/nginx/o/2019/10/04/12624751t1h0e0e.jpg)
Veselības ministrija (VM) vēlas sākt diskusijas par odekolonu un kosmētisko līdzekļu cenas palielināšanu, lai cīnītos ar to lietošanu apreibināšanās nolūkā, kā arī tiek pieļauta iespēja parfimērijas izstrādājumus aplikt ar akcīzes nodokli. Savukārt Finanšu ministrijā (FM) un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šādu iespēju vērtē noraidoši, piektdien, 4. oktobrī vēstīja "LNT Ziņas".
VM šobrīd izstrādā Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas valsts programmu. Tajā ietverts priekšlikums par dažādu kosmētisko un dezinfekcijas līdzekļu ierobežošanu, ja tos izmanto, lai apreibinātos. VM norāda, ka izskanējis variants par parfimērijas izstrādājumu aplikšanu ar akcīzes nodokli.
"Jā, it īpaši no VID un FM pēdējos gados šis jautājums tiek aktualizēts, droši vien arī tāpēc, ka valsts budžetam garām iet šie nodokļi," stāstīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
"Mēs piekrītam, ka kāds risinājums ir jāmeklē, bet tas nav izdarāms tūlīt un te ir jāizvērtē gan citu valstu pieredze, gan tas, ko varam izdarīt Latvijā, lai nestu vairāk ieguvumu nekā zaudējumu," turpināja Līviņa.
VID gan pagaidām neatbalsta šādas diskusijas uzsākšanu. "VID nav nācis klajā ar šādu iniciatīvu. Un kas attiecas uz nodokļu likmēm, kādam piemērot vai nepiemērot nodokli, tā nav VID kompetence," norādīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.
Tāpat arī FM uzsver, ka šāds jautājums pagaidām nav bijis tās dienas kārtībā.
"Lietuvā ir bijuši tādi mēģinājumi, bet tur patlaban ir tiesvedības process - kosmētikas ražotāji tiesājas, jo kosmētikas preču patēriņš nav domāts iekšķīgai lietošanai.
Līdz ar to tas ir atbrīvots no akcīzes nodokļa, arī ES kopējā direktīva neparedz kosmētikas preču aplikšanu ar akcīzes nodokli," klāstīja FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš uzsvēra, ka FM dienas kārtībā neesot jautājuma par kosmētikas preču aplikšanu ar akcīzes nodokli.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna gan atzina, ka Latvijā alkoholisma problēma pieaug. Tomēr risinājums nebūtu jāmeklē šādā virzienā.
"Pacientu, kas lieto kosmētiskos līdzekļus ir ļoti maz, mēs divus trīs tādus gadā redzam un parasti tie ir pacienti bez noteiktas dzīvesvietas. Viņi paģiru lāpīšanai nopērk, bet nekādā ziņā tā nav kā liela problēma," skaidroja Stirna.
"Lielāka problēma ir nelegālā alkohola tirdzniecība, kur tirgo spirtu, degvīnu, to visu tirgū varam redzēt, un to mūsu pacienti lieto," piebilda speciāliste.
Kosmētisko līdzekļu ierobežošanas vietā speciālisti iesaka apkarot nelegālo alkoholu un celt akcīzi stiprajam alkoholam.
