Noraidītas vairākas sūdzības par pēdējā laika mediju publikācijām

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Latvijas Mediju ētikas padome oktobra sēdē izskatījusi sūdzības par vairākām pēdējā laika mediju publikācijām, lielākoties atzīstot tās par nepamatotām, informēja biedrības jaunākais projektu koordinators Jēkabs Hugo Kisils.

Regbija klubs "Miesnieki" sūdzībā par rakstu "Rasisms un savējo piekaušana - Latvijas regbija ēnas puses" portālā "Delfi" padomei bija norādījis uz vairākiem iespējamiem mediju ētikas kodeksa pārkāpumiem. Klubs uzskata, ka informācija publikācijā pasniegta pārspīlēti un raksts nav objektīvs.

Tāpat sūdzībā pausts, ka rakstā minētie notikumi nav interpretējami viennozīmīgi, tāpēc tos var uzskatīt par spekulatīviem, turklāt ilustrēšanai izmantots ar notikumu nesaistītas personas foto.

Visbeidzot, sūdzībā norādīts uz interešu konfliktu, paužot bažas, ka "Delfi" sporta redaktors Uldis Strautmanis vienlaikus darbojas arī kā regbija kluba "Livonia" preses sekretārs.

Portāls "Delfi" paskaidrojumā Mediju ētikas padomei skaidro, ka rakstā iekļautā informācija ir pārbaudīta, tajā iekļauts vismaz astoņu personu viedoklis, kā arī raksts neatspoguļo žurnālista personīgo viedokli.

Tāpat portāls norādīja, ka publikācija nav veltīta nevienam konkrētam Latvijas regbija klubam, bet Strautmanis ir sporta žurnālists, kas orientējas arī regbija sporta niansēs, tāpēc ar savām zināšanām atbalsta šī sporta veida dalībniekus, tostarp regbija klubu "Livonia."

Izvērtējot iesniegto sūdzību, Latvijas Mediju ētikas padome savā lēmumā norādījusi, ka ir pārkāpts biedrības Ētikas kodeksa 4.10. punkts, kas nosaka - interešu konflikta gadījumā tas ir atklāti jādeklarē.

Padome portālam "Delfi" un ikvienam medijam iesaka pievērst īpašu uzmanību interešu konflikta jautājumiem. Tai pat laikā padome nav konstatējusi, ka publikācijā norādītie fakti neatbilstu patiesībai.

Tāpat Latvijas Mediju ētikas padome saņēmusi vairākas sūdzības par portāla "Tvnet" rubriku "Neredzamais cietumā". Iesniedzēji norādīja uz neētisku medija rīcību, publicējot interviju ar ieslodzīto, kurā intervējamais detalizēti raksturojis pastrādāto noziegumu detaļas.

Lai arī cietušo personu sūdzība par materiālu nav saņemta, Latvijas Mediju ētikas padome lūdza portālam "Tvnet" sniegt skaidrojumu par publikāciju ciklu. 

Izvērtējot saņemto skaidrojumu, Latvijas Mediju ētikas padome secinājusi, ka "šāda rīcība, skaidrojot savu darbību un atzīstot ētiska rakstura problemātiku, vērtējama atbildīgi un profesionāli".

Padome to uzskata par labu paraugu citiem medijiem līdzīgu situāciju gadījumā, tāpat portāla rīcība arī apliecinot ētikas vērtību mediju vidū. 

Latvijas Mediju ētikas padome izskatījusi arī no politisko partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saņemto vēstuli, aicinot vērtēt "Latvijas Avīzes" žurnālista Egila Līcīša komentārus par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu.

Padome norāda, ka atšķirīgi skatījumi ir pieļaujami, tai pat laikā neizpratni padomei rada fakts, ka politiskā partija, izmantojot sociālos tīklus, organizē "sūdzības iesniegšanas kampaņu", tādējādi iejaucoties mediju darbā un izteiksmes brīvībā. 

Jau vēstīts, ka 2018. gada beigās nodibināta pašregulatīva, koleģiāla Latvijas Mediju ētikas padome. Padomē apvienojušies Latvijas Raidorgnizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, portāls "Delfi", portāls "Tvnet", izdevniecība "Žurnāls Santa", izdevniecība "Cits medijs", Nacionālā informācijas aģentūra LETA, izdevniecība "Latvijas mediji", valsts SIA "Latvijas Vēstnesis", mediju koncerns "All Media Latvia", Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, "Radio SHW", reģionālo mediju izdevēji SIA "Reģionu mediji", SIA "Staburags", SIA "Bauskas dzīve", SIA "Novadu ziņas", SIA "Cēsu druva", SIA "Firma Zemgale" un SIA "Jaunais Kurzemnieks", kā arī Rīgas Ekonomikas augstskola ("SSE Riga"). 

Par organizācijas valdes locekli iecelts mediju tiesību eksperts Jānis Lielpēteris.

Padomes Ētikas kodeksā uzsvērts, ka tā mērķis ir aizstāvēt mediju brīvību un plurālismu, lai nodrošinātu mediju vides daudzveidību un vienlaikus veicinātu atbildīgu un profesionālu informācijas iegūšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izplatīšanas praksi. Minētais kodekss ir plašsaziņas mediju pašregulācijas dokuments, kas nosaka principus un uzvedību, par kuru ievērošanu ir vienojušies biedrības biedri. Kodekss ir paredzēts vienotas profesionālo standartu un kritēriju izpratnes veicināšanai kā pamats labas mediju profesionālās prakses attīstībai, ņemot vērā, ka dažādi mediju tipi, žurnālistikas veidi, žanri un formāti ir vērtējami to redakcionālās politikas, satura un tehniskajās robežās.

Noteikts, ka biedrība darbosies arī kā samierinātājs starp strīdā iesaistītajām pusēm, izmantojot kodeksā nostiprinātās vērtības un principus. Kodekss ir saistošs biedrības biedriem, kā arī jebkurai personai, kas rakstveidā apliecinājusi pievienošanos kodeksam un paziņojusi par to biedrībai.

Uzsvērts, ka kodekss aizsargās tādas mediju pamatvērtības kā vārda brīvība, informācijas un viedokļu daudzveidība, redakcionālā neatkarība, autonomija, žurnālistu tiesības, godprātīgums (objektivitāte), cilvēktiesības.

Uz augšu