"Atriebības porno" upures atklāti stāsta par savu pieredzi (13)

"Tas notika pirms četriem gadiem, taču es joprojām atceros to vissīkākajās detaļās. Man zvanīja draudzene, kas brīdināja, ka izplatīts video ar mani. Viņas vīrs strādāja vietējā fabrikā un stāstīja, ka tās darbinieku starpā cirkulē pornogrāfiska rakstura video ar manu piedalīšanos," stāsta sieviete.

Kinga atceras, ka uzreiz vēlējusies izvemties. "Es strādāju kopā ar savu tēvu, "vecā kaluma" cilvēku. Ko gan es būtu varējusi teikt? Pateicu, ka nejūtos labi un devos mājās," atminas Ruta. Tiklīdz viņa nokļuvusi mājās, viņai zvanījis kāds cits draugs, kurš strādājis celtniecības jomā, lai pavēstītu, ka šie video tiek izplatīti arī viņa darba kolektīvā.

Sievietes bijušais partneris porno vietnēs bija augšupielādējis septiņus video. Tad, kad Ruta to esot atklājusi, video ir bijuši jau vairāki desmiti tūkstošu skatījumu. Kinga, kura pašlaik tuvojas piektajam gadu desmitam, atklājusi, ka dzīvo mazpilsētā, kurā visi viens otru pazīst. "Mana dzīve nav tāda, kāda bija pirms tam. Tās ir mocības dvēselei," stāstījusi sieviete.

» Orģijas un vardarbība - video, kas atmaskoja tiešsaistes pornobiznesu Tallinā

Lielākā daļa Rietumeiropas valstu valdību diemžēl nav bruņojušās ar atbilstošu likumdošanu, lai pasargātu savus pilsoņus no šī noziegumu tipa. Daudzās valstīs pornogrāfisku materiālu nopludināšana netiek pat uzskatīta par seksuāla rakstura noziegumu, neskatoties uz to, ka nozieguma sekas ir līdzīgas citiem seksuālās vardarbības veidiem.

Piespriestie sodi pārsvarā ir viegli un tiesas lūdz pierādījumus, kas norāda uz to, ka materiāli publicēti ar ļaunprātīgu nolūku. Pornogrāfija, kas iegūta, rediģējot erotisko modeļu attēlus un pievienojot tiem kāda seju, netiek uzskatīti par krimināliem, neskatoties uz to, cik reālistiskus attēlus ir iespējams iegūt.

Lielbritānijā pašlaik ir tikai viena organizācija, kas nodarbojas ar "atriebības porno" upuriem - tajā strādā trīs darbinieki, no kuriem tikai viens strādā pilnā slodzē. Atbalsta tālrunis palīdz zvanītājiem, kuri, visbiežāk, jau ir pašnāvības domu pārmākti. Galvenais darbības virziens - cenšanās ierobežot pornogrāfiskā materiāla izplatību.

Lai arī Lielbritānijā kopš 2015. gada ir dubultojies to gadījumu skaits, kuros par "atriebības porno" ir ziņots policijai, eksperti ir šaubīgi par precīzu statistiku, jo lielākā daļa upuru nemeklē palīdzību. Aptaujas Jaunzēlandē atklājušas, ka ar "atriebības porno" saskārušies pieci procenti pilngadīgo. ASV dati ir vēl biedējošāki - ar šāda veida materiāla izplatību saskārušies pat 13 procenti pilngadīgo. Lielbritānijas palīdzības dienesta pārstāvji atklājuši, ka 70 procentu zvanītāju ir sievietes.

Jurisprudences profesore no Daremas Universitātes Lielbritānijā Klēra Makglina norādījusi, ka dotais noziedzības veids ir slikti izprasts. Viņa nepiekrīt arī termina "atriebības porno" izmantojumam, skaidrojot, ka tas norāda uz mistisku upura nodarījumu, par ko atriebjas, kā arī ir neiejūtīgs pret upura jūtām, jo esot grūti nosaukt privātu attēlu nopludināšanu par "porno".

