Mūsdienās daudzi cilvēki nodarbojas ar sportu un ievēro veselīgu uzturu, piekopjot aktīvu dzīvesveidu. Daudzi cilvēki vēlas sasniegt savus uzstādītos mērķus, lai justos laimīgi un apmerināti. Raidījumu vadītājs un sertificēts sporta treneris Ansis Klintsons sarunā ar portālu "Apollo" atklāja, ka mērķu sasniegšana nav ekstrēma lieta. Tam būtu jānotiek pašsaprotami.

45 gadus vecā Klintsona ceļš sportā aizsākās jau sen. Viss sākās ar austrumu cīņām, kuras viņu uzrunāja, tādēļ var teikt, ka sports atrada viņu. "Viss sākās baigi sen. Interese par sportu sākās ar austrumu cīņām, kuras ieraudzīju cīņu literaturā. Kad beidzās aktīvās austrumu cīņas gaitas, tad pievērsos veselības sportam."

Sporta treneris arī atklāja, ka mūsdienās par sportu jau tiek dēvētas visas fiziskās aktivitātes. 

"Es kādreiz teicu, ka sports nogalina, bet fiziskā kultūra ārstē un dziedē. Izrādās, ka šie jēdzieni ir mainījušies 20 gadu laikā. Tagad viss skaitās sports."

Klintsons ir sertificēts sporta treneris, taču sākums šajā ampluā nebija viegls. "Diezgan sen biju trenējis austrumu cīņas sportistus. Pašā sākumā nācās iepazīties ar pedagoģijas lietām. Sākotnēji šķita, ka visiem mani ir jāklausa, tad arī sapratu, cik tas ir grūti - trenēt citus." 

Citu trenēšana lieliski disciplinē arī sevi. Treneris ir piemērs citiem, to atzīst arī Klintsons. "Lai būtu formā ir jāvingro. Ja esi treneris, tad nedrīksti palaisties. Protams, tas ļoti disciplinē pašu un dod papildus stimulu."

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Lielākā problēma ar cilvēkiem, kuri nesen ir uzsākuši nodarboties ar sportu ir tāda, ka viņi rezultātus grib sasniegt uzreiz, tādēļ bieži vien sevi treniņos nodarbina pārāk daudz. 

"Cilvēki bieži domā, ka treniņa procesam ir jābūt briesmīgam un ekstrēmam. Reizēm izpildot elementāras lietas, cilvēks tiek nodarbināts tik ļoti, ka rezultātu viņš jūt tikai vēlāk."

Profesionālais sports ir ļoti nežēlīgs, taču liela daļa neizprot to, ko sportisti savā dzīvē ir ziedojuši. Sporta treneris ļoti augstu vērtē un ciena profesionālos atlētus. "Profesionālajā sportā veselība tiek bojāta ļoti. Patiesībā ar profesionālo sportu nodarbojas ļoti maza sabiedrības daļa. Pārējie sēž pie televīzijas ekrāniem un vērtē. Profesionālajā sportā likmes ir augstas, taču tas ir viņu darbs. Visu cieņu viņiem!" 

Mūsdienās aizliegtās vielas sportā ir ļoti izplatīta lieta. Daudzi sportisti cenšas savus rezultātus uzlabot nelegālā veidā. Klintsons uzskata, ka dopinga vai stereoīdu lietošana nav tik vienkārša, jo tas viss prasa milzīgu darbu. 

"Visiem, kuri lieto dopingus vai stereoīdus vajadzētu izsniegt prēmijas. Tas nav tik vienkārši. Tas prasa milzīgu darbu, jo šī viela ir tikai maza daļa, kas palīdz sasniegt rezultātu. Cilvēks tik ļoti grib sasniegt augstus rezultātus, ka pilnīgi izvēlas nelegālu ceļu."

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Profesionālajā sportā, ikdienas sportā, kā arī vienkārši aktīvā dzīvesveidā ļoti svarīgi ir veselīgs uzturs. Klintsons atklāja, ka diēta ir ļoti nenovērtēta. "Es domāju, ka uzturs ir tikpat nenovērtēts kā pareiza un metodiska treniņu uzbūve, tehnika." 

"95% ir tas, ko tu ēd. Nekādā gadījumā nevar iztrenēt sliktu diētu. Tas nav iespējams. Protams, ir jāsaprot, ka nav viena kopīga diēta visiem. Individuāli jau var visu redzēt." 

Sporta treneris arī atzina, ka katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, jo ne visi panes to, ko cits varbūt spēj. "Dietologi un sporta ārsti paši strīdās savā starpā, ko cilvēkam ieteicams ēst, lai viņš justos labāk. Komandu ārstiem vispār ir smags darbs, jo, iespējams, ka viens nevar panest konkrētus produktus." 

"Var jau redzēt, ko cilvēks panes, bet ko nē. Ir lietas, ko 20 gadus vecs cilvēks drīkst ēst, bet 45 gadus vecs nedrīkst."

Klintsons atklājis savus novērojumus, kurus veicis ikdienā. "Lielākai daļai cilvēku ir muguras problēmas. To rezultātā veidojas neliels vēderiņš un, iespējams, otrā tipa diabēts. Ir nepieciešams atteikties no "fast food" ēdieniem. Nevis tā drusku, bet konkrēti. Es rekomendēju maksimāli atteikties arī no ogļhidrātiem."

"Ogļhidrāti ir mūsu rezerves. Ja šīs rezerves ir nepieciešamas, tad viss kārtībā - varam ēst. Bet ja nav nepieciešamība, tad labāk atteikties, jo šie ogļhidrāti uzkrājas taukos."

Runājot par savu diētu, tad Klintsons atklāja, ka viņam garšo saldumi, taču cenšas no tiem atturēties. "Maksimāli cenšos izvairīties no ogļhidrātiem. Man patīk saldas lietas. Mēģinu izvairīties arī no augu valsts." 

Ļoti svarīgi ir saprast, kādēļ vispār aktīvs dzīvesveids ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus ir nepieciešama vīzija, kuri cilvēku dzen uz priekšu arī reizēs, kad sagurums un slinkums ņem virsroku. Daudziem cilvēkiem mērķi ir nesasniedzama lieta, kurus viņi uzstāda, lai sevi motivētu un virzītu uz priekšu. Klintsons uzskata, ka to sasniegšanai vajadzētu būt pašsaprotamai lietai.

"Mērķi vislabāk ir sasniegt pa īsāko ceļu. Ir nepieciešams atmest visu lieko. Ir jāsaprot, kam šis laiks tiek tērēts, jo ļoti svarīgi ir produktīvi sadalīt laiku. Sasniegt mērķus nav ekstrēma lieta. Tai būtu jābūt pilnīgi normālai lietai."