Interneta vidē ļaudis regulāri dalās ar dažādiem jokiem, video, kā arī iesaistās diskusijās, taču šoreiz uzmanību izpelnījusies kāda pavisam amizanta saruna, kurā cilvēki publiski dalās ar smieklīgākajiem stāstiem par to, kā ieguvuši rētas.
Pašmāju interneta hits: Latvieši metas publiski dalīties ar amizantākajiem traumu stāstiem
Diskusiju, kurā nu iesaistījušies vairāki desmiti cilvēku, aizsāka kāda sociālo tīklu aktīviste Ance, kura publiskoja savu stāstu un aicināja arī citus dalīties ar savu pieredzi.
"Vakardien savās otrajās mājās Twitterī netīšām aizsāku izcilu atbilžu sēriju, kurā cilvēki dalījās ar saviem stāstiem par episkiem/smieklīgiem gadījumiem, kuros iegūtas traumas/rētas," vēstīja Ance, ļaujot saviem draugiem iepazīties ar asprātīgākajām atbildēm.
Gribu dzirdēt smieklīgu/episku stāstu par kādu no tavām rētām/traumām.
— Ance Tarvida (@ancetarvida) September 4, 2019
Es savā laikā skolas brīvlaikā gāju ar čomiem peldēt. Biju apsēdusies ūdeni un cēlos, lai ietu prom. Piecēlos, skatos, ka uz ciskām ir divas milzīgas dēles, kas "izdējušas" 100+ mazākas. Yay me.
Diskusija, kura tika aizsākta vietnē "Twitter", pēc tam kļuva tik populāra, ka parādījās arī sociālajā vietnē "Facebook", cilvēkiem aktīvi daloties ar atbildēm un rakstot, ka sarunā iesaistītie ir uzlabojuši dienu daudziem latviešiem. Ar Ances atlasīto "pērļu" kompilāciju ir dalījušies teju divi tūkstoši cilvēku.
Apskati asprātīgāko atbilžu izlasi!
Sīka būdama, sapriecājos par neredzētām puķītēm laukos. Salasīju krietnu pušķīti, pasmaržoju un jozu dāvināt mammai. Tā es slimnīcā uzzināju kas ir latvāņi.
— Katrīna Švalbe (@pamosties) September 4, 2019
Aiz dusmām iespēru pa stabu un salauzu kājas pirkstu.
— alise zarina (@phronemophobe) September 4, 2019
nācu pasaulē grūtās dzemdībās, mani vilka ārā ar kaut kādām knaiblēm or smth, bija zila acs un palikusi rēta uz pieres, tēvs esot lepns pa slimnīcu bizojis, re, mans dēls huligāns! ar to arī mana huligāna karjera principā noslēdzās. sorry, tēt.
— gatis maliks (@gmaliks) September 4, 2019
Ar velosipēdu ietriecos govī, jo biju izdomājusi, ka tieši es paspēšu ātrāk šķērsot ceļu.
— Austra Auziņa (@ausii_runaa) September 4, 2019
Sakāvos ar draugu...lauzts pirksts. Slimnīcā teicu ka pa skapi iemaucu, ārsts jautāja pēc cik ilga laika “skapi” ievedīs
— Oskars Birkens (@Tas_ir_Oskars) September 4, 2019
Ģimenes vakars pie virtuves galda. Tētus asina nažus, es lasu avīzi, mamma pie plīts. Mamma saka, ka varam apēst uz galda stāvošo viņas kanēļmaizīti. Abi ar tēvu vienlaicīgi ķeram pēc bulciņas, bet tētis aizmirsa, ka viņam rokās svaigi uzasināts nazis. Es varēju apēst to bulciņu. pic.twitter.com/zCXSeJZoUn
— Rita (@Richulis) September 4, 2019
(1) 12. klase, atspoles skrējiena laikā fizkultūrā ieskrēju ar abām rokām sienā, abas lauztas. (2) Mācoties sesijai, atsitu galvu pret griestiem, izbīdot kakla skriemeļus, izmežģot žokli un izsitot zoba plombi no vietas. Vnk aizmirsu, ka esmu gultas 2. stāvā.
— Sandra Mētra (@SandraMetra) September 4, 2019
Parasti pa māju staigāju basām pēdēm. Bija zvans pie durvīm, skrēju lai atvērtu un pa ceļam neizņēmu līkumu koridorā uz slapjas grīdas. Nolikos uz muguras un ieslīdēju ar kājstarpi atvērtajās vannas istabas durvīs. Līdz ārdurvīm netiku, jo kādu laiku vaidēju uz grīdas.
