Raidījums: "Elektroniskās naudas iestādes" var potenciāli izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Latvijā arvien lielāku popularitāti gūst alternatīvas finanšu institūcijas, kuras var izsniegt pat maksājumu kartes. Caurspīdīguma trūkuma dēļ ārzemēs reģistrētās "elektroniskās naudas iestādes" var izmantot, lai slēptu naudas izcelsmi, tālāko ceļu un gala saņēmēju, secina LTV raidījums "de facto". Pastāv arī iespēja šīs norēķinu iespējas izmatot nelegālo jeb "aplokšņu algu" maksāšanai.

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests pēdējo gadu laikā saņēmis aptuveni tūkstoti ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem ārzemēs reģistrētu "elektroniskās naudas iestāžu" kontos. Viena no izplatītām shēmām - izmantot kāda citu cilvēku identitāti kontu atvēršanai, lai tālāk izņemtu skaidru naudu.

"Mēs vērojam un mūsu mērķis nav tikai šie "naudas mūļi", kas tiek izmantoti krāpnieciskiem mērķiem, bet organizatoriskas grupas, kas ar to nodarbojas. Tas ir pieaugošs risks un pieaugoša noziedzības tendence", intervijā saka Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

» Pretrunīgi līgumi un neesošas licences - raidījums veicis eksperimentu, strādājot taksistu un ēdinātāju "aplikāciju biznesa" vidē

LTV vēsta, ka, veicot eksperimentu un piesakoties par "Bolt" taksometra vadītāju, "de facto" izmantoja Latvijā arvien lielāku popularitāti gūstošo maksājuma karti "Revolut". Braucienos nopelnītā nauda nonāca tieši uz šo, nevis bankas karti.

Trīs eiro, ko eksperimenta laikā nopelnīja "de facto" žurnāliste, Valsts ieņēmumu dienestam ir neredzami, kā arī jebkura cita šādā veidā nopelnītā nauda. Nauda no "Bolt" konta Igaunijā aiziet uz Lielbritānijā reģistrēto "Revolut" kontu.

Par to, ka kāds Latvijā ir nopelnījis un būtu maksājami nodokļi, Latvijas iestādes nekad neuzzinās, pieļauj "de facto".

Raidījums skaidro, ka "Revolut" un tam līdzīgi uzņēmumi ir "elektroniskās naudas iestādes". Tā piešķir kontu un fizisku vai arī elektronisku karti, uz kuru var saņemt līdzekļus un tos tērēt - veikalos, internetā, arī izņemt skaidrā naudā. Pēc šādas sistēmas strādā daudzi uzņēmumi, Latvijā tādi ir pieejami desmitiem. Tās no bankām atšķir nosacīta anonimitāte - piemēram, "Revolut" ir reģistrēta Lielbritānija un tai, atšķirībā no Latvijā vai citur Eiropas Savienībā licencētām bankām, nav pienākuma informēt Valsts ieņēmumu dienestu par to, kas ir tās Latvijas klienti. VID skaidro - arī caur Lielbritānijas nodokļu administrāciju to noskaidrot neizdodas.

"Iegūt informāciju ir problemātiski, jo arī Anglijas nodokļu administrācija netiek informēta ", raidījumam atzina VID Nodokļu kontroles pārvaldes Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs Arnis Lībenzons.

Salīdzinoši anonīma varētu būt arī naudas izņemšana - ja kāds Latvijas bankas klients izņem lielas naudas summas no sava bankomāta, tad pati banka to redz. Ja kaut kas šķiet aizdomīgs, tad par to var arī ziņot. Arī no "elektronisko naudas iestāžu" kartēm var izņemt naudu, taču neviens nezina, kas ir naudas izņēmējs un kādi ir tās tālākie ceļi.

Šāds caurspīdīguma trūkums var nozīmēt, ka ārzemēs reģistrētās "naudas iestādes" var izmantot kā posmu no ķēdes, kura paslēptu naudas ceļu un to izcelsmi vai gala saņēmēju, vai arī, lai izmaksātu "aplokšņu algas".

"Revolut" uz "de facto" jautājumiem atbildēja elektroniski un skaidroja, ka eksistējot sistēma, kas ļauj izķert aizdomīgus darījumus.

» "Apple Pay" un "Swedbank" jaunā aplikācija - Latvijā palielinās iespējas norēķināties ar viedierīcēm

"Mēs uzraugam un atzīmējam jebkuru aizdomīgu uzvedību. Naudas plūsmas uzrauga atsevišķa mākslīgā intelekta sistēma. Par visām nelikumīgajām darbībām mēs ziņojam tiesībsargiem," sarakstē ar raidījumu skaidro "Revolut" finanšu risku nodaļas vadītājs Sūps Randžans.

Latvijā ir vairākas "elektroniskās naudas iestādes", kuras ir reģistrētas ārzemēs un darbojas Latvijā. Piemēram, Lielbritānijā reģistrētais "Transferwise", Lietuvas "Paysera". Kādu laiku Latvijā strādāja arī Vācijas interneta banka "N26". "Naudas iestāžu" darbā riskus saskata arī sektora uzraugs - Finanšu kapitāla un tirgus komisija. Tur skaidro - Latvijā licencētās firmas un bankas uzraugs var sodīt, ja pārkāptas prasības cīņai ar "naudas atmazgāšanu". Ārzemju uzņēmumi viņu kontrolei nepakļaujas.

FKTK skaidro, ka vairākkārt ir ziņojuši par aizdomām, ka ārzemju "naudas iestādes", kas darbojas Latvijā, nepietiekoši vērtē savus klientus. Konkrētās firmas FKTK nenosauc. Par to, vai un kā citu valstu regulatori ir rīkojušies, ziņu nav.

Uz augšu