NATO "StratCom" pārbaudīja Latvijas karavīrus ar tādiem "ieročiem", kā "Tinder" flirts un viltus mājaslapa

Zemessardzes 3.Latgales brigādes mācību poligonā "Meža Mackeviči" notiek militārās mācības "Claymore Soaring". Ilustratīvs attēls

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Kad Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ("StratCom") eksperimentā atklāja, cik viegli internetā var apmuļķot karavīrus, tas sāka meklēt jaunus veidus cīņai pret dezinformāciju, rakstā par šo eksperimentu norāda Vācijas laikraksts "Der Tagesspiegel" un Eiropas medijs EURACTIV.

Latvijas meži netālu no robežas ar Krieviju. Tūkstošiem karavīru no dažādām NATO dalībvalstīm tur iziet apmācības un nodrošina NATO militāro klātbūtni Austrumeiropā.

Manevri 2018. gada vasarā ilga vairākas dienas, taču brīvajos brīžos karavīri laiku kavēja, iegrimuši savos viedtālruņos. Daži no viņiem uzdūrās profesionāli noformētai mājaslapai, ko viņu kolēģi it kā esot izveidojuši kā militāristu sarunu forumu. Karavīri tur sāka apspriest dažādus tematus: dienestu, laika apstākļus, dzīvi kopumā. Daži pat mājaslapā pasūtīja T-kreklus, norādot savu mājas adresi.

Populārajā iepazīšanās aplikācijā "Tinder" daži karavīri sarakstījās ar kādu sievieti un sūtīja viņai fotogrāfijas, kurās bija redzami formastērpā. Kādu vakaru divi no viņiem, sarunājuši ar sievieti tikšanos, pameta savus posteņus.

Gan mājaslapa, gan "Tinder" profils bija NATO ekspertu izliktas lamatas. To mērķis - pārbaudīt "vājos punktus". Karavīrus mudināja atklāt savu mājas adresi, sūtīt manevru fotogrāfijas un pamest savu posteni. Tas arī izdevās, pat bez lielām pūlēm.

NATO kiberekspertiem šā eksperimenta rezultāti signalizēja, ka šīs problēmas jārisina, pirms kāds nedraudzīgs spēks mēģina izmantot situāciju savā labā. Kā garantēt, ka karavīru pašu internetā atklātā informācija netiks izmantota, lai viņš šantažētu?

"StratCom" direktors Jānis Sārts uzsver - stratēģijas vajadzīgas arī pagaidām mazzināmām virtuālajām kaujām. Eksperiments parādīja, ka virtuālie uzbrukumi ne vienmēr ir tehnoloģiski sarežģīti.

Senāk propagandisti un "gaisa jaucēji" ienaidnieka rindās drukāja skrejlapas, maldināja žurnālistus un iefiltrēja savus aģentus. Mūsdienās atliek tikai veltīt dažas minūtes tam, lai izveidotu profilu kādā specifiskā interneta forumā. 

Arvien aktuālāka kļūst virtuālā cīņa par tā dēvēto "interpretācijas suverenitāti" jeb jautājumu: kura no versijām ir patiesība?

Piemēram, 2017. gadā Lietuvā ar sociālo tīklu un ķēdes e-pastu starpniecību izplatījās baumas, ka NATO karavīri no Vācijas tur esot izvarojuši 17 gadus vecu meiteni. Lai arī Lietuvas valdība skaidroja, ka tā nav taisnība, baumas turpinājās. Daudziem bija aizdomas, ka baumu avots meklējams Krievijā.

"Maldināšana un meli izplatās straujāk nekā iepriekš," brīdina Sārts.

Šāda veida dezinformācija uzskatāma par daļu no hibrīdkara - bet šis jēdziens ietver visa veida slepenu un atklātu, konvencionālu un nekonvencionālu, militāru un nemilitāru karadarbību. Mūsdienu konfliktos nereti ir grūti pat novilkt skaidru robežu starp mieru un kara stāvokli.

Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušā gada februārī, atklājot Vācijas Federālā izlūkdienesta (FND) galveno mītni, norādīja, ka lielāko daļu viltus ziņu veido valstu propaganda. Sārts norāda, ka Krievija šajā ziņā esot visaktīvākā.

Šādas taktikas var izmantot ne vien valstu valdības, bet arī dažādas kustības un noziedzīgie grupējumi. Piemēram, islāma radikāļu organizācijas sistemātiski izplata viltus ziņas.

NATO eksperti Rīgā lielu uzmanību pievērš interneta forumiem un diskusijām virtuālajā vidē. Ja ļoti īsā laika posmā tiek publicēts lērums komentāru un hipersaišu, ļoti iespējams, ka profils ir bots, nevis reāls cilvēks. Ja no konta tiek komentēti ļoti dažādi temati, piemēram, vēlēšanas Brazīlijā un Latvijas futbola līga, tos varētu būt rakstījuši dažādi cilvēki.

Uzmanība jāpievērš arī fotogrāfijām, ko izmanto aizdomīgi sociālo tīklu konti. Piemēram, ļoti aktīvs it kā Krievijas pilsones profils izmanto kanādiešu aktrises Ninas Dobrevas attēlu.

Šaubīgas aktivitātes internetā ne vienmēr tiek veiktas valstu interesēs; nereti aiz tām stāv komerciālas intereses. Aplēses liecina, ka Krievijā vien ir ap 300 uzņēmumiem, kuri tirgo sociālo tīklu "like" un sekotājus. Visbiežāk gan tam ir kāds komerciāls motīvs, teiksim, pievērst uzmanību jaunam restorānam vai influencerim.

Rīgā bāzētais "StratCom" tikai pēta un dokumentē informatīvo karu. Tā mērķis nav cīnīties pret to.

Helsinkos atrodas Eiropas Hibrīddraudu apkarošanas izcilības centrs jeb "Hybrid CoE", kura aktivitātēs iesaistījušās 26 valstis. Centra analītiķis, lietuvietis Vitauts Kersanksis pēta, kādos veidos varētu reaģēt uz propagandas uzbrukumiem. Vai izveidot pašiem savas pretkampaņas, piemērot sankcijas vai iesaistīt slepenos dienestus?

"Mēs vēlamies tuvāko mēnešu laikā izveidot dažādu atbildes soļu katalogu," viņš skaidro.

Uz augšu