Vairāki politiskie spēki kritizē ieceri pārstāt brīvpusdienu nodrošināšanu no valsts budžeta (2)

Rīgas 31. vidusskolas ēdnīca.
Rīgas 31. vidusskolas ēdnīca. Foto: Edijs Pālens/LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere pārtraukt brīvpusdienu finansēšanu no valsts budžeta ir kārtējais piemērs, kā valsts savas finansiālās grūtības primāri risina uz visneaizsargātāko rēķina, uzskata partija "Progresīvie".

Politiskais spēks aģentūrai LETA norādīja, ka brīvpusdienu nodrošināšana un bērnu radināšana pie veselīga uztura nekad nav bijusi IZM prioritāte. Šo atbalsta veidu kopš 2006. gada mēģināja ieviest un 2008. gadā pakāpeniski ieviesa vēl toreiz esošā Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Galvenais šī jaunieveduma mērķis bija bērnu radināšana pie veselīga uztura un sociālās nevienlīdzības mazināšana, jo nereti skolās bija izveidojusies situācija, ka bērni no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm bija tie, kuri ēda ēdnīcā, bet turīgākie bērni iegādājās neveselīgu uzturu skolas kafejnīcā.

Brīvpusdienu ieviešana tika veikta kopā ar virkni ierobežojumiem saistībā ar produktiem, kurus drīkst izmantot skolas ēdinātāji. Galvenais uzstādījums bija veselīgs uzturs visiem bērniem.

"Progresīvo" ieskatā IZM paziņojums par iespējamu brīvpusdienu finansēšanas pārtraukšanu demonstrē ne tikai klaju neizpratni par to, kādas ir ministrijas funkcijas, kurās ietilpst arī bērnu izglītošana par veselīgu uzturu, un brīvpusdienas ir veids, kā jau no 1. klases bērnus var radināt ēst veselīgi, bet arī to, ka "šajā valsts iestādē vadībai joprojām nav ne jausmas par to, cik ļoti Latvijā pašvaldību situācija un finansiālās iespējas finansēt šādus pasākumus ir atšķirīgas".

"Ir pilnīgi skaidrs, ka virkne pašvaldību šādu papildu slogu uzņemties nevarēs," pārliecināts politiskais spēks.

"Progresīvie" uzskata, ka, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, valdība nedrīkst budžeta taupības nolūkos mazināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Viņuprāt, bērnu radināšana pie veselīga uztura ir vitāli svarīga veselas sabiedrības veicināšanai un nav liekama pašvaldību "nevienlīdzības šūpolēs"

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) izteiktajam priekšlikumam no nākamā gada neparedzēt valsts atbalstu brīvpusdienu finansēšanai 1.-4. klašu skolēniem un aicinājusi pašvaldības apzināt, kā šādas nepārdomātas izmaiņas gadiem īstenotajā programmā ietekmēs vietvaru budžetus un ģimenes.

ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars aģentūrai LETA pauda, ka valsts jau vairākus gadus sniedz atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot finansējumu sākumskolas skolēnu ēdināšanai.

"Pašlaik negaidīti izskanējusi iniciatīva labi iedibināto tradīciju iznīcināt, nedomājot par to, kā tā ietekmēs bērnus.

Ministre vēlas ietaupīt uz mazo skolēnu veselības rēķina, jo nav noslēpums, ka ne visas pašvaldības varēs no valsts pārņemt brīvpusdienu izmaksu segšanu," brīdināja Tavars.

Viņš norāda, ka teju 20 miljoni eiro gadā nav pārlieku liela summa valsts budžeta kontekstā, tomēr pašvaldībām un ģimenēm ar bērniem tas ir būtisks atspaids, un lielai daļai jaunāko klašu skolēnu, iespējams, tieši tas ļauj ik dienu saņemt siltu maltīti līdztekus mācībām.

Tavars atgādināja Šuplinskas izteikumu par to, ka brīvpusdienu finansēšana ir ministrijai neraksturīga funkcija un, to nododot pašvaldībām, līdzekļus varētu ieguldīt citās prioritātēs. Pašvaldības, kuru budžets to atļauj, jau tagad finansē vecāko klašu skolēnu brīvpusdienas, tāpēc nebūtu pieņemams, ka valdība tām negaidīti, bez kompensējošiem pasākumiem, uzliktu jaunus finansiāli ietilpīgus uzdevumus, uzskata ZZS.

Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze uzsvēra, ka, viņaprāt, pašreizējā valdība ir pret atbalstu ģimenēm ar bērniem, jo, pārskatot budžeta tēriņus un meklējot finansējuma avotus, tieši brīvpusdienu finansēšana izrādījies tas pasākums, no kura ar vieglu roku valdība ir gatava atteikties, nepadomājot par tūkstošiem mazo skolēnu.

"Nevajag slēpties un vajag runāt atklātu valodu par Krišjāņa Kariņa (JV) valdības dāvanu 1. septembrī skolēniem un viņu vecākiem," sacīja Krauze.

ZZS jau ir aicinājusi pašvaldības apzināt, kā šāda Šuplinskas iniciatīva ietekmēs pašvaldību budžetus un vai būs iespēja 1.-4. klašu bērnus nodrošināt ar brīvpusdienām arī turpmāk.

Partijā skaidroja, ka, piemēram, Vecumnieku novadam vidēji gadā no valsts tiek piešķirts finansējums 71 500 eiro apmērā un par šo summu tiek paēdināti 300 skolēni no kopumā 800 (pamatskolā 681 skolēns). Ja patlaban pusdienas pašvaldībā tiek nodrošinātas no 1,5 gadu vecuma līdz 12. klasei, tad, visticamāk, 7.-12. klases paliks bez pusdienām.

Kā vēstīts, Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju 1.-4. klašu skolēniem nodot pašvaldībām, tādējādi tam paredzētos 20 miljonus varētu novirzīt prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu