Latvijā, palīdzot dzīvniekiem, ugunsdzēsējiem visbiežāk nākas glābt kaķus

Ugunsdzēsējs glābj kaķi. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Šogad deviņu mēnešu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem 611 reizes iedzīvotāji lūguši palīdzību izglābt dzīvniekus. No tiem visvairāk nācies glābt kaķus, informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vendija Pikše-Kučma.

VUGD līdztekus ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem, palīdz arī nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Atzīmējot Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem dzīvniekiem, lai tie nenonāktu bezpalīdzīgās un bīstamās situācijās, sacīja Vendija Pikše-Kučma.

Statistika liecina, ka visbiežāk glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem - 354 gadījumos, savukārt 238 gadījumos - savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 19 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.

Ugunsdzēsēj izsaukti palīgā gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem - šogad 243 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 213 gadījumos - dzīvniekiem Rīgā, bet 155 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. 

Pikše-Kučma stāstīja, ka pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas, lapsas u.c.

VUGD apkopotā statistika liecina, ka visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst kaķi - šogad jau 309 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās.

Nākamie ir putni - 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē. Piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, arī sapinoties makšķernieku auklās. 

Bieži ir arī izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 44 reizes, kā arī šogad 38 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.

Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs - tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu, teica Pikše-Kučma.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime.

"Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība," skaidroja Pikše-Kučma.

Uz augšu