"Aigis ceļoja visdažādākos veidos - ar riteni, ar laivu, kāpjot mūros un augstās sienās, ozolā mājas pagalmā." Tā par Aigi Auderu, kura mirstīgās atliekas tika atrastas 25. augustā Igaunijas piekrastē, sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja viņa sieva Ilona. Kaut gan jautājumu par vīrieša nāvi joprojām ir daudz, viņa sirsnīgajos atvadu vārdos centusies rast mierinājumu, un novēlējusi dzīvesbiedram "labvēlīgu ceļavēju mums vēl nezināmās tālēs."
Aiga Audera pēkšņā pazušana šokēja daudzus, bet viņa nāvē ir daudz mīklaina un nezināma. Ilona atzīst, ka to, kas notika patiesībā Aiga liktenīgajā un pēdējā braucienā, var tikai minēt. Tomēr pēc notikušās ekspertīzes ir zināmas detaļas, kas nedaudz vairāk izgaismo šo traģēdiju.
"Mēs nezinām, cik viņš ilgi peldēja pa jūru, izmests no laivas. Gribam domāt, ka ļoti ilgi nepeldēja. Bet to mēs nezinām. Un arī nekad neuzzināsim, jo nav jau, no kā uzzināt. Tās lietas, kuras mēs lasām, ir dažādu cilvēku minējumi un versijas. Tam nav nekādu pierādījumu. Izņemot to, ka viņš ir izmests no laivas.
Viņš vienkārši zaudēja navigāciju, palika bez orientiera jūras vidū un devās nepareizā virzienā. Cilvēks, esot viens lielos viļņos, var arī netikt ārā.
Sakarā ar to, ka ir pazaudēta navigācija, tāds risks arī pastāv.
Todien tika prognozēta mierīga jūra. Bet, kā teica jūrnieki, parādījās negaidīti viļņi un straumes, kas tam apgabalam ir ļoti raksturīgi. Bija pusotru metru lieli viļņi. Nākamajā dienā atkal viss bija mierīgs.
Tāpat tur ir ļoti slikts tīkla pārklājums. Jūrā praktiski nekāds. Ne no Latvijas puses, ne no Igaunijas. Ja nav internēta, tad zūd kartes. Un, arī ja būtu tā navigācija, viņam bija kompass. Bet to kompasu var izmainīt arī jūra, kas mētā laivu. Tas ir nelaimes gadījums, kas ir saistīts ar pazaudētu navigāciju. Ja ir divatā, tad kaut ko var sadomāt, jo arī otram cilvēkam parasti kaut kas ir līdzi.
Vienīgi man nav skaidrs, kādēļ viņš netika pamanīts no helikopteriem, jo meklēts tika ļoti rūpīgi. Viņš nebija nemaz tik ļoti neredzams. Laivai bija uzlīmes. Tā kā bija +30 grādi, viņš bija ģērbies plānā kreklā ar oranžām piedurknēm. Bet ap kaklu viņam bija sarkana siksniņa. Iespējams, ka tā bija lemts - neieraudzīt viņu.
Droši vien tā ir liktenīga sagadīšanās, ko cilvēks nevar ne ietekmēt, ne arī izdomāt. Viņam nebija jābrauc vienam.
Bija paredzēts, ka Aigis brauks kopā ar kolēģi, kuru nepalaida no darba, tādēļ viņš netika. Tā kā Aigis jau bija sagatavojies, viņš tomēr nolēma braukt. Ir virkne faktu un sagadīšanās, kas neiet kopā. Droši vien tam bija tā jānotiek. Ir izslēgts, ka viņš pats braucis un kritis jūrā. Mājās viņam bija rūpīgi sagatavots absolūti viss nepieciešamais. Tāpat arī ir izslēgts, ka viņam kļuva slikti. Ekspertīze to noliedz," detaļas sīkāk izklāsta sērojošā sieva Ilona Audere.
Rotu mākslinieka Aiga Audera sieva, Mencendorfa nama vadītāja Ilona Audere neilgi pēc tam, kad uzzināja par mīļotā vīra traģisko nāvi, savā "Facebook" profilā publicēja sirsnīgu atvadu vēstuli. Atvadīšanās ceremonija no rotu mākslinieka paredzēta 30. augustā plkst. 15 Rīgas 1. Meža kapu kapličā. Pirms atvadu ceremonijas aizgājējs tiek kremēts.
Sievas atvadu vārdi
"Savu pēdējo lielo zemes ceļojumu veicis mans mīļais Ceļotājs, dabas mīļotājs un asu izjūtu cienītājs. Laikam katram ceļotājam kāds ceļš šeit ir pēdējais. Aigis ceļoja visdažādākajos veidos - ar riteni (no skolas laikiem līdz Barselonas ceļam, sagaidot 50. jubileju), ar laivu (jaunībā pa Amatu un Gauju ar visādiem braucamrīkiem, vēlāk ar paštaisītiem kajakiem), kāpjot mūros un augstās sienās, ozolā mājas pagalmā... arī dodoties uz Namībiju rotu izgatavošanas jaunas pieredzes meklējumos. Rotās viņš ielika savu ceļojumu materiālus un izfantazētās idejas, tāpēc tās bija īpašas. Kājām gar jūru esam nostaigājuši neskaitāmus attālumus, tāpat kopīgos braucienos ar riteņiem un laivām, daudz arī skriets un slēpots. Pēdējos gados devāmies rudens un ziemas peldēs jūrā. Arī ar mašīnu ceļots... Ceļš bija viņa īstā Brīvība - uz to viņš vedināja arī savus mazbērnus. Un ja nu galīgi nebija iespējas ceļot, viņš emocijas atrada raidījumos un filmās par tādiem pašiem kā viņš. Viņa ceļabiedre gan reāli uz ceļa, gan atbalstot domās, esmu bijusi gandrīz 41 gadu. Liktenis liek mainīt maršrutu... Esmu pateicīga par šiem gadiem, par mūsu lieliskajiem dēliem un Tevis tik ļoti mīlētiem trīs mazbērniem! Lai labvēlīgs Tev ceļavējš mums citiem vēl nezināmās tālēs!"
Sarunā ar žurnālu "Vakara Ziņas" Ilona Audere pastāstīja, kāds bija viņas vīrs Aigis, un izstāstīja visu, ko zina par notikušo traģēdiju.
"Viņš ir cilvēks, kam ceļojums un ceļš bija dzīves aicinājums. Viņš ir ceļojis ar riteni, laivu, kājām un kopā ar mani. Tā vienkārši bija viņa stihija un būtība. Ir bijis arī kāds eksotiskāks ceļojums.
Briesmu un risku iespējamību viņš ļoti labi apzinājās. Viņš noteikti nebija no tiem cilvēkiem, kas gribētu nomirt, mierīgi guļot gultā," rotu mākslinieka azartisko ceļotāja dabu atklāj Ilona Audere.
