sacīja Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas "Chatham House" eksperte, "šī ir sistēma, kuras pamati ir noslēgtībā, neatkarīgas tiesas neesamībā, spēles noteikumu neesamībā – tādu sistēmu nevar modernizēt."

Vienlaikus Kremlis arī nespējot neko mainīt, jo "[Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un visu valdošo kliķi vajā [PSRS ģenerālsekretāra Mihaila] Gorbačova rēgs - kad Gorbačovs atvēra lodziņu, būtībā viss sabruka, izjuka gabalos", uzsvēra Ševcova, "citiem vārdiem, šī sistēma neizturēja svaigu gaisu un izjuka kā ēģiptiešu mūmija. Līdz ar to varas prātos vienlaikus eksistē nolemtības apzināšanās un neiespējamība jebko izdarīt."

Eksperte uzsvēra, ka krievi nav apmierināti arī ar valsts ārpolitiku. "Iedzīvotājiem nepatīk pašreizējā ārpolitika, viņi nevēlas redzēt Krieviju kā militāru superlielvalsti. 52% iedzīvotāju uzskata, ka superlielvalsts nav tā, kas žvadzina ieročus, superlielvalsts ir tā, kurā ir augsts dzīves līmenis. Un tā būtībā ir pilnīga Putina ārpolitikas deleģitimizācija," izteicās politoloģe.

Vienlaikus Krievijā ir vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas, uzsvēra eksperte. "Veidojas dažādu grupu korporatīvā solidaritāte, pat visnotaļ gļēvulīgu grupu. Mediķi iestājas par savām tiesībām, žurnālisti dodas protesta akcijās, akadēmiķi protestē, pat garīdznieki uzrakstīja kolektīvu vēstuli pret represijām," aģentūrai LETA sacīja Ševcova.

Viņa norāda, ka Krievijā pastāv izpratne par to, ka pārmaiņas ir nepieciešamas.

"Vismaz 70-80% iedzīvotāju ir šāda izpratne. Saprot gan viņi pārmaiņas stipri atšķirīgi, daži domā tikai par ekoloģisko problēmu atrisināšanu - ejiet prom ar saviem atkritumiem līmenī, citi tikmēr apzinās, cik nepieciešama ir neatkarīga tiesu vara. Svaigs gaiss eksistē, bet problēma ir citur - elite nav spējīga piedāvāt citu koncepciju, tā no augšas neko nespēj izmainīt. Savukārt lejā pagaidām nav alternatīvas, un nav arī pietiekami augsta izmisuma līmeņa, lai šādu alternatīvu izveidotu," norādīja Ševcova.