5G raidītājiem Rīgā izmērīts elektromagnētiskais starojums
Video

FOTO: Pixabay

Latvija ir starp pavisam nedaudzām valstīm, kuras iedzīvotāji ar datu pārraides ātrumu mobilajās ierīcēs tiek lutināti, piektās paaudzes tīkla ieviešana raisījusi reti plašas diskusijas. LNT Ziņu top 10 skaidro, kas tad ir jaunās paaudzes ātrgaitas internets, par kuru vieni berzē rokas, un nevar vien sagaidīt mobilos telefonus, kas atbalsta superātro datu pārraidi, bet citi rauc pieri un meklē, kur iegādāties alumīnija folijas cepurīti, lai sevi pasargātu?

1G jeb pirmās paaudzes internets (ar G tiek apzīmēts "generation") ir pats sākums – tikai balss pārraide. Ar 2G varēja jau sākt sūtīt īsziņas. 3G deva iespēju mobilajā telefonā izmantot internetu un lietotnes, 4G būtiski paātrināja šo datu pārraidi. Tagad pienākusi nākošā paaudze jeb 5G – ātrs, reālā laika mobilā interneta standarts.

Salīdzinājumam – ja lielākais vidējais lejupielādes ātrums 4G tīklā Rīgā dienas laikā ir 72 Mbit/s, tad 5G tīklā ātrums palielināsies vairāk nekā desmit reižu un būs sākot vismaz no 1000 Mbit/s jeb 1 Gbps. Un par to jau var pārliecināties operatora "Bite" testa režīmā uzstādītā 5G raidītāja tuvumā, atklāj raidījums.

"Fonā mums ir 5G antena, un mēs tagad mēram lejupielādes ātrumu, un tad redzēsim, kādi rezultāti ir sasniedzami. 25:55 Lejupielādes ātrums gandrīz 1,2 gigabiti," LNT stāsta "Bite" tīkla inženieris Aleksandrs Belajevs.

"Tas nozīmē, ka gala patērētājs var viegli lejupielādēt kaut kādu filmu dažu sekunžu laikā. Tas ātrums tiešām ir fenomenāls," raidījumā saka "Huawei" produktu apmācību vadītājs Latvijā Aleksandrs Jekimovs.

Taču daudz svarīgāks 5G ieviešanas mērķis ir par simts reizēm samazināt tīkla reaģēšanas kavējumu. Šobrīd uz lietotāja darbību 4G tīkls reaģē 100 milisekundēs. 5G to izdarīs vienā milisekundē. Tas par realitāti pārvērtīs drošas pašbraucošās automašīnas, kuru 5G sensori reālā laikā spēs reaģēt uz negaidītiem šķēršļiem. Ķirurģiskas operācijas varēs veikt bez ārstu tiešas klātbūtnes, attālināti kontrolējot medicīnas robotu rokas. 5G spēs uzlabot darba ražīgumu tehniskajās industrijās.

"Ja, piemēram, vajag strādāt ar smago tehniku, kas varētu apdraudēt pašu cilvēku, to varētu darīt attālināti ar 5G starpniecību. Piemēram, cilvēks sēž kaut kādā vienā vietā un operē ar smago tehniku, kas ir pavisam citā vietā, un viņš neapdraud savu dzīvību," raidījumā teic "Huawei" produktu apmācību vadītājs Latvijā.

"Rūpniecības gadījumā mēs varam robotus aprīkot ar sensoriem, un mākslīgais intelekts varētu kontrolēt robotu darbu efektīvāk. 5G gadījumā viens no pieprasījumiem ir nodrošināt milzīgu kapacitāti šūnas mērogā," norāda "Bite" tīkla inženieris Aleksandrs Belajevs.

Ar šūnu jāsaprot 5G bāzes stacija jeb raidītājs. "Tas nozīmē, ka viena šūna 5G mērogā var apkalpot vienu miljonu sensoru. 4G tas nav iespējams."

