Mazākumtautību skolu pedagogi rēķinās ar izaicinājumiem, pakāpeniski pārejot uz mācībām latviešu valodā (3)

Attiecībā uz mācību satura apguvi 10. un 11. klasē noteikumi stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī, bet attiecībā uz mācību satura apguvi 12. klasē - 2021. gada 1. septembrī. Izmaiņas veiktas atbilstoši Saeimā 2018. gada 22. martā pieņemtajiem grozījumiem "Izglītības likumā", kas nosaka pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā.

Vēsturiskā reforma skars katru piekto izglītības iestādi Latvijā jeb 155 skolas no kopumā vairāk nekā 700 mācību iestādēm. Latvijā aizvien ir 88 krievu plūsmas skolas, 57 skolas, kurās mācās gan krievu, gan latviešu bērni, kā arī desmit skolas citām mazākumtautībām. Nav precīzi zināms, cik tieši skolotājus skars reforma, bet zināms, ka tās ietekmē mainīsies vairāku tūkstošu skolēnu ikdienu, ziņoja "Panorāma".

Turklāt reformu nepieciešamību pašas skolas publiski vairs neapšauba - LTV un "Re:Baltica" izpētītais liecina, ka tieši krievu skolās ir arī zemāka mācību kvalitāte, sliktāki eksāmenu rezultāti.

Viena no reformas skartajām skolām ir Rīgas 46. vidusskola, kas atrodas galvaspilsētas nomalē. Šogad tajā mācīsies vairāk nekā 500 skolēnu.

Līdz šim 46. vidusskola īstenojusi tikai mazākumtautību mācību programmas, tāpēc tās direktors Boriss Antonovs "Panorāmai" neslēpj, ka izaicinājumu būs daudz un viegli neklāsies. Antonovs pats latviešu valodā vidusskolēniem māca ķīmiju. Par problēmām viņš runā atklāti. Antonovs pastāstīja, ka skolēnu psiholoģiskā sagatavotība varētu sagādāt grūtības un arī skolotāju valodas līmeni gribētos labāku.

Direktors neslēpj, ka šo mācību gadu kolektīvs gaida ar lielu satraukumu. Kā Antonovs pastāstīja "Panorāmai" "skolotāji ir gatavi pārmaiņām", tomēr, viņaprāt, "viņiem arī nebūs viegli".

"Viņiem ir dažādi valodas zināšanu līmeņi. Tas ir arī iemesls, ka vairāki skolotāji uzreiz maina darbavietu. Pensijas gados un pirms pensijas tie skolotāji grib mierīgu dzīvesveidu. Viņi iet prom," sacīja Antonovs.

Līdz ar gatavošanos reformai atlūgumu iesnieguši 14 vecāka gadagājuma skolotāji - puse šogad, bet puse jau pērn. No skolā strādājošiem 56 skolotājiem ceturtā daļa ir latviešu. Pārējie - krievvalodīgie - arī savā starpā sarunājoties krievu valodā, novēroja "Panorāma". Puse skolotāju apgūstot latviešu valodas pilnveides kursus.

Vēl iepriekšējā mācību gada nogalē daudzi minēja, ka nepietiekamās valodu zināšanas varētu kavēt valsts valodā skaidrot, piemēram, matemātiku vai fiziku. "Panorāma" noskaidrojusi, ka valsts solītās valodas apmācības pabeiguši vairāk nekā 1000 skolotāji un vēl 550 pedagogi aizvien mācās.

Rīgas 46. vidusskolas sporta skolotāja Tatjana Šaļimova paredz, ka ar lielākajiem bērniem būs vienkāršāk: 

"Lielie bērni, viņi saprot. Viņiem nav grūti. Viņi zina latviešu valodu un runā perfekti. Citi būs vidējā līmenī."

Skolas direktors uzskata, ka vēl ir pāragri spriest, vai valodu reforma skolās izlīdzinās sekmju plaisu starp latviešu un krievu skolām.

"Var notikt dažādi. Viss atkarīgs no skolēnu sagatavotības visam procesam," savu skatījumu sniedza Antonovs. "Ir skolēni, kas negatīvi to uztvēra. Latviešu tautības skolotāji ne īpaši nāk uz krievu skolām. Ar pakāpenisku pāreju varbūt situācija izmainīsies un tas dos pozitīvas sekas."

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa aģentūrai LETA norādīja, ka no nākamā gada 1. septembra izglītības programmas arī 10. klasē būs latviešu valodā, ar tiesībām mācīt mazākumtautības valodu un literatūru. Savukārt, šogad 10. klasē var īstenot mazākumtautības programmu - 60% mācību satura latviešu valodā un 40% mazākumtautības valodā.

Grozījumi "Vispārējās izglītības likumā" par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu valsts valodā nosaka, ka mācībvaloda ir tikai valsts valoda, tomēr izglītības iestādēm būs iespēja izglītības programmās papildus iekļaut mācību priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti, norādīts noteikumu projektā.

Projektā norādīts, ka izglītības iestādes par tiesisko regulējumu, kas jāpiemēro konkrētajā mācību gadā attiecīgajā klasē, tiks informētas ar īpaši izveidotas infogrammas palīdzību, kas tiks ievietota IZM un Valsts izglītības satura centra tīmekļvietnē, kā arī izglītības iestāžu direktori par piemērojamo regulējumu tiks informēti augustā notiekošajā konferencē.

Lai sniegtu metodisku atbalstu jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanā, Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Kompetenču pieeja izglītības saturā" ietvarā, tiek izstrādāti metodiskie materiāli pedagogiem, piemēram, mācību priekšmetu programmu paraugi ar stundu piemēriem, mācību snieguma vērtēšanas paraugi, kuri būs pieejami digitālā formātā ESF projektā izstrādātajā mācību resursu krātuvē.

No 2017. gada jūlija līdz 2019. gada decembrim 955 svešvalodu un latviešu valodas pedagogiem, sadarbībā ar ESF projektu "Kompetenču pieeja mācību saturā" (Skola2030) tiek īstenoti kursi par Eiropas Valodu portfeļa izmantošanas iespējām un valodas un satura integrēto apguvi.