Cilvēka smadzenes neļaujot pārlieku domāt pašiem par savu nāvi

Smadzeņu modelis. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Zinātnieki uzskata, ka mūsu smadzenes ir ieprogrammētas, lai mēs pārāk nekavētos domās par paši savu nāvi.

Smadzenes informāciju par nāvi apstrādā tā, it kā tā būtu saistīta ar citiem, nevis ar mums pašiem, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "NeuroImage".

Kad mēs saskaramies ar nāves konceptu, mūsu smadzenes sāk aktīvi darboties, lai izmainītu mūsu domu kārtību un gaitu. Lai izpētītu tā saucamo aizsardzības mehānismu, zinātnieki pētījuma dalībniekus pievienoja smadzeņu monitoram un lika viņiem vērot ekrānu, uz kura parādījās dažādas sejas. Attēlus papildināja vārdi, to skaitā arī tādi, kas saistīti ar nāvi, piemēram, bēres vai kaps.

» Zinātnieki varētu būt pārkāpuši ētikas robežas, laboratorijās audzējot cilvēku smadzenes

Brīvprātīgie vairākas reizes redzēja gan savu, gan svešinieku seju, pirms viņiem tika parādīta pilnīgi negaidīta un jauna seja, lai šokētu smadzenes. Kad dalībnieki saskārās ar savu seju un ar nāvi saistītu vārdu, aktivitāte smadzeņu daļā, kas atbild par iespējamās nākotnes paredzēšanu, samazinājās. Zinātnieki uzskata, ka tas ir tāpēc, ka smadzenes izvairās ar nāvi asociēt sevi.

Viens no pētījuma autoriem izdevumam "The Guardian" pastāstīja, ka "smadzenes nepieņem to, ka nāve ir saistīta ar mums. Tajās darbojas šis vienkāršais mehānisms, kad smadzenes, saņemot informāciju, kas saistīta ar pašu nāvi, noliedz to kā iespējamu un ticamu. Pilnīga apzināšanās, ka mēs kādu dienu mirsim, ir pretrunā ar mūsu bioloģiju, kas palīdz mums palikt dzīviem."

"Tas nozīmē, ka mūsu smadzenes mūs aizsargā no eksistenciāliem draudiem vai nemitīgas domāšanas par to, ka reiz mēs mirsim, pārnesot šo iespējamību no mums pašiem uz citiem," komentēja viens no pētījuma autoriem Avi Goldšteins.

Pagājušajā gadā Londonas Imperiālās koledžas pētnieki brīvprātīgajiem iedeva spēcīgas psihedēliskās narkotikas DMT, kas ir pazīstamas ar to, ka cilvēks to ietekmē var piedzīvot pirmsnāves pieredzi. Pētnieki izdevumam "Newsweek" skaidroja, ka tā viņi vēlējās noskaidrot zemapziņas limitus un kā šī pirmsnāves pieredze ietekmē smadzeņu aktivitāti.

Uz augšu