Līdz 19. septembrim iedzīvotāji var nobalsot par sev tīkamāko Rīgas apkaimes pārstāvošas nevalstiskās organizācijas, biedrības vai nodibinājuma iesniegto projektu. Balsot var internetā un Rīgas domes apmeklētāju centros, taču dažās no apkaimēm, šādu centru nemaz nav. Projektu pārstāvji ir nobažījušies par negodīgu konkurenci, vēsta Latvijas radio ziņu dienests.
Balsošanas beigās tie projekti, kas būs saņēmuši vislielāko atbalstu, tiks īstenoti. Rīgas dome šādam mērķim atvēlējusi pusmiljonu, bet vienam projektam ne vairāk kā 100 000 eiro.
Balsot par Rīgas apkaimju projektiem var internetā un piecos Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centros - Dzirciemā, Āgenskalnā, Maskavas forštatē, Centrā un Vecrīgas apkaimē.
Autori, kuri atrodas ārpus šīm apkaimēm, uzskata, ka šāda veida balsošanas noteikumi rada negodīgu konkurenci, jo iedzīvotāji, kuri nelieto internetu, var nobalsot tikai apmeklētāju centros. Tādēļ lielākas iespējas savākt balsis ir tām apkaimēm, kuru iedzīvotājiem apmeklētāju centri ir pieejamāki.
Jaunciema attīstības biedrības valdes loceklis Ivars Zviedris Latvijas Radio pauda šādu viedokli:
"Iedomājaties - apkaime, kur dzīvo 10 000 cilvēki un otra, kurā ir pāris tūkstoši. Ja pieņemam, ka abās apkaimēs ir proporcionāli vienādi daudz sociāli aktīvi cilvēki, tad tik un tā zaudēs mazākā apkaime. Sanāk, ka tas, kas lielāks, tas vinnēs. Otrs, visa tā balsošana notiek divos veidos. Viens ir elektroniskais balsojums, un otra lieta ir klātienes balsošana. Un tie [balsošanas] punkti ir vai nu centrā, vai Pārdaugavā, bet, iedomājieties, Jaunciema apkaimē ir 2000 iedzīvotāji un puse vismaz ir pensionāri. Tas nav labi izdomāts."
Dārziņu iedzīvotāju biedrības vadītāju Maiju Stefani neuztrauc tas, ka pilsētas centrālo apkaimju iedzīvotājiem ir plašākas balsošanas iespējas. Viņa uzskata, ka balsojums apmeklētāju centros sastāda salīdzinoši mazu daļu. Viņa gan piekrīt, ka negodīgi ir tas, ka lielākām apkaimēm ar savu projektu uzvarēt ir krietni vieglāk.
"Šo projektu es uztveru kā eksperimentālu, jo tas ir pirmo reizi. Jau ziemā, kad notika nolikuma apspriešana, es vērsu uzmanību, ka šāda balsošana nebūs ne godīga, ne precīza, ne vienmērīga. Pieņemsim, ka tā ir eksperimenta režīmā un mēs visi kopā paskatīsimies, kā tas strādā. Informācijas lapiņas mēs paši brīvprātīgi staigāsim pa Dārziņiem un metīsim pasta kastītēs. Tā kā tā informācija arī līdz visiem neaiziet. Bet šī balsošana nebūs vienīgais kritērijs. Vēl ir otra daļa - kā vērtē eksperti," norādīja Stefane.
Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs gan norādīja, ka balsojumā vērā tiks ņemts tikai saņemto balsu skaits, eksperti neko nevērtē.
"Tie projekti, kas saņems visvairāk balsu un ietilps šajā summa, tie arī tiks īstenoti. Nekādu citu kritēriju nav. Par to lemj tikai un vienīgi iedzīvotāji un citas komisijas nav," norādīja Radzevičs.
Biedrība "Rītabuļļi" pārstāvis Dzintars Līcis ir gandarīts par Rīgas domes iniciatīvu un nekādu netaisnību nesaskata.
"Man liekas, ka Rīgas domes pakalpojumi ir aizsniedzami. Tiešām var nobalsot internetā. Var palīdzēt kaimiņi. Vismaz mūsu pusē palīdz viens otram. Un galu galā Rīgā var aizbraukt visur," norādīja Līcis.
Ziņu dienesta korespondents "Rītabuļļi" pārstāvim jautāja, vai balsošana Rīgas apkaimju projektu konkursā ir godīga, pārstāvis sacīja: "Mēs esam mazākā apkaime. Mēs, protams, ar Āgenskalnu ar tuvu pie 30 000 jebkurā gadījumā zaudētu, tā kā mēs varētu būt tie, kas visvairāk ir "apbižoti". Bet ir konkurss, ir noteikumi. Nekad tie nebūs taisnīgi pret visiem. Varbūt var kādu "sietu" uzlikt - balsu skaits pret deklarētajiem iedzīvotājiem. Šs ir pirmais projekts. Es domāju, ka Rīgas dome pēc tam izdarīs secinājumus un kaut ko pamainīs uz priekšu."
Rīgas domē norādīja, ka jau šobrīd ir izdarāmi secinājumi par to, kas būtu darāms labāk.
"Varbūt, ka jāpalielina saskarsmes varianti klātienē un īpaši jāuzrunā seniori, kuri nelieto modernās tehnoloģijas. Domāju, ka mēs uzlabosim to, ka ikviens iedzīvotājs varēs iesniegt projektu un, protams, tas būs jautājums par informēšanas kampaņu nākamajā reizē daudz ievērojamāku un nozīmīgāku," vērtēja Rīgas domes izpilddirektors.
Radzevičs gan arī atzina, ka neredz problēmu tajā, ka ir atšķirīgs apkaimju iedzīvotāju skaits, jo ir apkaimes, kuras projektu konkursā nav pārstāvētas, līdz ar to no šim apkaimēm paliek "brīvās balsis". Šie cilvēki, kā jebkurš cits, var balsot par jebkuru projektu.
