"Nekas vēl nav beidzies." Vai izdosies nodibināt sakarus ar neveiksmīgi nosēdināto zondi "Vikram" uz Mēness?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Indijas zondes "Vikram" nolaišanās uz Mēness mākslinieka interpretācijā.
Indijas zondes "Vikram" nolaišanās uz Mēness mākslinieka interpretācijā. Foto: EPA/Scanpix

Nesen Indija uz Mēness centās nosēdināt zondi "Vikram" - pēc atdalīšanās no Mēness orbītā esošā kosmosa kuģa, zonde sāka tuvoties Mēness virsmai. Tomēr pusotru kilometru līdz galapunktam ar "Vikram" pārtrūka sakari. Kāpēc ir tik grūti nolaisties uz Mēness?

Daudzajos ekrānos misijas vadības telpā uz Zemes sīkā ikona, kas atainoja zondes nolaišanās trajektoriju, sastinga. Indijas Kosmosa izpētes organizācijas (ISRO) inženieri steidzīgi centās atgūt sakarus ar zondi, tomēr nespēja to izdarīt. Ja Vikrams būtu veiksmīgi nolaidies, Indija kļūtu par ceturto valsti pēc ASV, Krievijas un Ķīnas, kurai uz Mēness ir izdevies nogādāt zondi.

Foto: EPA/Scanpix

Nupat kā ISRO oficiāli paziņoja, ka viņiem ir izdevies noskaidrot zondes atrašanās vietu. Tā ir apgāzusies uz sāniem, tomēr izskatās neskarta. Misijas nākotne gan ir neskaidra, jo izskatās, ka pašgājējs, kas atradās zondē, nespēs veikt savu uzdevumu.

Eksperti tagad cenšas nodibināt sakarus ar zondi, lai noskaidrotu atbildi uz galveno jautājumu – kas īsti notika?

"Nekas vēl nav beidzies. Pastāv iespēja, ka zinātniekiem izdosies nodibināt sakarus ar zondi un no misijas panākt arī kādu labumu," izdevumam "Popular Mechanics" stāstīja kosmosa aviācijas inženieris Raiens Kobriks.

Kobriks domā, ka Vikrams piedzīvoja "sakaru datu pārslodzi", proti, kad zonde tuvojas Mēness virsmai, tās datori strauji apstrādā lielas datu plūsmas, kas var pārslogot to un palēnināt tā darbību.

Foto: EPA/Scanpix

Misija "Chandrayaan-2" pavisam noteikti nav izgāzusies. Mēness orbītā joprojām atrodas kosmosa kuģis, kas uzņem pārsteidzoši detalizētas Mēness fotogrāfijas, tāpēc mēs joprojām varam uzzināt daudz jauna, pateicoties Indijas misijai.

Visam, ko veic zonde, jābūt autonomam, jo nav iespējams mijiedarboties tieši ar zondi reālajā laikā. Nolaišanās laikā komunikācija ar zondi bieži ir aizkavēta vai neiespējama. Visām daudzajām sistēmām, kas atrodas uz zondes, ir jādarbojas ļoti precīzi, lai nolaišanās būtu veiksmīga.

Nolaišanās laikā zondes iekšējie sensori uztver informāciju par zondes ātrumu, virzienu un trajektoriju. Visa šī informācija kopā ar vizuālo un radaru informāciju pēc tam tiek ievadīta zondes datorā, kas to apstrādā.

"Datori ir ļoti nozīmīga procesa daļa, tāpēc, ja arī visa tehnika strādā labi, kļūmes var rasties arī pašā programmā," teica inženieris Paulo Lozano.

Ja zonde lido pārāk ātri, sensori var brīdināt piedziņas sistēmu, lai tā palēnina zondes gaitu. Ja šajos sensoros rodas kāda kļūme, nolaišanās kļūst neiespējama.

"Tas ir tāpat kā automašīnā. Iedomājies, ka tu brauc pa ceļu un nospied bremzes, bet tās pēkšņi nestrādā," piebilda Kobriks.

Kosmosa kuģis, kas tuvojas Mēness virsmai, saskaras ar virkni grūtību un izaicinājumu, piemēram, ļoti augstu radiācijas līmeni, kā arī Saules starojumu, kas traucēt borta instrumentu darbību.

Visgrūtākie ir pēdējie desmit metri līdz Mēness virsmai, Kad kosmosa kuģis tuvojas nolaišanās punktam, tas saceļ gaisā putekļus, kas savukārt var aizsprostot zondes navigācijas sensorus.

Foto: EPA/Scanpix

Bija plānots, ka Vikrams būs pirmā zonde, kas sasniegs ar resursiem bagāto Mēness dienvidpolu. Misijas "Chandrayaan-1" laikā tika noskaidrots, ka Mēness polu krāteros ir plašas sasaluša ūdens atradnes. Tieši tāpēc Mēness poli ir galvenais astronomu mērķis.

Citās misijās zondes ir nolaidušās tuvāk Mēness ekvatoram, jo tas prasa mazāk enerģijas un nav tik sarežģīti.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu