Raidījums: Ceļ algas ministriem un deputātiem, bet ne skolotājiem un mediķiem

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Veidojot jauno budžetu, valdība ņēmusi vērā tikai regulējumu par pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, bet ne likumus par mediķu un skolotāju algām, vēsta raidījums LNT Ziņu Top 10. 

Veselības aprūpes finansēšanas likumā teikts, ka Ministru kabinets paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā.

Pēc likuma arī skolotājiem paredzēta algu palielināšana. Izglītības likums paredz, ka “pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”

Likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā tikai šo regulējumu. Atlīdzības likums ir vienīgais no trīs likumiem, kura izpildīšanai nepieciešamajā apmērā nākamajā budžetā ir paredzēts papildu finansējums. 

Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad, vēstīts raidījumā. 

Finanšu ministrijā norāda, ka ir rasts finansējums arī tiesnešu, prokuroru un pārējo amatpersonu algu celšanai, kā to paredz atlīdzības likums. Savukārt likuma pildīšanai par algu celšanu mediķiem un skolotājiem naudas pietrūcis. No 120 miljoniem eiro, kas vajadzīgi mediķiem, jaunajā budžetā ir atvēlēti  tikai 42 miljoni. Bet no deviņiem miljoniem, kas nepieciešami, lai nākamā gada septembrī palielinātu algas skolotājiem, nav pieškirta nekāda summa. 

Abu nozaru pārstāvji šonedēļ jau atkārtoti vērsa valdības uzmanību, ka, veidojot budžetu, ir ignorēti likumi.

Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pauž: “Ārstniecības iestāžu vadītāji, ja viņi neievēro likumu, tad mums ir soda organizācijas. Un tad mums pat ir tādi gadījumi, kad mums ieliek kādu cietumā, jo viņš nav pildījis likumu, kas ir tīri pamatoti. Tu neesi pildījis, tev jāsēž “ķurķī”.”

Tematam uzmanība šonedēļ tika pievērsta arī parlamentā, kad no Saeimas tribīnes opozīcija norādīja, ka jaunais budžets top, neievērojot solidaritāti.

“Mums ir ļoti daudzas sociālās grupas, mums ir daudz darbinieku, kuriem šis budžets neatnesīs nekādu prieku. Turpretī Saeimas deputātiem šis prieks ir garantēts,” pauda Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Saeimas Budžeta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram (“Attīstībai/Par!”) risinājuma šai situācijai nav. Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka no sava algas pielikuma būtu jāatsakās deputātiem un ministriem.

“Es domāju, kas tas būtu korekti. Jo, ja deputāti un valdība ir arī devusi solījumus, startējot vēlēšanās, un pēc tam tos nepilda, tad tas ir pietiekams pamats, lai, vismaz no tādiem ētikas principiem, nepalielinātu sev algas,” saka Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeimas deputātiem jau ir pieredze pieņemt lēmumus par savas algas necelšanu vai samazināšanu, piemēram, finanšu krīzes laikā. Bet tā sauktajos “treknajos gados” tika iesaldētas ministru algas. Savukārt šobrīd neviena no koalīcijas partijām nav aktualizējusi tematu par politiķu algu iesaldēšanu.

Savas algas iesaldēšanas vietā politiķi piedāvā aptuveni desmit reizes palielināt valsts finansējumu partijām. Tas vēl vairāk saasinājis attiecības ar nozarēm, kuras jūtas apdalītas.

“Kamdēļ tas nav nākamajam parlamenta sasaukumam? Zibenīgi mēs atrodam piecus miljonus gadā. Un laikā, kad nav atbildes, vai pedagogiem būs darba samaksas paaugstinājums no septembra par 40 eiro, piecas partijas dzelžaini pieturās, ka viņu makiem tas ir vairāk nepieciešams,” bilst Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Vanaga.

Par finansējuma palielināšanu partijām valdība lems nākamnedēļ, bet galavārds būs jāsaka Saeimai, apstiprinot jauno valsts budžetu.

Uz augšu