Unikāls pētījums: eksperti pēta Vecrīgā atraktos latviešu apbedījumus
Noskaties sižetu!

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Pērn Rīgā, pie Jēkaba katedrāles, tika atrasti latviešu apbedījumi, un tie snieguši unikālu iespēju salīdzināt, kā viduslaiku Rīgā dzīvoja latviešu amatnieki un kā dzīvoja vācu kungi, vēsta LNT raidījums "900 sekundes".

» Ārvalstu zinātnieki pēta izraktos kaulus no akmens laikmeta apbedījumiem Latvijā

Kauli ir nodiluši un deformēti, kas liecina par smagu darbu, kas ir atstājis nepārprotamas pēdas apglabāto cilvēku skeletā. "Diezgan smags tas dzīves veids ir bijis, un kaulu sistēma rāda tās problēmas, kas dzīves laikā uzkrājās. Tas varētu būt no smagām fiziskām slodzēm," vēsturniece Gunita Zariņa norāda uz to, kas manāms latviešu kaulos.

2018. gadā pie Jēkaba katedrāles, kas atrodas tagadējās Saeimas ēkas tuvumā, tika atklāti 14.-16. gadsimta latviešu kapi.

Minētais atklājums ir unikāls ar to, ka līdz šim pie baznīcām tika atrasti tikai vācu kungu kauli, taču tagad beidzot ir arī iespēja ielūkoties smagajā latviešu rīdzinieku dzīvē un to salīdzināt ar vāciešu kungiem.

Salīdzinot ar vācu Rīgas iedzīvotāju, pirmais, kas redzams ir zobi, tie uzskatāmi atšķiras no Rīgas amatnieka zobiem. Vācu kungam zobos nodilums ir minimāls. Tas liecina par labāku uzturu, atklāj raidījums.

Savukārt latviešu izcelsmes amatnieka galvaskauss, tieši – zobi, ļoti atšķiras. Pirmkārt, zobu nodilums ir krietni lielāks. Un tas liecina par to, ka latvieši krietni biežāk ēda rupja maluma miltu maizi, kas viduslaikos saturēja daudz pārpalikumu no dzirnakmeņu virsmas.

Taču, neskatoties uz smago dzīvi, latviešu rīdzinieki bija krietni diženāki augumā nekā vācu baznīckungi. Tolaik 180 centimetru bija ļoti liels augums. Tikmēr vācu kungiem vidējais augums bijis 170 cm.

Dzemdībās mirstība bijusi līdzīga – mira katrs otrais zīdainis. Slimības un karš arī paņēma daudz jaunu cilvēku dzīvības. Sievietēm vidējais dzīves ilgums bijis ap 35 gadiem, savukārt vīriešiem – ap 40-42 gadiem.

Viena no lielākajām problēmām bijusi tīra dzeramā ūdens trūkums.

Kaulu pētniecība turpināšoties. Tagad ir veikta kaulu vizuālā apskate un apbedīto cilvēku dzimuma noteikšana. Kapos atklātie kauli sašķiroti pēc dzimuma un vecuma. Turpmāk paredzēts veikt kaulu ķīmiskā satura izpēti, tās laikā varēs noteikt atrakto latviešu ēšanas parašas. Ko viņi ēda, cik bieži ēda un kā tas ietekmēja viņu ikdienas dzīvi.

Noskaties sižetu!

Uz augšu