Atvērto durvju dienas dažādos uzņēmumos nav retums, taču tie arī nav gada apmeklētākie pasākumi. Korporatīva pļāpāšana vairumā gadījumu interesi neraisa, taču, kā izrādās, jāmāk tikai izveidot saistošu uzaicinājumu. Tā pirms gada sākās ārpustiesas parādu piedzinēju SIA "Arvik" stāsts. 

FOTO: Facebook

Uzņēmums atvērto durvju dienu rīko arī šogad 15. oktobrī, tāpēc portāls "Apollo" piedāvā atskatīties gadu senā pagātnē un uzzināt vairāk par pretrunīgi vērtēto ārpustiesas parādu atgūšanas nozari. 

Pusotrs tūkstotis ieinteresēto, vairāki simti potenciālo apmeklētāju - šis izveidotais pasākums 2018. gada rudenī portālā "Facebook" vēlamo auditoriju, un ne tikai to, sasniedza.

Var tikai minēt, kas bija šādas ažiotāžas pamatā - piesolītie našķi vai bezmaksas konsultācija, - bet pasākuma organizatoriem pat nācās ieviest pieteikšanās sistēmu.

Un kā gan labāk pārliecināties, kas tik ļoti piesaistījis sociālo tīklu lietotāju uzmanību, ja ne doties tieši ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas atvērto durvju dienu dzīlēs?

Pirmais solis pār slieksni

Lietus, vējš, Purvciems - īstie apstākļi, lai, klīstot caur pagalmiem un meklējot norādīto adresi, pārdomātu savas dzīves izvēles. Vai viņi mani ieraudzīs, sapratīs, ka neizskatos pēc nomāktas fiziskas personas un dzīs prom? Varbūt tieši otrādi - es nekad vairs neatgriezīšos? Bet ko nu tur daudz - pie vienas no mājas ieejām pamanu cik-garu-tik-platu stāvu melnā ādas mētelī un ziņķārība ņem virsroku.

"Vai pierakstiņš ir?" 

"Ir, ir, viss godīgi."

"Nu, tad tik nāc iekšā, mētelīti šeit, lūdzu, sēdies un tūlīt atnesīšu viskiju."

Un precīzi noteiktajā laikā firmas direktors sāk prezentāciju.

FOTO: Andra Pērkone/ APOLLO

Iepazīšanās ar noteikumiem

Uzņēmuma darbības principi esot ļoti vienkārši - pie viņiem ierodas cilvēks, kuram kāds neatdod parādu. Notiek konsultēšana, individuāla vēlmju un vajadzību saskaņošana. 

Visas tālākās darbības ir uzņēmuma darbinieku pārziņā, turklāt tiek definētas kā komercnoslēpums.

"Klientiem no mums nav jābaidās. Jābaidās ir tiem, kuri ir paņēmuši naudu un to neatdod.

Jo kāpēc gan lai kāds tā drīkstētu rīkoties? Policijai ir vienalga, tiesai arī – likumi ļoti aizsargā parādnieku. Un tādā brīdī mēs varam palīdzēt," atklāj uzņēmuma direktors.

Tiesa, ir vairāki "bet", kas jāņem vērā, izvēloties šo pakalpojumu:

  • lai saņemtu parādu piedzinēju konsultāciju, būs vai nu jāgaida līdz nākamajai atvērto durvju dienai, vai jāšķiras no 30 eiro. Tas tāpēc, lai klients varētu pierādīt, ka nav atnācis tāpat vien;
  • lai parādu piedzinēji varētu sākt darbu, obligāti jānorāda parādnieka vārds un uzvārds, kā arī dzīvesvietas adrese. Jābūt arī kādam dokumentam, kas pierāda parāda esamību. Bez šiem elementiem piedziņu uzsākt nevarēs;
  • starp pasūtītāju un izpildītāju tiek slēgts līgums - par sniegto ziņu patiesumu galvo pasūtītājs, un iemaksā avansu. No avansa summas tiek segti transporta un citi izdevumi, un tā svārstās no 300 eiro līdz 1000 eiro un vairāk - tas atkarīgs no piedzenamā parāda apjoma un parāda atgūšanas sarežģītības pakāpes;
  • un visbeidzot, kad parāds būs atgūts, summa jādala uz pusēm - 50 procentus saņem pasūtītājs, un 50 - izpildītājs. 

"Mēs esam galējā instance, pie kuras vēršas cilvēki, kad nav saņēmuši palīdzību ne no viena cita.

Viņi ir pavisam zaudējuši cerības, ka naudu jebkad atgūs, tāpēc arī 50 procenti ir taisnīgi. Jā, mēs saņemam daudz, bet klients arī saņem atpakaļ vairāk nekā neko, tikai ar mūsu palīdzību," skaidro direktors.

Dalīšanās pieredzes stāstos

Īstenībā pasākums nebija tik plaši apmeklēts, kā par to liecināja sociālie tīkli - ieradušies vien astoņi cilvēki, turklāt, ar reālu nepieciešamību pēc uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem.

Izņēmums bija vien meitene, kuru atsūtījis blakus esošais uzņēmums, lai pārliecinātos, ar ko kaimiņi nodarbojas, un es.

