Lietuvas otrā lielākā pilsēta Kauņa vēlas sev pievienot apkārtējās Kauņas rajona teritorijas, gandrīz trīskāršojot pašreizējo pilsētas platību. Ar šādu ierosinājumu Kauņas pašvaldības padome griezusies pie Lietuvas valdības, savukārt rajona vadība pret šiem plāniem kategoriski iebilst, dēvējot tos par manipulatīviem, vēsta LETA.
Pilsēta iecerējusi pievienot 13 apkārtējās seņūnijas, kas ir mazākā Lietuvas administratīvā vienība, iekļaujot savās robežās kopskaitā četras pilsētiņas un 95 ciemus. Kauņas nolūkoto teritoriju kopējā platība ir gandrīz 298 kvadrātkilometri - teju divreiz vairāk, nekā šobrīd aizņem visa Kauņas pilsēta.
Pilsētas padome norāda, ka daudzi šo teritoriju iedzīvotāji strādā Kauņā, un apgalvo, ka tādējādi viņiem tiktu nodrošināti kvalitatīvāki pakalpojumi. Pēc tās sniegtās informācijas pilsētas bērnudārzus apmeklē vairāk nekā 5000 bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem nav deklarējies Kauņā, un pilsētas budžetam tas izmaksā vismaz 10,9 miljonus eiro gadā, bet Kauņas skolās mācās pāri par 3200 rajonā dzīvojošu bērnu un lielākā daļa no viņiem mīt tajās seņūnijās, kuras pilsēta gribētu pievienot sev.
"Pašreizējā Kauņa patiesībā ir daudz lielāka par savām administratīvajām robežām. Aiz šī robežām palikušie iedzīvotāji ciešām ekonomiskajām un sociālajām saitēm ir saistīti ar Kauņas pilsētu," apgalvojis pašvaldības administrācijas direktora vietnieks Pauļus Ķers.
Padome arī sola, ka galīgais lēmums tiktu pieņemts pēc iedzīvotāju aptaujas. Tiesa gan, pašvaldību robežu maiņai vajadzīga arī valdības un Seima piekrišana.
Tikmēr Kauņas rajona kopienu organizāciju savienības vadītāja Egle Juozapavičiene uzskata, ka jautājums tiek risināts "ar buldozera metodēm", nekonsultējoties ar rajona pārstāvjiem.
"Mēs neiebilstam pret vēlmi, lai cilvēki ir laimīgi un saņem labākus pakalpojumus, bet jautājums jāizvirza demokrātiski un arī lēmums jāpieņem demokrātiski. Nedrīkst sadalīt Kauņas rajonu garšīgākās un negaršīgākās šķēlēs," viņa uzsvērusi.
Kauņas rajona Panevēžuku ciema kopienas vadītājs Vītauts Juozapavičs noraidījis apgalvojumus, ka rajonā infrastruktūra ir sliktāka nekā pilsētā, un arī paudis viedokli, ka pilsētas pašvaldība grib pievākt labāko rajona daļu.
Kauņas pašvaldības opozīcijā esošā konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" frakcija kritizējusi valdošās mēra Visvalda Matijošaiša vadītās sabiedriskās organizācijas "Vienotā Kauņa" pārstāvjus, kuri šo jautājumu nav apsprieduši nevienā komisijā un par savu sasteigto priekšlikumu atklātībā paziņojuši tikai pēdējā brīdī.
Kauņas rajona mērs Valērijs Makūns savukārt paziņojumā presei uzsvēris, ka "pašvaldība ir jutīgs sociālais organisms, tādēļ uz to nedrīkst attiecināt fabrikas principus, kā ierosina Kauņas pilsētas mērs".
"Laikā, kad visā Eiropā norisinās decentralizācijas procesi, cenšoties tuvināt varas institūcijas cilvēkiem, Lietuvā tiek virzīti viduslaiku attīstības plāni," viņš norādījis.
Jaunā Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene uzsvērusi, ka šāda jautājumā izlemšanā noteicošais būs vietējo iedzīvotāju viedoklis un ka šis process nebūs ātrs.
Iekšlietu ministrija ir tiesīga rosināt iedzīvotāju aptauju par pašvaldības teritoriju robežu maiņu, bet ministre norādījusi, ka šobrīd nav izstrādāti noteikumi, cik cilvēkiem šādā aptaujā jāpiedalās, lai tā tiktu uzskatīta par notikušu. Pēc viņas teiktā, jārīkojas tā, lai visa rajona likteni neizlemtu desmitā daļa vai vēl mazāk iedzīvotāju".
