Daudzās Eiropas valstīs brīdī, kad teritorijai tuvojas kāda kataklizma, tiek iedarbinātas sirēnas. Taču Latvijā tas aizņem pārāk daudz laika, bet pie modernākās apziņošanas sistēmas arī nākamgad vēl netikt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4. Studija".
Pēdējā gada laikā redzams, ka pasaulē vairs nav retums milzīgi krusas graudi, spēcīgi negaisi un virpuļviesuļi. Ar dažiem no pieminētajiem laikapstākļiem esam saskārušies arī Latvijā un tas raisījis jautājumu - vai Latvijai nebūtu jāizstrādā jauna, agrīnās brīdināšanas sistēma?
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika rāda, ka trauksmes sirēnas ne ikgadējo pārbaužu dēļ ir iedarbinātas vienu reizi. 2005. gadā, kad Valmierā plīsa maģistrālais gāzes vads. Tā arī bijusi pēdējā reize.
Dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts skaidro, ka vēl ir bijušas situācijas, kad trauksmes sirēnas varēja iedarbināt, bet tas nemaz nav darīts.
"Jāņem vērā fakts, ka no brīža, kad tiek saņemts lēmums par sirēnu iedarbināšanu, līdz sirēnas praktiskai darbībai paiet aptuveni 30 minūtes. Lēmumu pieņemšana, informācijas sagatavošana, nosūtīšana plašsaziņas līdzekļiem, atgriezeniskā saite un tad tikai ir sirēnas darbība, informācija radio un televīzijā. Gadījumos, kad nepieciešama ātra rīcība, sirēnas nebūs efektīvs līdzeklis," skaidroja Nakurts.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna raidījumam atklāja, ka "Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurai nav sava skaitliskā modeļa".
"Tas ir liels trūkums Latvijai, jo principā visām valstīm ir modelis, kas dod pamata nosacījumus, uz kā pamata sinoptiķi strādā un prognozē apstākļus gan tuvākajām sešām stundām, gan arī nākamajām diennaktīm," norāda Vīksna.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā skaidroja, ka citur Eiropā jau ir ieviesti moderni apziņošanas veidi - aplikācijas, skaļruņi ar attiecīgi ierunātu tekstu. Piemēram, Lietuvā darbojas šūnu apraide jeb speciālu īsziņu izsūtīšana iedzīvotājiem ārkārtas gadījumos.
"Mēs varam aizsūtīt informāciju vai nu konkrētam ģeogrāfiskajam apgabalam, vai nu - ja tie ir plūdi, tad nosūtot informāciju tikai tiem, kuri atrodas plūdu apdraudētajās teritorijās. Vai nu konkrēta apdzīvota vieta, reģions, vai novads, mēs varam nosūtīt informāciju, kas ir noticis un kā rīkoties," stāsta VUGD pārstāvis.
Domas par šāda veida apraidi Latvijā ir tikai idejas līmenī, jo, ņemot vērā finansiālos apstākļus, glābēji jaunas sistēmas ieviešanu skatās piesardzīgi.
Ir pasūtīts pētījums, kurš tiks uzsākts šoruden - gada laikā tiks vētītas dažādas agrīnās brīdināšanas iespējas. Līdz tam par, piemēram, lieliem mežu ugunsgrēkiem vietējā apgabala iedzīvotāji tiks informēti ar operatīvo transportu.