"Visvairāk šokē tas, kādu sociālo "plaisu" šis nodarījums rada. Sievietes, kuras cietušas no šāda nodarījuma, var ļoti spēcīgi just nodalījumu starp dzīvi "pirms" un "pēc" šo vizuālo materiālu nopludināšanas," stāsta profesore.

Viņa uzsver, ka "šīs sievietes bieži vien zaudē darbu un attiecības, viņas tiek izolētas no ģimenes un draugiem, kā arī bieži vien pilnībā atsakās no savas virtuālās darbības". Nopludinātais materiāls ir kā ikdienas drauds, kas kuru katru mirkli var atkal ietekmēt viņu dzīvi, turklāt šim draudam nav arī "derīguma termiņa".

Ruta Kinga nopludināto pornogrāfisko materiālu ironiski dēvē par "nebeidzamu prieka avotu". Šie video tikuši radīti laikā, kad sieviete bijusi uz laiku šķīrusies no sava vīra un uzsākusi attiecības ar vardarbīgu vīrieti deviņu mēnešu garumā. Klēras Makglinas pētījumi norāda uz to, ka bieži vien šādi video un foto materiāli tiek uzņemti un izplatīti, lai iebiedētu un kontrolētu. Puse no aptaujātajām sievietēm uzskata, ka tieši tas varētu būt viņu partneru galvenais motīvs.

"Viņš mani sākotnēji apbūra. Es biju patiesi iemīlējusies un viņš izmantoja šo laiku, lai lūgtu video, paskaidrojot, ko tieši viņš vēlas, lai izdaru. Zvēru, ka pati līdz tam nebūtu aizdomājusies," stāsta Kinga.

Sieviete ātri vien ir zaudējusi "rozā brilles". Viņas partneris ir bijis manipulējošs un vardarbīgs - reiz sieviete ir žņaugta tik stipri, ka viņa zaudējusi samaņu. Kādā vakarā viņi skatījušies televīziju un viņas bijušais partneris uz ekrāna uzlicis viņas sūtītos video. Kinga esot pārliecināta, ka "šādā veidā viņš demonstrēja to, cik lielu kaitējumu viņš var man nodarīt". Kad viņa pārtrauca attiecības un atsāka tikties ar savu vīru, Kingas bijušais partneris viņai dienā sūtījis līdz pat 100 īsziņām ar draudiem nopludināt erotiskos materiālus, līdz, visbeidzot, viņš to izdarīja.

"Manī ieslēdzās izdzīvošanas instinkts. Es sazinājos ar policiju, kas man pavēstīja, ka viņi nevarot pierādīt, ka video ir ievietojis tieši viņš, jo ar to jau bija dalījušies tūkstošiem reižu," stāsta "atriebības porno" upure. Palīdzības dienests sievietei palīdzējis komunikācijā ar porno vietnēm, lai izdzēstu šos materiālus, taču nākamajā dienā tie atkal parādījušies ar izmainītu virsrakstu.

Kinga stāsta, ka pilnībā izolējusi sevi no sabiedrības un nav pat spējusi no skolas savākt savus bērnus - šos pienākumus uzņēmies viņas vīrs. Ar pornogrāfiskajiem materiāliem bija iepazinušies arī viņa darba kolēģi. Sieviete bijusi spiesta pilnībā mainīt savu vizuālo ārieni.

"Divus gadus pēc pirmā video mani uzrunāja vecāks vīrietis, kuru pazinu visu savu dzīvi. Viņš izteica vēlmi "redzēt, kāda tad es esmu īstajā dzīvē". Es biju pārbiedēta. Šāda veida incidenti nemitīgi liek par sevi manīt, šis uzbrukums nekad nebeidzas," stāsta sieviete.

2017. gadā sieviete centusies veikt pašnāvību, taču viņai tas nav izdevies. Kinga atklāj, ka tagad viņai šī rīcība šķiet egoistiska, taču tajā laikā viņa nav bijusi spējīga samierināties ar situāciju.

Ar līdzīgu situāciju nācies saskarties arī Mikalai Monsūnai, kosmetoloģei no Glāzgovas. Viņa apraksta šo sajūtu kā “sapni, kurā kaila esi ievietota stikla būrī”. Mikala bildes, kuras joprojām mēdz parādīties internetā, uzņēma kad viņai bija 17 gadi.