Kādos parādu piedziņas jautājumos cilvēki vēršas pie ārpustiesas piedzinējiem?

Puisis X - strādā kokapstrādes uzņēmumā, sadarbības partneris esot savācis kravu un pazudis. Pazaudētā summa - 3500 eiro. X zināja, kurā mājā vainīgais dzīvo, bet neko vairāk. Ieteikums no profesionāļiem, izmantojot datubāzes, noskaidrot vainīgā pilnu adresi un ģimenes stāvokli. Piedziņai arī ļoti noder informācija par radiem - kur dzīvo māte, sieva, bērni. Pēc tam var nākt vēlreiz.

Vēl viens puisis Y - draugs pierunājis investēt trīs tūkstošus uzņēmumā, bet no tālākām darbībām un procentu atdošanas izvairās. Ieteikums līdzīgs - noskaidrot adresi un nākt ciemos vēlreiz. Šim parādniekam jau tika uzstādīta potenciālā diagnoze - spēlmanis.

Ar šādiem galā tikt esot visgrūtāk, bet arī pieredze esot vislielākā. Uzņēmuma darbiniekiem izstrādāta sistēma, kā psiholoģiski iedarboties uz spēlmaņiem un ar iebaidīšanas taktiku panākt vēlamo rezultātu.

FOTO: Andra Pērkone/APOLLO

Vīrietim Z kļūdas dēļ radies desmit eiro parāds kādā ārzemju telefona sakaru kompānijā, savukārt puisis V tikai gribējis noskatīties Usika-Brieža boksa cīņu, bet tagad par saņemto pakalpojumu jāmaksā katru mēnesi.

Puisis S, savukārt, ir advokāts, un ieradies tikai profesionālā pieredzes apmaiņā - lai uzzinātu, kādā veidā šāds uzņēmums spēj legāli darboties.

Oficiālā prezentācija sāk tuvoties nobeigumam, arī omulīgā sajūta kaut kur pazudusi - man laiks atklāt, ka esmu žurnāliste.

Vārds pa vārdam, aizdomīgi pētošu acu skatienu pavadībā skaidroju, ka nāku ar labu, un citādāk nemaz nenāktu, jo nedaudz bail. Bet parādu piedziņas vīri ir atsaucīgi un piedod man manu ziņkārību.

Vai klientu jums ir daudz?

Jā, diezgan. Tāpēc arī prasām maksu par konsultāciju. Citādāk rinda būtu līdz ielas galam, jo gribētāju netrūkst. Nav bijis dienas, kad nav ko darīt.

Kas ir tās aktīvās piedziņas metodes, ko jūs pielietojat?

Tas ir noslēpums. Bet principā mēs vienkārši esam ļoti kaitinoši un neatlaidīgi. Neviens nevar ilgi izturēt, ka katru dienu pie durvīm zvana un prasa naudu. Turklāt vēl šādi vīrieši. Un mēs pieejam ļoti radoši katra klienta vēlmēm.

Vai radošs piegājiens bija arī nolaupīt ārzemju uzņēmējus?

Jā, policijas kostīmā pabiedēt ārzemniekus ir vienkāršāk. Bet vispār tie nebija ārzemju uzņēmēji, bet gan naudas viltotāji. Centās ievilināt shēmās dažus latviešus, kas tomēr no naudas viltošanas karjeras atteicās. Tas ārzemniekus sadusmoja, viņi sāka draudēt, tādēļ latvieši kļuva par mūsu klientiem. Bija mums radoša operācija, bet policija to izjauca.

FOTO: Andra Pērkone/ APOLLO

Saņemt 50 procentus no parāda nav par daudz?

Nē, jo klients arī saņem 50 procentus, un bez mūsu palīdzības viņš nesaņem neko.

Kādai jābūt parāda summai, lai jūs sāktu piedziņu?

Tie var būt kaut 10 eiro - mūsu galvenais princips ir sniegt klientam taisnīguma sajūtu. Ka tomēr ir kāda instance, kas spēj palīdzēt cīņā pret negodīgiem parādu neatdevējiem. Bet tādi gadījumi ir reti, arī šodien tie trīs tūkstoši - nu kapeikas. Parasti ir nedaudz vairāk.

Kas ir vairāk?

Šajā brīdī direktors man iedod līgumu, kas stāv turpat uz galda. Piedzenamā parāda summa - 600 000 eiro.

Vai ir bijuši gadījumi, kad klients atsakās tos 50 procentus maksāt?

Un šajā brīdī atskan smieklu vētra. Viens tāds gadījums bijis, bet ātri atrisināts.

Es dodos prom ar savu pavadoni līdz ārdurvīm. Bet ir vēl pēdējais jautājums, ko nevaru nepajautāt.

Vai tu naktīs guli mierīgi?

"Zini, jā. Man liekas, es guļu vismierīgāk no visiem. Jo es nezogu." 

"Es neņemu to, kas nav mans. Tieši otrādi - es palīdzu atgūt tiem, kuriem tas atņemts. Un tādā ziņā, man liekas, ka es cīnos ar tiem zagļiem un netaisnību."

"Bet visu nevar stāstīt - tev arī naktīs jāguļ mierīgi..."

Pirmo reizi raksts portālā "Apollo" publicēts 2018. gada oktobrī.