Tiesā vērtēs ģenerālprokurora lēmumu neatcelt pielaides valsts noslēpumam atteikumu Gobzemam

Deputāts Aldis Gobzems

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Administratīvā apgabaltiesa trešdien, 21. augustā, plkst. 11 aiz slēgtām durvīm vērtēs Saeimas deputāta Alda Gobzema sūdzību par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lēmumu neatcelt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu atteikt politiķim pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam, aģentūru LETA informēja Gobzems.

Tiesā aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši likumam var lemt tikai par lēmuma tiesiskumu, ne atcelšanu, kā ir lūdzis pieteicējs.

Gobzems aģentūrai LETA pauda viedokli, ka pielaižu piešķiršana vai nepiešķiršana "faktiski ir bizness jeb veids kā izrēķināties ar neērtajiem".

Politiķis arī minēja vairākus piemērus, kad pielaide ir piešķirta politiķiem, kuriem, Gobzema ieskatā, ir bijuši konstatēti riski.

Deputāts apgalvoja, ka SAB viņam esot "lasīta morāle" saistībā ar to, ka viņš esot atklājis informāciju kontekstā ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ģimenes darījumu saistībā ar bijušā kinoteātra "Pionieris" īpašumu. Tas "jau pats par sevi ir pietiekams pierādījums, ka šī ir vienkārši politiska izrēķināšanās", uzskata politiķis.

Kā ziņots, atsakot valsts noslēpuma pielaidi Gobzemam, SAB norādījis uz deputāta negodīgumu un iespējamo noziegumu, liecina deputāta publiskotais SAB lēmums.

Gobzems pēc tam ģenerālprokuroram Kalnmeieram pārsūdzēja SAB lēmumu, taču arī ģenerālprokurora lēmums ir negatīvs. Deputāts Kalnmeiera lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā.

LETA jau vairākkārt rakstījusi, ka SAB nekad oficiāli publiski neatklāj precīzus iemeslus, kāpēc personām pielaide tiek atteikta. Tikmēr pats deputāts sociālajā tīklā "Facebook" ievietotajā video demonstrējis SAB un Kalnmeiera lēmumus.

Gobzema demonstrētajā SAB atzinumā norādīts, ka pielaide valsts noslēpumam viņam cita starp nav piešķirta saistībā ar to, ka viņš sociālajos medijos izplatījis personīgu informāciju, kas saistīta ar premjera Kariņa un viņa ģimenes locekļu veiktajiem finansiālajiem darījumiem, tādējādi pārkāpjot Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

Politiķa demonstrētajā dokumentā redzams, ka SAB savu lēmumu pamatojis arī ar to, ka Gobzems ir izpaudis neizpaužamu informāciju par kādu civillietu. Tāpat dokumentā salasāms, ka, SAB ieskatā, Gobzema iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā ir saskatāms, ka viņa izdevumi neatbilst ienākumiem un birojs nav saņēmis atbilstošus paskaidrojumus par to.

"Apstākļi kopumā norāda uz tādām Gobzema rakstura īpašībām kā negodīgums un tieksmi gan privātajā gan profesionālajā darbībā izvirzītus mērķus sasniegt, pielietojot tai skaitā prettiesiskas metodes, tas ir, apzināti noslēpjot, viltojot vai sagrozot faktus dokumentos, kas liek apšaubīt viņa uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu," teikts SAB lēmumā.

Lēmumā arī norādīts, ka Gobzema darbībās, publicējot informāciju par premjera ģimenes darījumiem, iespējams, ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas paredzētas Krimināllikumā.

Uz augšu