādājuši ceļu tīkla sakārtošanas programmu, kas izstrādāta, lai sniegtu pašvaldībām atbalstu realizējot reformu.

Ceļu sakārtošanās programma paredz investēt vairāk nekā 300 miljonus eiro.

Tāpat kā sākotnēji, VARAM piedāvā pašvaldības iedalīt divos administratīvo teritoriju pamatveidos. Proti, republikas pilsētas būs Rīga un Jūrmala. Savukārt novadi sīkāk tiks iedalīti novada pilsētās un novada pagastos.

Kā ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36, nevis 35, kā plānots sākumā.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.

Uz augšu