KNAB ievērojamā būvnieku kratīšana. Par ko ir stāsts?

KNAB. Ilustratīvs attēls

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklājis, ka procesuālās darbības bija saistītas ar gandrīz pirms gada sākto kriminālprocesu par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, informē LNT Ziņas.

» KNAB veic kratīšanas vismaz 10 Latvijas būvfirmās un pie vairākām amatpersonām

Trīsarpus gadu laikā – no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum lielākie būvniecības nozares uzņēmumi, iespējams, devuši kukuļus lielā apmērā – no 25 000 līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro, liecina korupcijas apkarotāju rīcībā esošie fakti.

Tāpat būvnieki kā iepirkumu pretendenti, iespējams, saskaņojuši cenas iepirkumos, kā arī kukuļojuši amatpersonas, lai nodrošinātu uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Birojs pērn septembrī par to sāka kriminālprocesu, tomēr detaļas par konkrētiem būvniecības projektiem neatklāj.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus, kas norādīja uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp būvniekiem, KNAB nosūtījis Konkurences padomei (KP), kas uzsākusi lietas izmeklēšanu. Un šodien, lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu, vienlaikus ar KNAB  darbībām arī KP veica inspekciju vadošajos būvniecības nozares uzņēmumos.

"Inspekcija ir veikta desmit būvniecības uzņēmumos, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu smagāko konkurences tiesību pārkāpumu, proti, karteli, sākotnējā informācija liecina, ka kartelis izpaudies kā šo uzņēmumu vienošanās par dalības nosacījumiem gan privātajos, gan publiskajos iepirkumos visā Latvijā, attiecīgi arī tirgus sadale.

Ir pamats uzskatīt, ka visi šie minētie konkurenti zināja viens par otra rīcību, un darbību un līdz ar to konkurence tika izslēgta un faktiski tika radīta tikai konkurences imitācija," raidījumam stāstīja KP pārstāve Paula Vilisone.

KP pārstāve norādīja, ka tālākā izmeklēšanā informācija un uzņēmumu skaits vēl var mainīties: "Negribētu teikt, ka tā ir lielākā, nav arī mazs aizdomās turamos skaits."

Ja tiks pierādīta aizliegta vienošanās, būvniekiem draud naudas sods līdz 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma, kā arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Valsts iestāžu pārstāvju apmeklējumu LNT Ziņām ir apstiprinājušas būvfirmas "ReRe Group" un "Merks", vienlaikus abos uzņēmumos pauda pārsteigumu par notiekošo.

"ReRe grupas" vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš atklāja, ka pārbaudītāji ieradušies ap plkst. 10 no rīta, un viņam nebija zināms apmeklējuma mērķis, to bijis arī grūti iedomāties. Ar pašu "ReRe grupas" valdes priekšsēdētāju valsts iestāžu pārstāvji neesot runājuši, bet iztaujājuši citus uzņēmuma vadības pārstāvjus.

Āboltiņš-Āboliņš norādīja, ka neko nezinot par iespējamu karteļa vienošanos un korupciju: "Mēs esam ārkārtīgi sīva konkurence savā starpā, to jau arī parāda gan šīs cenas, gan noslēgtie īgumi, kādā veidā tas notiek. Šis process ir pietiekami pārskatāms, manuprāt, un ir stipri mainījies tā kā bijis vairākus gadus atpakaļ, tā kā man tiešām grūti iedomāties, ka tur kaut kas tāds varētu būt, bet jāļauj cilvēkiem darīt savs darbs. Neesmu šādās piedalījies, ne sarunās, ne tikšanās par šādu karteli tādā kontekstā, es domāju, ka ir ārkārtīgi grūti runāt."

"Merks" pārstāvis Jānis Lievītis LNT Ziņām apstiprināja, ka valsts iestāžu pārstāvji vēlējušies runāt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Pagaidām zināms, ka viņš paskaidrojumus sniedzis Konkurences padomes administratīvā procesā.

LNT Ziņu novērojumi liecina, ka valsts pārstāvji kompānijas "ReRe" telpas atstāja plkst. 18.30 vakarā, tie rokās nav nesuši kādas mapes, neviens neesot aizturēts.

Uz augšu