Eksperti: Astravjecas AES elektroenerģija kļuvusi par pārbaudījumu Baltijas valstu solidaritātei

AES. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Vērtējot situāciju, kad Latvijas valdība nolēmusi nodrošināt elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, savukārt Lietuva raizējas, vai tādējādi netiks pavērts ceļš Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES) ražotās elektrības importam, ko Lietuva vēlas bloķēt, enerģētikas eksperti atzīst, ka runāt par solidaritāti abu kaimiņvalstu nostājā ir grūti.

Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs un drīz pēc tam vērsās pie Latvijas, Igaunijas un Polijas, aicinot neielaist arī šajās valstīs elektroenerģiju, kas ražota šādās nedrošās atomelektrostacijās.

Savukārt Latvijas Ministru kabinets aizvadītajā nedēļā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz "brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu", skaidrojot, ka tas darīts nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām.

Pašlaik elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltijas valstīm un trešajām valstīm norit vienīgi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, bet Latvijas valdības lēmums paredz tai atvērt Krievijas robežu.

Latvijas enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš aģentūrai BNS atzinis, Latvijai ir maz iespēju fiziski ielaist Astravjecā ražoto elektroenerģiju.

Tikmēr Lietuvas eksperts Rīts Staselis pieļāvis, ka šai situācijā Lietuva varētu pieredzēt Briseles spiedienu attiecībā uz minēto likumu par Astravjecas AES elektroenerģijas importa aizliegumu.

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pagājušajā nedēļā izteicās, ka valdība nav nolēmusi iepirkt elektroenerģiju no Baltkrievijas. Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) aģentūrai LETA sacīja, ka viņam ir izprotamas Lietuvas paustās bažas, bet lēmums pieņemts Latvijas interesēs, lai nepieļautu elektroenerģijas iztrūkumu vai cenas kāpumu.

Latvijas elektroenerģijas sistēmas pārvades operators "Augstsprieguma tīkls" (AST) komentārā ziņu aģentūrai BNS norādījis, ka saistībā ar Lietuvas lēmumu pēc Astravjecas AES iedarbināšanas samazināt caurlaidību ar Baltkrieviju līdz 0 megavatu iecerēts nodrošināt tirdzniecības iespējas starp Baltijas valstīm un Krieviju.

Latviju un Krieviju savieno 330 kilovoltu elektrolīnija, bet savienojuma ar Baltkrieviju Latvijai nav.

Lietuvas Nacionālās enerģētikas asociācijas eksperts Staselis prognozējis, ka šajā situācijā izraisīsies nopietnas diskusijas gan Viļņā, Rīgā un Tallinā, gan Briselē, bet atzinis, ka iznākumu paredzēt grūti.

"Neizslēdzu pat iespēju, ka varētu tikt izdarīts spiediens mūsu pieņemtajam "Antiastravjecas likumam". (..) Neņemos prognozēt, ko Eiropas Komisija tādā gadījumā "klapētu" vairāk - vai latviešus par neuzticību viņu politiskajām deklarācijām, vai mūsu likumu par Astravjecu," viņš sacījis aģentūrai BNS.

Staselis pieļāvis, ka jautājumus šai sakarā varētu uzdot arī Polija, jo, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tieši Polija nevēlas importēt elektroenerģiju no trešajām valstīm.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns savukārt atzīmējis, ka nedomā, ka Lietuva varētu pieredzēt spiedienu no Briseles puses, jo tur pastāv izpratne par nevienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem starp Eiropas Savienības un trešo valstu elektroenerģijas ražotājiem.

Savukārt Āboltiņš atzinis, ka vēl grūti pateikt, kādēļ Latvija spērusi soļus ceļā uz elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju, bet pieļāvis, ka runa tiešām var būt par pragmatiskiem iemesliem - elektroenerģijas ražošanas deficītu. Viņš norādījis, ka importēt vairāk elektroenerģijas no Skandināvijas būtu sarežģīti, ņemot vērā kabeļu "NordBalt" un "Estlink" noslodzi.

No otras puses, viņš atzinis, ka situācija nav vienkārša. "Ja tas viss ir patiesība, tad no solidaritātes viedokļa situācija neizskatās labi, jo Lietuva centās pārliecināt Latviju un Igauniju izslēgt no importa Baltkrievijas elektroenerģiju, kas nākotnē daļēji varētu būt ražota Astravjecā. Bet elektroniem, kā zināms, nav pielikta ražotāja vai ražotājvalsts etiķete, tātad būtībā, pārtraucot importu no Baltkrievijas, bet importējot no Krievijas, tas var izrādīties tranzīts no Baltkrievijas, kas plūst caur Latviju uz Lietuvu," norādījis Āboltiņš.

Kā uzskata Staselis, "būtu tikai pareizi vēlēties, lai kaimiņi saprot, kas mums ir Astravjeca". Vienlaikus viņš izteicies, ka diskusijām bija laiks agrāk, turklāt Latvija varētu subsidēt savu elektroenerģijas ražošanu un risināt problēmas tādā veidā.

Pēc Lietuvas eksperta sacītā, Latvija jau zināmu laiku "vērš skatienu Pleskavas līnijas virzienā", proti, uz savu starpsavienojumu ar Krieviju.

"Ciktāl man zināms, šī latviešu lūkošanās Pleskavas virzienā sākās, kad noskaidrojās, ka sinhronizācija [ar Eiropas tīkliem] notiks caur Poliju.

Tad latvieši atcerējās, ka viņiem ir šī līnija un ka viņi gribētu to saglabāt un, vēl vairāk, nostiprināt un saņemt Eiropas finansējumu. Bet, cik zinu, Briselē viņiem pieklājīgi atbildēja, lai īpaši uz to necer (..)," viņš stāstījis.

Staselis arī izteicis šaubas par to, cik drošs pašlaik ir Latvijas un Krievijas starpsavienojums.

Lietuvas pārvades sistēmu operatora "Litgrid" pārstāvji norādījuši, ka pašreizējais Latvijas lēmums ir politisks un "būtu jāsagaida Latvijas operatora AST lēmumi vai rīcība, kā tas tehniski un juridiski varētu tikt īstenots".

Lietuvas enerģētikas ministrs atzinis, ka Latvijas lēmumu daļēji var vērtēt kā morālu Lietuvas zaudējumu un, iespējams, kaimiņvalsts būtu varējusi meklēt citu risinājumu elektroenerģijas deficīta mazināšanai, bet vienlaikus norādījis, ka pēc Lietuvas pieņemtā likuma par Astravjecas AES šādu Latvijas soli jau varēja prognozēt.

"Nekā sensacionāla šajā lēmumā nav - mums ir Latvijas ministra komentārs, ka būtībā tas domāts [elektroenerģijas] deficīta samazināšanai," viņš piebildis.

Vaičūns arī atzinis, ka attiecībā uz Latvijas lēmumu vēl paliek daudz neatbildētu tehnisku jautājumu.

Uz augšu