"PNB bankas" ietekme uz tautsaimniecību esot nebūtiska, tomēr vairākas pašvaldības izteikušas bažas par radušos situāciju

"Norvik banka" jaunā nosaukuma "PNB banka" izkārtne.

FOTO: Zane Bitere/LETA

"PNB bankas", kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā "PNB banka" bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi "PNB banka" ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka "PNB banka" 2017. gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018. gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018. gadā.

FM arī norādīja, ka līdz šim bankas pamatdarbība bija saistīta ar ieguldījumiem dažādos fondos, kas veidoja 33% no bankas aktīviem, kā arī ar uzņēmumu kreditēšanu, kas veidoja 18% no bankas aktīviem, kamēr privātpersonām izsniegto kredītu īpatsvars bija neliels - aptuveni 6% no aktīviem.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Centrālās bankas lēmumus, apturēja finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, jo situācija konkrētajā bankā ir saistīta ar tās izvēlēto biznesa modeli, konkurences apstākļiem un pieņemtajiem biznesa lēmumiem," piebilda FM.

Jēkabpils domes vadība gan ir nobažījušies par dažu tūkstošu eiro zaudēšanu "PNB Bankas" darbības apturēšanas dēļ.

Jēkabpils mērs Aivars Kraps (GKML) aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms gada domes iepriekšējā vadība noslēgusi līgumu ar "PNB banku", jo tā piedāvājusi pensionāriem iespēju maksāt komunālos maksājumus bez komisijas. Pilsētas atvērtajā kontā bankā ir līdz 4000 eiro, pastāstīja Kraps.

"Lai arī tie ir nepilni 4000 eiro, tā tāpat ir liela summa. Ņemot vērā, ka pašvaldības ar noteiktu budžetu nav starp tiem, kas saņem automātisku atmaksu, ir satraukums, ka līdzekļus varētu arī neatgūt," teica pašvaldības vadītājs.

Kraps gan uzsvēra, ka pašvaldība pieprasīs atmaksāt bankā ieguldītos līdzekļus.

Mēram gan pašvaldības līdzekļu turēšana "PNB bankā" esot pārsteigums. "Šorīt prasīju domē, kāpēc mēs vispār šādā bankā turam līdzekļus," pastāstīja politiķis, piebilstot, ka tas bijis iepriekšējās domes vadības lēmums.

Šīs situācijas dēļ Kraps varētu rosināt pašvaldībā diskutēt par iespēju pilsētai pāriet uz Valsts kasi. "Krājbankas situācijā Sociālais dienests zaudēja vairāk nekā 30 000 eiro. Katra šāda lieta palielina vēlmi runāt par nepieciešamību pārcelties uz Valsts kasi," teica Kraps.

Rēzeknes pilsētai savukārt "PNB bankā" palikuši vairāk nekā 60 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S).

Domes priekšsēdētājs atzīst, ka pašvaldībai situācija nav patīkama, jo konts "PNB bankā" atvērts tādēļ, ka banka piedāvāja zemas komisijas maksas, kas bija izdevīgi pensionāriem, maksājot nekustamā īpašuma nodokli un citiem maksājumiem.

"Sašutums ir par to, ka valsts institūcijas pašvaldības laikus nebrīdina par iespējamajiem riskiem banku sektorā. Neskatoties uz to, mēs paši uzmanīgi sekojam līdzi izmaiņām.

Līdzko uzkrājās lielāka summa, to vienmēr pārskaitījām un šajā bankā naudu neuzglabājām. Pirms pāris dienām runājām, ka arī šī summa būtu jāpārskaita, bet nepaguvām. Arī savām kapitālsabiedrībām esam uzdevuši šīs bankas kontos neuzglabāt vairāk par 100 000 eiro," sacīja Bartaševičs.

Domes priekšsēdētājs atzina, ka bankas darbības apturēšana atstās ietekmi gan uz pilsētas, gan valsts ekonomiku, jo bez darba paliks vairāki simti cilvēku.

"Jau šorīt Rēzeknē "PNB bankas" filiāle bija slēgta un izlikts paziņojums par telpu iznomāšanu," situāciju komentēja Bartaševičs.

"PNB bankas" darbības pārtraukšanas dēļ Jelgavā traucēta iedzīvotāju kartes un skolēna apliecības darbība, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas domē.

Izmaiņas skars jelgavniekus, kuriem pašvaldība piešķīrusi atvieglojumus braukšanas maksai pilsētas maršrutu autobusos, kā arī skolēnus, kuriem skolēna elektronisko apliecību izsniegusi "PNB Banka". 

Patlaban darbojas tikai "SEB bankas" izsniegtās Jelgavas iedzīvotāja kartes un skolēna apliecības.

Lai "PNB Bankas" klienti, kuriem pienākas pašvaldības atvieglojumi, varētu tos saņemt arī turpmāk, konts būs jāatver "SEB bankā", kur tiks izsniegta jauna elektroniskā karte.

Jelgavas pilsētas pensionāriem, kuri līdz šim izmantoja "PNB Bankas" izsniegtās Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, ir jāvēršas "SEB bankā" ar iesniegumu par konta atvēršanu. Arī skolēnu elektroniskās apliecības ir jānoformē "SEB bankā", kurā arī jābūt atvērtam kontam, skaidroja domē.

Jelgavas pilsētas iedzīvotāja karte ir bezkontakta karte, ar kuru var norēķināties par braukšanu Jelgavas pilsētas autobusos. Šo karti var izmantot tikai norēķiniem sabiedriskajā autobusā un skolēnu ēdnīcās. Tā ir piesaistīta norēķinu kontam, no kura tiek segta brauciena vai maltītes maksa.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no ceturtdienas, 15. augusta, plkst. 21 apturēta "PNB bankas" darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs, 15. augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.

Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

"Mēs apzināmies, ka šī ir negaidīta ziņa bankas klientiem, taču varam apliecināt, ka FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro katram. Jau tuvākajās dienās, kā rāda pirmie aprēķini - 99,2% noguldītāju varēs sākt saņemt visu savu uzkrāto naudu bankā, ko pilnībā segs no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem," sacīja Černaja-Mežmale.

Komisijā atzīmēja, ka FKTK padome ir lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai pēc iespējas ātrāk klienti varētu saņemt garantēto atlīdzību. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK lems jau tuvākajās dienās.

Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8. darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas. No Noguldījumu garantiju fonda "PNB bankas" klientiem varētu tikt izmaksāti aptuveni 279 miljoni eiro, kurus saņems tie, kuriem noguldījumu apmērs nepārsniedz 100 000 eiro, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumi un iestādes ar budžetu līdz 500 000 eiro.

FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale piektdien preses konferencē norādīja, ka jau tuvākajās dienās 99,2% bankas klientu tiks izmaksātas garantētās atlīdzības. Pērējiem 0,8% klientu bankā noguldīti kopumā 135 miljoni eiro, un viņi varēs pretendēt uz naudas atgūšanu kā kreditori.

Uz augšu