Šobrīd Latvijā nav 5G tīkla, jo nav izveidota 5G tīkla infrastruktūra. Tas, kas ir izdarīts, uzstādītas tikai trīs 5G bāzes stacijas. Katram operatoram pa vienam.

"Bite" 5G raidītājs izvietots uz ēkas Ganību dambī. LMT savu 5G antenu uzstādījis Liepājā. "Tele2" 5G raidītājs Mūkusalas ielas biznesa centrā Rīgā.

"Pagaidām iesākumā tas ir, jā, forši, bet praktisks ieguvums īsti vēl nekāds nav," raidījumā norāda tehnoloģiju eksperts, "Kursors.lv" satura redaktors Kristaps Skutelis.

Pat ja parastie iedzīvotāji ar šobrīd jau nopērkamo 5G telefonu dotos uz kādu no trim 5G raidītāju vietām, signālu neuzķertu. Pakalpojums nav palaists komerciālā režīmā. 5G bāzes stacijas darbojas operatoru testu vajadzībām. Fizikāli 5G neatšķiras no 3G un 4G, jo tie ir tie paši radioviļņi tikai augstākā, 3,5 gigahercu, frekvencē. Atšķirība – signāla apstrādes algoritms, iespēja vienlaicīgi apkalpot daudz vairāk gala ierīču un MIMO tipa antenas.

"Kuras savu elektromagnētiskā lauka intensitāti regulē atkarībā no slodzes. Ja antenas apkārtnē nav lietotāju, tad antenas jauda samazinās. Pēc būtības elektromagnētiskā lauka intensitāte ir daudzkārt zemāka nekā tā, kas ir pašreizējām antenām," raidījumā saka SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tomēr apgrūtinošā atšķirība ir 5G radioviļņu apraides nelielā distance. Ja šā brīža 3G un 4G viens raidīšanas tornis kvalitatīvi nosedz vismaz 10 kilometrus, tad 5G viļņi ir ļoti īsi, noklājot maksimums 200 metrus plānotajā 3,5 gigahercu frekvencē. Tiem traucēs arī koki. Pilnvērtīgam 5G būtu nepieciešami tūkstošiem raidītāju un pastiprinātāju. Pat viena pilsētas kvartāla ietvaros tie būtu desmitiem antenu.

Ja nākotnē 5G būs 26 gigahercu frekvencē, tad antenas jāizvieto ik pēc 70 metriem. Tik blīvs pārklājums ar 5G raidītājiem maksā milzu naudu.

"Tīkls pakāpeniski tiks attīstīts nākošajā gadā tajās vietās, kur ir pieprasījums pēc lielākiem ātrumiem un lielākas kapacitātes, bet tas būs pakāpenisks attīstības scenārijs vairāku gadu garumā," raidījumā LNT Ziņu top 10 saka SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents.

Vairākas Latvijas pašvaldības jau gan ir vērsušās pie mobilo sakaru operatoriem ar lūgumu viņu novados neuzstādīt 5G antenas. Te lomu nospēlējuši sazvērestības teoriju cienītāji ar iebiedēšanas kampaņām sociālajos tīklos, apgalvojot, ka 5G esot eksperiments ar cilvēku dzīvībām.

Ir gan jāuzsver, ka starp 5G pretinieku izmantotajām atsaucēm ir apšaubāmi avoti, turklāt sabiedrība klaji maldināta ar 5G raidītāju skaitu Latvijā.

Patiesībā garenie, taisnstūrveida raidītāji ir tikai 4G tīklam. 5G raidītāji ir par trešdaļu mazāki. Un vēlreiz – visā Latvijā šobrīd ir tikai trīs 5G bāzes stacijas, un ne vairāk. 5G pretinieki satraucas, kāda būs ietekme uz cilvēka veselību, kad 5G tīkls tiešām pilnvērtīgi darbosies ar blīvi izvietotajām bāzes stacijām.