— Kaspars (@cxubrix) September 4, 2019
ziema, pagalms klāts ar ledu, vīrs izdomāja panēsāt mani uz rokām, buču gan dabūja asfalts, nevis viņš. Viņš paslīdēja, es piezemējos face first, uzacs pušu. Slimnīcā ārsts ļoti negribēja ticēt mūsu versijai un vairākas reizes jautāja vai jūtos droši braukt mājās :D
— agija kola-kanča (@agijakola) September 4, 2019
Bērnībā, mazgājoties šaurā proletāriešu vannasistabā, nejauši pieslēju kailo dibenvaigu pie čuguna krāsniņas durtiņām - kādu laiku manu pēcpusi rotāja uzraksts ГОСТ
— Artēmijs Svece (@ArtemijsS) September 5, 2019
pirms 27 gadiem mazliet sakāvos ar tēvu braucošā moskvičā (biju pie stūres). tēvam līdz mūža beigām deguns bija līks uz vienu pusi, man - uz otru (ir joprojām). yay simetrija. moskviča salonu mazgājām ar šļūteni.
— janis lapinskis (@JLapinskis) September 4, 2019
Sagriezu roku ar pildspalvu, parakstoties par darba drošību fizikas laboratorijas darbos. Parakstījos gan ar pildspalvu, gan ar asinīm.
— Sandra Nonberga (@SandraNonberga) September 4, 2019
Spēlējot basi salauzu kreiso kāju. Ieģipsēja. Nedēļu vēlāk lecu uz virtuvi uz veselās kājas. Ar krakšķi nolauzu labās kājas potīti.
— Ugis Rotbergs (@urotbergs) September 4, 2019
Lakoju nagus, pudelīte nokrita uz vannasistabas flīzēm un, griezdamās riņķī, palēcās gaisā (nopietni). Laka visur, arī acīs. Nereāli sāpīgi. Skaloju acis un saucu ātros, un domāju, cik ļoti debils veids, kā zaudēt redzi.
— Guna Gleizde (@ggleizde) September 4, 2019
Rokfestā izmežģīju + ieplēsu potīti. Aiznākamajā dienā vīrs uz rokām mani nesa lejā no kalna, jo es nevarēju nokāpt. Paslīdēja uz slapjās zāles, es piezemējos uz potītes, vīrs uzkrita potītei virsū. Un mēs abi bijām skaidrā.
— Gunta Neija (@GunAmmo) September 4, 2019
Teicu dēlam: “Skaties, kā jābrauc pa kalnu!”, nomaucu ar ragaviņām, salauzu potīti, bija jāskrūvē un jāliek plāksnes, izmaksas ~pāris studiju gadu apjomā.
— zhanett (@zhanett) September 4, 2019
Tētis teica, lai palīdzu iestumt kartingu, bet nepateica, ka tas arī jāatlaiž, kad sāk braukt. Norm pavizinājos kartinga aizmugurē pa asfaltu, tagad zinu, kā izskatās jēlas kājas. :))
— Lauma Vilciņa (@tavadraudzene) September 4, 2019
Bērnībā man ome sastāstīja, ja pilmēnesim rādīsi pliku pakaļu, tad tevi uzraus augšā. Nu nē, neticu! Pieķēros pie galdiņa, kurš uz ritentiņiem un stiepdamies uz pirkstgaliem, rādīju šim pakaļu. Galds paripoja uz priekšu, es kritu...galda stūris + mana piere = asiņu peļķe.
— Mārtiņš Plotnieks (@MPlotnieks) September 4, 2019
Bernībā pirmsskolas vecumā dabūju no vecāsmātes ar lāpstu pa pieri. Man asiņojoša seja, omei infarkts. Vēljoprojām rēta uzacī.
— Jānis Janums (@mrproxy) September 4, 2019
Māsa iemeta ar šo grāmatu pa seju. Deguns šķībs uz visu mūžu. pic.twitter.com/INxpcMtV2d
— Фея (@_durinda) September 4, 2019
Laikam 3. klasē klasesbiedrs uzcienāja ar žurku indi. Saēdāmies, gandrīz nomirām, bet tad mūs ātri aizveda uz slimnīcu, kurā mēs ilgi dzīvojām.
— Andris Tihomirovs (@atihomirovs) September 4, 2019
Bērndārzā biji divi grupas biedri kuri saderēja ka netrāpīs otram ar akmeni pa pieri no 10m. Trāpija. Ātrā palīdzība. Šuves. Nākamajā dienā salāpītais jauneklis bravurīgi paziņoja “otreiz tu TOČNA netrāpīsi!”. Trešo reizi neizaicināja, jo nebija vairs brīvas vietas uz pieres.
