Saeima rosina attīstības izvērtēšanu bērniem noteikt par obligātu

Bērns ratiņos. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Saeimā izskanējusi ideja par obligātu noteikt attīstības izvērtēšanu maziem bērniem. Šādi būtu iespējams attīstības traucējumus atklāt un sniegt palīdzību pēc iespējas agrākā vecumā, vēsta "TV3 ziņas". 

Bērniem dažādi attīstības traucējumi nav retums. Latvijā liels skaits bērnu ikdienas saskaras ar mācīšanās grūtībām. Apmēram 1% ir intelektuālie un autisma spektra traucējumi.

"Mēs tiešām varam palīdzēt šajos gadījumos. Un tā palīdzība galvenokārt ir psihosociāla rehabilitācija. To spēju, kas ir apgrūtinātas, mērķtiecīga trenēšana, bet tā rehabilitācija ir efektīva tad, ja to uzsāk agrīni. Jo lielāki mēs esam, jo grūtāk smadzenēm paliek mainīties. Mēs zinām, piemēram, par autisko spektru, ka mums vajadzētu atpazīt šos traucējumus līdz diviem gadiem," saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Saeimas deputāti plāno Bērnu tiesību aizsardzības likumu papildināt ar normu, ka valsts nodrošina obligātu agrīnu attīstības izvērtējumu visiem bērniem vecumā no diviem līdz divarpus gadiem.

Saeimas deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) norāda, ka "Latvijā pašlaik notiek tā, ka – ja tiek konstatēti attīstības traucējumi, tajā brīdī ar bērniem arī strādā. Visbiežāk tas nav agrīnā vecumā, bieži tas ir uzsākot izglītību. Jo agrāk mēs konstatējam attīstības traucējumus un darām kaut ko, lai tos novērstu, jo lielākas bērna izredzes ir iegūt kvalitatīvu dzīvi un arī labu izglītību.”

Latvijas autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa atzīst, ka šis ir būtisks ierosinājums, kas tiek gaidīts jau daudzus gadus. Ziemeļvalstu praksē jau ļoti ātri tiekot veikts sākotnējais izvērtējums bērniem.

"Pašlaik ir tā, – ja vecāks pamana, ka bērnam aizkavējas valodiņa vai arī viņš neattīstās tik ātri, tad tā tipiskā prakse, ko dzird vecāki ir – pagaidiet, gan jau viņš sāks runāt. Einšteins arī sāka runāt piecu gadu vecumā," saka Bērziņa.

Saeimas rosinātie grozījumi nozīmēs, ka ģimenes ārsti un mācību iestāžu pārstāvji veiktu attīstības izvērtēšanu. Valsts nodrošinātu mācības un skaidri definētu metodiku.

Bērnu psihiatrs Bezborodovs min, ka "Mums vajag ne tikai atpazīt tās grūtības, jo mērķis ir palīdzēt. Tad ir vajadzīga arī tā palīdzības sistēma un iespēja saņemt rehabilitāciju. Un tas ir jau nākamais jautājums, pie kā mērķtiecīgi valstij būtu jāstrādā."

Priekšlikums šobrīd ir tikai sākuma stadijā. Paredzams, ka jaunās normas dzīvē varētu ieviest no 2021. gada.

Uz augšu