Levits: Latvijā visās nozarēs paredzēts izmantot klimata pārmaiņu piedāvātās iespējas

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits

FOTO: AFP/SCANPIX

Valsts prezidents Egils Levits Ņujorkā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu paneļdiskusijā uzsvēris, ka Latvijā visās nozarēs paredzēts izmantot klimata pārmaiņu un aprites ekonomikas piedāvātās iespējas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā Valsts prezidents Egils Levits piedalījās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu paneļdiskusijā "Redzējums 2020-2030" un pastāstīja par Latvijas pieredzi "Nacionālā attīstības plāna 2027" (NAP 2027) sagatavošanā.

Lai izpildītu globālās Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības līdz 2030. gadam nospraustos mērķus, Levits informēja klātesošos par Latvijas pieredzi NAP 2027 sagatavošanā, kas paredz pilnvērtīgāku klimata pārmaiņu politiku, mērķtiecīgāku izglītības un zinātnes politiku, kā arī sociālās atstumtības risku samazināšanu.

"Ar minēto plānu Latvija cer panākt, ka visas nozares pilnvērtīgāk izmantos klimata pārmaiņu politikā paredzētās un aprites ekonomikas piedāvātās iespējas, proti, siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoma samazināšanu, pārdomātāku zemes resursu apsaimniekošanu un atbalsta programmu izveidi uzņēmējiem, kuri vēlas efektīvāk izlietot tiem nepieciešamos resursus," norādīja Levits.

Valsts prezidents skaidroja, ka izglītības un zinātnes politikai jābūt vairāk vērstai uz nākotnes tautsaimniecības vajadzību apmierināšanu.

"Ikvienam iedzīvotājam jābūt iespējai iegūt augstākas kvalitātes izglītību, it īpaši eksakto zinātņu specializācijā, augstāku kompetences līmeni, labākas darba vidē balstīto mācību iespējas, jo tikai tādējādi Latvijai izdosies izveidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Izglītība un zinātne ir starp tām jomām, kas palīdz mazināt ienākumu atšķirības starp iedzīvotājiem un reģioniem," uzsvēra Levits.

Levits pauda, ka minētais plāns paredz arī samazināt sociālās atstumtības risku, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajām sabiedrības grupām - pensionāriem, personām ar invaliditāti un tiem, kuriem ir grūtāk apgūt mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas".

Noslēgumā Valsts prezidents atzina, ka jāpalielina sabiedrības uzticēšanās Latvijas tieslietu un valsts pārvaldes sistēmām. Savukārt prasmīgāka plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas un sociālo mediju izmantošana esot viens no svarīgākajiem faktoriem kritiskās domāšanas, demokrātiskuma un tiesiskuma stiprināšanā.

Uz augšu