— Reinis Poznaks (@poznaks) September 4, 2019
Biju sīks(pirmsskolas vecums) mamma palūdza salasīt ābolus, uz zemes nesmuki, iepuvuši, kokā smuki, izdomāju metīšu augšā lāpstu... Par spīti šuvēm uz galvas, domāju, ka lielāka trauma bija mammai, kad ienācu virtuvē. pic.twitter.com/pjwPHgtf9E
— Andrejs (@AndrejsDeeCee) September 4, 2019
Vecāki man nopirka jaunu šujmašīnu, elektrisko, kas ir ātrāka par kājminamo, pierasto. Aizrautībā ar džinsu adatu fiksi izšuvu šķērsām īkšķim - visā platumā pāri nagam tādu smuku vīli. No šoka nejutu sāpes, pacietīgi izārdīju diegus un tad noģību.
— Dace Ruksane (@Ruksane) September 4, 2019
Ar lauztu potīti 2 vietās nogāju 2km, jo biju pālī un nejutu :D Operācijas laikā viens no ķirurgiem aizgāja prom uz 20 min., jo mazmeita bija ķirbjus atvedusi.
— Matiizs (@Matiizs_) September 4, 2019
Manā bērnībā, mamma gludināja, es atnācu, pajautāju vai karsts, bet nesagaidījusi atbildi, pieliku visu plaukstu gludeklim.
— Kristīne (@chikya18) September 4, 2019
Paša rētas bez jautrības, bet lieliski atceros, kā ar klasesbiedru ziemā pēc skolas uz dibeniem šļūcām pa tikko uzsalušo ledu. Viņš pirmais nošļūca, pielēca kājās un brēkdams aizskrēja māju virzienā. Vēlāk izrādījās, ka ledū iesalis stikls. Nu, un attiecīgi dibens trīsdaļīgs.
— Guntars Meluškāns (@GMeluskans) September 4, 2019
Apendicīta rēta. 5 gadu vecumā sasāpējās vēders, bet nevienam neko neteicu un neraudāju, jo visi mani tajā dienā bija izbesījuši, ieskaitot mammu. Mani atrada stūrī izrubījušos - izrādās apendikss jau bija plīsis un man bija sākusies sepse.
— Māris Ūdris (@arlekiins) September 4, 2019
11 gadi,vasara laukos.Apskatījos,kā deg šaujampulveris.Bēniņos uz grīdas uzbēru kaudzīti,satupies aizdedzināju.Skrēju uz dīķi dzesēt seju, netiku galā ar sāpēm,skrēju atpakaļ uz māju.Un tad vectēvs mani blaķenē veda uz Piltenes slimnīcu,tur teica:labi, ka acis aizvērt paspēji. pic.twitter.com/1PV8hkjnIS
— Kristens Rubenis (@krubenis) September 4, 2019
Dejojot klubā paslīdēju izlietā dzērienā, un pret letes malu salauzu uz pusēm auss skrimsli.
— Martins Dimants (@Dimizzzz) September 4, 2019
Vēl darbā salamājos ar bosu, teicu, ka tiklīdz pabeigšu projektu, paņemšu atvaļinājumu, neatbildēšu uz nevienu zvanu. Tovakar salauzu kāju, nomaucoties uz ledus. Be careful what you wish for. Vismaz beidzot izgulējos, pabeidzu tulkojumu, nopelnīju 500€ :D
— Inga Knipinska (@knipinska) September 4, 2019
Divpadsmitās klases sākums, septembris.
— Lelde (@Taa_es_Lelde) September 4, 2019
Mums ar piecus gadus jaunāko māsu bija rudens "fotosesija"... Viņai krītot no maniem pleciem, es pret savu ceļgalu salauzu degunu.
Diezgan stulbi priekš septiņpadsmitgadīgas meitenes. ?
Vienīgā atšķirība starp mani un Hariju Poteru ir tā, ka viņam rētu pierē atstāja Voldemorts, bet man radiators.
— Anete (@maza_nezale) September 4, 2019
Taisu humusu, kāta blenderī kaut kas iesprūst, ar rādītājpirkstu mēģinu izvilkt, blenderis ieslēdzas.
— Džeina Šteinberga (@dzeina) September 4, 2019
Šokā sēžot uz vannas, vienīgais, ko varu pateikt toreiz vēl ne vīram: - Kā es nākošnedēļ koncertu nospēlēšu, ko?
Tas bija pirms 3arpus gadiem, pirksta gals joprojām nejutīgs.