"Man bija samērā skumjš periods dzīvē un es sarakstījos ar vairākiem cilvēkiem iepazīšanās aplikācijās," stāsta sieviete. Viņa nezina, kurš nopludināja attiecīgās bildes. Par to, ka internetā ir atrodamas viņas kailbildes, viņai paziņojis kāds draugs, nosūtot saiti. Mājaslapā bijušas publicētas viņas bildes un pilnais vārds. Monsūna sazinājusies ar mājaslapas administrāciju un lūgusi bildes izdzēst, taču viņa joprojām ik pa laikam saņem ziņas no draugiem, kas viņu brīdina, ka kaut kur ir parādījušās viņas bildes.

"Katru reizi, kad šīs bildes atkal parādījās, es pavadīju mēnesi apmāti meklējot savu vārdu vairākas reizes dienā. Mani joprojām pārņem uztraukums, kad nepazīstami cilvēki skatās uz mani vai sāk sarunu. Nekad nepamet sajūta, ka viņi varētu būt redzējuši bildes," stāsta Monsūna. Sieviete galu galā mainījusi vārdu un pārvākusies uz citu pilsētu.

Šī stratēģija ir strādājusi kādu laiku, līdz pirms gada uzpeldējusi kāda lapa, kurā tika apkopotas dažādu sieviešu erotiska rakstura bildes, pieminot, kurā pilsētā viņas dzīvo. Mikala dalījusies ar savu stāstu sociālajā vietnē "Instagram" un galu galā guvusi atbalstu no citām sievietēm, kurām ir bijušas līdzīgas pieredzes. Viņa dibinājusi savu mājaslapu un pašlaik aktīvi strādā pie petīcijas, kura pieprasa to, ka pirms kailbilžu publikācijas ir jāiegūst attēlotās personas piekrišana.

"Es agrāk par to nerunāju, taču tagad es jūtos daudz iedrošinātāka. Es atsakos kaunēties. Cilvēki bieži vien saka, ka man nevajadzēja uzņemt šīs bildes. Vai viņi stāstītu izvarošanas upurim par to, ko viņai būtu vajadzējis vilkt? Es pašlaik esmu attiecībās un, ja es vēlos nosūtīt savam partnerim bildi, es to daru. Teikt sievietēm, lai viņas neuzņem šādus foto nav atbilde uz šo problēmu," pauž Monsūna. Viņa atgādina, ka šāda rakstura bildes bieži vien tiekot uzņemtas arī bez sieviešu piekrišanas - kad sievietes guļ vai ir dušā. Nevar izslēgt arī "deepfake" tehnoloģijas ietekmi.

» Netici visam, ko redzi. Kas ir biedējošā "deepfake" tehnoloģija?

Sofija Mortimera, kura darbojas "atriebības porno" upuru atbalsta dienestā, atklāj, ka svarīgākais šādos gadījumos ir ātra attēlu un video izņemšana no tiešsaites un sadarbība ar likumsargiem. Viņa uzsver, ka "ir milzu svars tam, ka šādi gadījumi tiek nopietni izskatīti policijā un sabiedrība nosoda varmāku, nevis upuri".

Ruta Kinga atklājusi, ka viņai ļoti palīdzējuši divi gadi psihoterapijas un vīra atbalsts. "Bez viņa manis vairs nebūtu. Arī viņu šis ir ietekmējis, taču viņš nekad nav to izmantojis pret mani," stāstījusi Kinga. Viņa stāsta, ka viņu ir uzrunājuši un atbalstījuši arī cilvēki, kurus viņa tikpat kā nav pazinusi.

Sieviete plāno par notikušo reiz pastāstīt arī savai meitai, taču pašlaik izvēlas palikt anonīma. Viņa ir atsākusi mēģināt dzīvot normālu dzīvi un nu izņem bērnus no skolas. Sieviete atklāj, ka beidzot spēj paiet garām vīriešiem bez vēlmes aizskriet prom. Viņa jau gadu nav meklējusi savus video.

"Tie joprojām tur ir. Ja es pameklētu, es tos atrastu. Taču kādā mirklī tas jāpārtrauc, ja vēlies izdzīvot," atklāj sieviete.