Panikas cēlējus raidījumā kritizē Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Ivars Vanadziņš, uzsverot fizikas pamatlikumu – jo zemāka frekvence, jo garāks radiovilnis ar lielāku jaudu.

Tāpēc kaitīgāks drīzāk bijis vēsturiskais 2G starojums, kas darbojās zemajās 800 un 900 megahercu frekvencēs: "Tie faktiski bija daudz jaudīgāki viļņi. Ļoti, ļoti, daudzas reizes stiprāki viļņi."

Turpretim 5G viļņi būšot īsāki un izstarojuma jauda mazāka pat par šā brīža 3G un 4G. "Ja man kā ārstam un darba vides speciālistam prasītu, labāk vai sliktāk, bīstamāk vai nē, tad, visticamāk, ka mazāk bīstami. Tā pozitīvā ziņa no medicīnas un fizikas viedokļa raugoties ir tā, ka šis viļņa frekvences izstarošanai ir vajadzīga mazāka jauda un mazāku ietekmi atstāj uz veselību," raidījumā pauž Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors.

Elektromagnētiskā lauka atbilstību normatīviem jāuzrauga Veselības Inspekcijai, taču izrādās, viņiem pašiem nemaz nav attiecīgo mērinstrumentu. 5G starojuma mērīšanas ierīču šobrīd nav arī valsts zinātniskajam institūtam BIOR. Vajadzības gadījumā šo kā plānveida ārpakalpojumu Veselības Inspekcija iegādāsies no privātā uzņēmuma SIA Insalvo, līdzīgi kā jau līdz šim kontrolēti 3G un 4G.

"Tās vecās paaudzes stacijas ir ļoti daudz mērītas pēdējo piecu gadu laikā, un tās izmērītās starojumu vērtības ir ļoti, ļoti niecīgas. Tur ir ļoti milzīga rezerve līdz tām pieļaujamajām vadlīniju vērtībām, kas ir starptautisku organizāciju noteiktas," skaidro Veselības Inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

SIA "Insalvo" pēc mobilo sakaru operatoru uzaicinājuma jau ir noteicis elektromagnētiskā starojuma līmeņus Tele2 un Bite 5G raidītājiem. "Tur nav nekādas problēmas. Tas ir līdzīgi kā ar citām bāzes stacijām. Līmeņi katrā ziņā nav augstāki ne par 3G, ne par 4G bāzes stacijām," vērš uzmanību "Insalvo" tehniskais direktors Māris Dambis.

"3,5 frekveču diapazonā, laižot 5G, atļautā jauda ir 10 vati uz 1 kvadrātmeru, bet mēs sasniedzam tikai 135 mikrovatus uz kvadrātmetru. Tas ir 0,36% no atļautās normas. Šī jauda ir tik niecīga, ka cilvēka veselību neapdraud," raidījumā norāda "Bite" tīkla inženieris Aleksandrs Belajevs.

"Mums ir milzīga, milzīga rezerve līdz tām atļautajām vadlīniju vērtībām," norāda Veselības Inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. Taču, lai nomierinātu sabiedrību par 5G maksimālo jaudu kontrolēšanu, Veselības Inspekcijā apsver izmaiņas.

"Varbūt Latvijā būtu jāizveido speciāla elektromagnētiskā lauka mērījumu monitoringa programma, ko mēs rosināsim tad, kad tiks apspriestas vides politikas nākošās vadlīnijas, lai novērstu sabiedrības jebkuras bažas. Šāds monitorings būtu ļoti lietderīgs," žurnālistiem teic Kadiķis.

Pasaules Veselības organizācijas paspārnē strādājoša Starptautiskā Aģentūra vēža pētniecībai pirms astoņiem gadiem pieļāvuma formā klasificēja mobilo telefonu elektromagnētisko lauku kā iespējamo risku smadzeņu ļaundabīgajam vēzim. Tika gan uzsvērts – ir jāturpina veikt zinātniski pētījumi saistībai starp mobilajiem telefoniem un onkoloģiskajām saslimšanām.

