VL-TB/LNNK rosina visos Rīgas bērnudārzos pāriet uz mācībām latviešu valodā

Rotaļu laukums Rīgas 182. pirmsskolas izglītības iestādes jaunajā filiālē.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja rīt, 22.augustā, izskatīs nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšlikumu visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā, informēja apvienības Rīgas nodaļas pārstāvis Edvards Ratnieks.

VL-TB/LNNK frakcija 13. jūnijā aicināja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē iekļaut jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu pāreju uz mācībām valsts valodā ar 2020. mācību gadu. Frakcijas vārdā priekšlikumu parakstīja Rīgas domes deputāti - toreizējais frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis un pašreizējais priekšsēdētājs Dainis Locis.

Pamatojot priekšlikumu, Locis uzsvēris, ka "šobrīd trešdaļā pirmsskolas izglītības iestāžu vispār nav grupu ar mācībām valsts valodā, turklāt izglītības programmas mazākumtautību jeb krievu valodā ir 564 grupās", un neesot "pieļaujama esošā situācija, ka Rīgā ir bērnudārzi, kuros nav iespējams saņemt izglītību valsts valodā".

Frakcija paredz ne vien sagatavot informatīvo ziņojumu, bet arī departamentam iesniegt konkrētus normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu iespējas visās Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā. Departaments informējis, ka jaunajā mācību gadā tiks papildu atvērtas sešas grupas ar latviešu mācību valodu.

Jau tika ziņots, ka ar 2019./2020. mācību gadu tiks sākta pakāpeniska pāreja no esošajiem pieciem uz trim jauniem mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šie trīs modeļi nosaka valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojuma proporciju. Pamatizglītības posmā skolas atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm varēs izvēlēties vienu no modeļiem.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izmaiņas tiek veiktas saistībā ar Izglītības likumā paredzēto pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā. Pēc ministrijas paustā, jaunā kārtība samazina piedāvāto izvēli no pieciem modeļiem līdz trim, vienlaikus optimizējot un nostiprinot izglītības iestāžu praksē biežāk veiksmīgi īstenoto proporciju.

Jaunā kārtība tiks piemērota pakāpeniski. 1. - 7. klasē no šī gada 1. septembra, 8. klasē - no 2020. gada 1.septembra un 9. klasē - no 2021. gada 1. septembra. 

Pirmais modelis paredz, ka izglītojamajiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā, kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, no 1. līdz 6. klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Otrais modelis paredz, ka izglītojamajiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, no 1. līdz 6. klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50% apmērā, bet no 7. līdz 9. klasei - ne mazāk kā 80% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt, trešais modelis nosaka, ka izglītojamajiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti, no 1. līdz 6. klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, bet no 7. līdz 9.klasei - ne mazāk kā 80% apmērā.

Īstenojot kādu no šiem modeļiem, izglītības iestāde izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli.

Uz augšu