Sēdē, kas bija veltīta algu pieauguma jautājumam, piedalījās ap 80 pedagogu un ministre, kura LIZDA padomes biedriem pārmeta kritiskās domāšanas un savstarpējās sadarbības trūkumu, kā arī aicināja domāt par mediju pratību.
Kā pauda ministre, viņai izveidojies priekšstats, ka sabiedrība kritiskās domāšanas robežās ir zemākajā līmenī, jo "nākamajā līmenī nepieciešama kritiskā domāšana un spēja nemitīgi apstrādāt lielu informācijas plūsmu, vajadzīga sava pieredze, teorija un argumentēšanas pieredzes nodošana". "Bet kaut kas nesanāk," uzskata ministre.
"Tik sensitīvu, tik emocionāli balstītu pieeju jautājumu risināšanā gadus desmit atpakaļ nevarēju redzēt," sarunā ar pedagogiem teica Šuplinska.
Viņa klātesošajiem norādīja, ka likumā noteiktais atalgojuma palielinājums būs iespējams, ja ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pildīs budžetu. Tad varēšot ievērot pedagogu atalgojuma grafiku. Pēc ministres teiktā, par šo jautājumu ar Finanšu ministriju tiek saskaņots ieraksts pamatbudžeta pozīcijā.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka tikšanās laikā nesadzirdēja kompromisa soļus, tomēr sadzirdēja, ka ministrija ir gatava risināt pedagogu darba samaksas jautājumu pie nosacījumiem "ja" un tas apbēdinot.
"Kārtējo reizi tiek izvirzīti jauni noteikumi. Ja būs intensīvāka ēnu ekonomikas apkarošana, no tā būs nauda, bet, ja tā nebūs?" vaicāja Vanaga.
"Gribētos redzēt, kāpēc citās jomās nav "ja", piemēram, ja uzticēšanās reitings politiskajām partijām augtu, ja valdības rīcības plāns tiktu pildīts norādītajā laika ietvarā. Tad varbūt varam runāt par lielāku finansiālo atbalstu politiskajām partijām," sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja.
Viņa uzsvēra, ka valdības un parlamenta pārstāvjiem atalgojums no nākamā gada 1. janvāra augs automātiski, tāpēc, ka valstī ir ekonomiskā izaugsme. Vanaga teica, kāpēc šajā jautājumā nav "ja" nosacījumu, bet "pedagogam vienmēr ir".
Tikmēr Šuplinska aicināja pedagogus aizdomāties par to, cik neatkarīga ir mediju politika valstī un vaicāja klātesošajiem padomes biedriem, kādus medijus viņi lasa un kur viņi iegūst informāciju, pēc kā ministre sacīja, ka mediju pratību nepieciešams stiprināt un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams piešķirtais finansējums politiskajām partijām.
Šuplinska arī pauda neapmierinātību ar izveidojušos priekšstatu par viņas pausto attiecībā uz pirmskolas pedagogu slodzēm. Viņa uzsvēra, ka intervijā Latvijas Radio, kur šo priekšlikumu minēja, mēģināja rosināt diskusiju, nevis ieviest jau konkrētas pārmaiņas pirmsskolas pedagogu slodžu veidošanās principā. Ministre norādīja, ka LIZDA varētu ministrijai palīdzēt ar korektu ieskatu.
"Ja LIZDA katrā kabinetā norāda, ka var palīdzēt, tad jautājums tiktu skatīts kontekstā, nevis pēc konkrētas tikšanās reizes principa.
Tāpat ļoti liela daļa ir sociālo tīklu informācija, kas rāda, ka tā nav sadarbība, bet ir akūta cīņa, nesaprotu par ko," sacīja Šuplinska.
Pirmsskolas pedagogi sēdē pauda bažas, ka ministrija grib samazināt skolotāju darba slodzi. Kāds pedagogs sacīja ministrei, ka būtu ar steigu jāpārskata modelis "nauda seko skolēnam", uz ko Šuplinska norādīja, ka tas jau tiekot darīts.
/nginx/o/2019/08/15/12467496t1h5804.jpg)