Vēlāk, pirms pieciem gadiem, Pasaules Veselības organizācija nāca klajā ar secinājumu – nav pierādīts, ka elektromagnētiskais lauks izraisītu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Lai arī teorētiski varot lokāli uzsilt ķermeņa audi, tomēr siltumu absorbējot āda un netiek skarti citi orgāni. Tāpēc neesot arī gūti droši, ticami pierādījumi, ka mobilo sakaru elektromagnētiskais starojums ietekmētu uztveres funkcijas, atmiņu, miegu, sirds ritmu vai asinsspiedienu.

Rīgas Tehniskās Universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Guntars Balodis raidījumā gan uzsver – jautājumā par elektromagnētiskā lauka kaitīgumu zinātnieki pasaulē nostājušies divās pretējās nometnēs.

Tā kā pasaulē zinātniskajā vidē nav vienprātības par elektromagnētiskā lauka ietekmi, tad sabiedrības spiediena dēļ Šveicē, Ženēvā šopavasar vēlējās izdot liegumu 5G raidītāju turpmākai uzstādīšanai. Tikmēr Briselē bailēs no vēža 5G tīkla tālāka būvniecība šovasar jau ir apturēta. Beļģi vēlas sagaidīt vairāk pētījumus par 5G starojuma ietekmi. Piesardzīgajiem zinātniekiem būtiskais jautājums ir – vai mobilo sakaru elektromagnētiskais lauks iespaido cilvēku un dzīvnieku organismu darbību šūnu līmenī.

"Rezultāti šobrīd ir ļoti pretrunīgi, bet kaut kāds iespaids tur parādās. Droši vien paies vēl gadi 10 vai 15, kamēr to varēs daudz maz precīzi pateikt, vai tur kāda ietekme ir vai tādas ietekmes nav. 36:40 Simtprocentīgi, ka nebūtu nekādas ietekmes, tā nevar būt," LNT raidījumā min RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors.

5G labums esot augstā frekvence, proti, jo tā ir augstāka, jo elektromagnētiskā lauka iespiešanās dziļums cilvēka audos ir mazāks. Lai arī pēc būtības elektromagnētiskais starojums būtiski samazinoties pēc tauku slāņa sasniegšanas, pietrūkstot droši ticamu pētījumu, kas noteikt tālāk. "Lauka līmenis dziļākos slāņos samazināsies 10, 100, 1000 reižu, un tad ir jautājums, vai tas, kas ieies tajā dziļākajā slānī, vai tas tad cilvēka veselībai un imūnsistēmai, ir iespaidojošs vai nav," teic Balodis.

"Problēmas var rasties tādā gadījumā, ja antenas ir novietotas tādā līmenī, ka cilvēks var viņām pieiet klāt. Ja jūs pieiesiet raidošai antenai tuvāk par vienu metru, tad teorētiski varētu būt problēmas, ja antena strādā ar maksimālo jaudu. Tādi gadījumi diemžēl ir, bet tādu nav daudz," raidījumā saka "Insalvo" tehniskais direktors Māris Dambis.

"Ja mēs runājam par reālo ikdienu, kur cilvēki atradīsies, nu viņi nekad nebūs metru no antenas," norāda Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Ivars Vanadziņš.

LNT Ziņu top 10 uzrunātie eksperti atsaucas uz Nīderlandē veikto pētījumu, ka elektromagnētiskā starojuma lielākās devas cilvēki saņemot nevis no tā, ka mājoklim tuvu atrodas sakaru bāzes stacijas, bet gan sabiedriskā transporta līdzekļos, darba vietās un masu pasākumos, kur vienkopus ir daudz mobilo telefonu.

Video: LNT Ziņu Top 10 sižets

Uz augšu