/nginx/o/2019/09/23/12586763t1hd94a.jpg)
Maskavas forštates jeb "maskačkas" bruģētās ieliņas ir kā radītas rudenīgām pastaigām, turklāt šīs Rīgas daļas neviennozīmīgā reputācija vienmēr vilinājusi pilsētniekus un iebraucējus apskatīt to pašu acīm.
Maskavas forštatē iespējams atrast daudz laika zoba skartu ēku un pamestu nostūru, taču tur slēpjas arī kas īpašs - tieši "maskačkā" atrodas šaurākā ieliņa galvaspilsētā.
Foto: Rudenīga, bet silta diena Maskavas forštatē
Jau 19. gadsimtā Maskavas forštate ieguva līdzīgu veidolu tam, kādu to pazīstam mūsdienās, jo galvenokārt saglabājušās ir tās koka ēkas, ko priekšpilsētā cēla 19. gadsimta sākumā pēc priekšpilsētu dedzināšanām.
Maskavas forštate bija teritorija, kur uzturējās dažādu slāņu pārstāvji, bieži vien tie, kurus nelaida iekš Rīgas valņiem. No 18. gadsimta Maskavas forštatē apmetās daudz krievu ieceļotāju, kā arī katoļticīgie Latgales latvieši, lietuvieši un poļi.
Otrā pasaules kara laikā - 1941. gada rudenī - forštatē izveidoja ebreju geto, izmitinot ap 30 000 cilvēku, kurus iznīcināja Rumbulas mežā.
Mūsdienās Maskavas forštatē rindojas vairākas biroju ēkas un universitātes, tur atrodas atpūtas komplekss "Lido" un padomju arhitektūras mantojums - Zinātņu akadēmija.