Ar brālēnu gājām pie govīm ar lāpstu gaidīt, kad govs sāks kakāt, lai uzķertu kaku uz lāpstas. Nu, lūk, govs kakā, mēs liekam klāt lāpstu, šī nobīstās un uzkāp man uz kājas. Trīs pirksti lauzti. Sūdīgi.
— Ksenija (@and_kse) September 4, 2019
Ohh yeah. Tikko darbā atcerējos.
— Edžus (@ticpuika) September 5, 2019
Galīgā sīcībā (2-4 gadi) vasaras karstumā nēsājos riņķī pliks. Tas beidzās ar to, ka vista man ieknāba loceklī.
Varbūt tieši tāpēc nekad nebūšu veģetārietis...
Jaunībā meitenes priekšā gribēju iztaisīties ļoti asprātīgs un tēloju, ka esmu piedzēries, kā rezultātā paslīdēju, lidoju, atsitos ar zodu pret Kongresu nama betona apmali, izraujot ādā robu līdz kaulam. Manas krūtis bija ar asinīm, meitene pārzviedzās. Rēta palika. Zodā.
— Kaspars Funts (@KasparsFunts) September 4, 2019
Šķita laba ideja skraidīt pa māju ar pildspalvām ausīs, līdz brālēns iegrūda sienā un auss iekšpuse, drīz arī auss ārpuse un kakls kļuva silti un lipīgi.
— Kurbads (@Kurbads1918) September 5, 2019
Māsīcas tētis bija armijā un mums bija aizliegts spēlēties ar viņa mantām, kas, protams nozīmē, ka totāli vienmēr spēlējāmies ar viņa mantām. Vienreiz atradām armijas nažus un spēlējām kariņus. Tā aizrāvāmies, ka māsīca man pārgrieza degunu. Puņķi, asaras, gaiļezers.
— Krista (@Krista_Shepherd) September 5, 2019
~4 gadu vecumā skraidīju no istabas uz lodžiju un atpakaļ. Saguru. Apsēdos atpūsties uz 3l stikla gurķu burkas. Saplīsa. Atceros, stāvus mani moskvičā veda uz slimnīcu, kur no šūšanas esot kategoriski atteicies - izklausījās sāpīgi. Par piemiņu mērena rēta uz pakaļas joprojām.
— Arvis Skrējāns (@ArvisSkrejans) September 4, 2019
Gadi 6/7: ar stikla glāzi laistīju dārzā puķes uzvilkusi mammas augstatpēžu kurpes! Pēc ūdens ejot aizķēros aiz paklāja, uzkritu glāzei un pilnībā pārgriezu lūpu. Mājās biju viena pati. Lielais pelddvielis asinīs, dafiga šuvju un izteikta rēta.
— Inga Grencberga (@Grencberga) September 4, 2019
+ Joprojām dievinu augstpapēdenes!
Ciemojos pie draudzenes mammas. Vajadzēja sacirst malku. Es būdams "kruts" pieteicos, kaut gan nebiju pirms tam to darījis. Ar pirmo vēzienu gandrīz pilnībā nocirtu sev kājas īkšķi. Slimnīca. Šuves. 2 nedēļas gultas režīms pie draudzenes un viņas mammas. Īkšķis vesels.
— Austris (@AustrisCirulis) September 4, 2019
Gaidīju pirmo reiz pie sevīm draudzeni ,mazgāju grīdu ar rokas lupatu ,cēlos un pret plauktiņa stūri pāršķēlu pieri.
— TomassFinks (@TomassFinks) September 4, 2019
Gāju mājās pēc skolas pa citu ceļu, kā ierasts, priekšā vilciena sliedes. Kad tuvojos sliedēm, tieši tur garā posmā nostājās kravas vilciens, nu neko, apakšā līst bail, kāpšu pāri pa augšu. Tajā milisekundē, kad sāku lēkt nost no vagona jumta, viņš sāka braukt. Gudriniece.
— Jolanta (@Dzholanta) September 4, 2019
Sēdēju uz dārza vārtiem, vietā starp vārtu stabu un vārtiem, un tad kāds izdomāja vārtus atvērt, tādējādi sakniebjot manu labo dibenvaigu starp diviem dzelžiem
— Bejancis (@manisaucjaanis) September 4, 2019
Ar brāli spēlējām indiāņus vai ko tādu, gala beigās man starp acīm bija iedurts nazis. Acīmredzot, es zaudēju. Indiāņi vienmēr zaudē.
— Mārtiņš Vanags (@mvanags) September 4, 2019
Gaidīju draugus, kas atbrauks ar vilcienu, aizmigu uz soliņa. Kad piebrauca vilciens pamodos un strauji piecēlos kājās, bet izrādījās, ka esmu nogulējis vienu kāju. Krītot nobrāzu elkoņus un episki sagaidīju draugus - vārtoties zemē kad atveras vilciena durvis.
— Variants C (@Variants_C) September 4, 2019
Reiz sākumskolas vecumā kāds čoms ieteica pieskarties kailam elektrības vadam zem sprieguma.
— Latvietis Vidējais (@Videjais_LV) September 5, 2019
Uz labā pleca sēdošais Simpsons mudināja procedūru atkārtot, bet otrs Homērs uz kreisā pleca ieteica piekrist pirmajam.
Tagad, ja jānomaina lampiņa, es vispirms izslēdzu drošinātājus
Reiz sākumskolas vecumā kāds čoms ieteica pieskarties kailam elektrības vadam zem sprieguma.
— Latvietis Vidējais (@Videjais_LV) September 5, 2019
Uz labā pleca sēdošais Simpsons mudināja procedūru atkārtot, bet otrs Homērs uz kreisā pleca ieteica piekrist pirmajam.
Tagad, ja jānomaina lampiņa, es vispirms izslēdzu drošinātājus
Padsmit gados, ar nažiem rokā, gāju atriebties kaimiņu puikam, jo tas mūsu pastkasti bija ar māliem aizķēpājis. Uztrinu nazi pret nazi un pret savu gurnu noslaucīju. Gurns pušu, rēta vēl šodien:)PS. Naži bija paredzēti kastītes tīrīšanai, ne nogalināšanai. Atriebi plānoju verbālu
— Roze (@RozeIeva) September 5, 2019
Koķeti skrienot prom no puiša, Jaungada naktī ieskrēju drāšu žogā. Ar rūtainu pieri devos iepazīties ar puiša māti. Bet pēc dažām dienām atnāca skolasbiedrenes mamma, lai lūgtu pārtraukt manu slikto ieteikmi uz meitu. Centos uz viņu neskatīties, matus sejai priekšā aizkārusi.
— Henrieta Verhoustinska (@HenrietaVerho) September 4, 2019
māsiņa skolā stāstīja par traumām, asiņošanām, žņauga likšanām. noģību, atsitu galvu pret solu, dabūju asiņošanu un zilu aci.
— angry by default (@ieva_w) September 4, 2019
Atcerējos! Cepu zivi uz pannas, uzliesmoja eļļa. Nākamajā dienā uz darbu gāju bez skropstām, uzacīm un ar debīlu 1 cm garu čolku uz pieres!
— Lobotomija (@LLobotomija) September 4, 2019
Vēl manā vecāku mājā vienmēr ir bijis paliels baseins. Tāpēc arī visiem bērniem gari mati, aiz kuriem arī visi vismaz vienreiz ir izvilkti pēc iekrišanas.
— Nanāns Ban Bananāns (@eerms) September 4, 2019
Cirtu skaliņus krāsns iekuršanai. Kreisās rokas īkšķis traucēja, par ko arī dabūja pēc nopelniem.
— Pēteris Pūrītis (@peterispuritis) September 4, 2019
Krievu valodas stundas laikā noriju kkādu naglu. Aizrāva ar ātrajiem. 3 dienas slimnīcā pašam nācās sekot podiņa saturam, bet tas nemazināja manu lepnumu par faktu kā tādu - ES noriju naglu!
— Normunds Namnieks (@2N_ICEBOX) September 4, 2019
Māsa darbojās dzintara apstrādes pulciņā, man dikti patika viens paliels ovāls dzintars, kā ledene-bāzu mutē, noriju. Zvanu mammai uz darbu- sak, noriju dzintaru. Šī atskrien mājā, sadomājies, ka tādu asām malām, neapstrādātu. Bet viss beidzās laimīgi. Dzintars ar negāja zudumā.
— Ilze Ozola (@Ozola_rada) September 4, 2019
Mēnesi pirms dzemdībām sakārojās saldējuma desu. Izmetu asāko mājās pieejamo nazi no rokām un pārgriezu kājas īkšķa cēlējcīpslu.
— MARTA (@martagrigale) September 4, 2019
Un tagad iedomājieties grūtnieci ar vēderu arbūza izmērā UZ KRUĶIEM.
P.S. Vienīgās pretsāpju zāles - paracetamols ?
Dabūju smadzeņu satricinājumu dušā. Pie šī teikuma visiem iemirdzas acis, bet tad pēc krietnas pauzes ieturēšanas aplaužu viņu iztēli un izstāstu, ka dušu patiesībā vienkārši tīrīju.
— Inga Knipinska (@knipinska) September 4, 2019