C, 18.08.2022.

Atkritumu sāgas beigas? RD apstiprinājusi jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus

Atkritumu sāgas beigas? RD apstiprinājusi jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Rīgas dome trešdien, 30. oktobrī, apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, kas turpmāk regulēs atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Noteikumu pieņemšanu atbalstīja visi koalīcijas deputāti, kā arī Neatkarīgo deputātu frakcijas un deputātu bloks "Rīgai!". 

Lai arī iepriekš Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvis Aleksejs Rosļikovs aģentūrai LETA pauda, ka deputāti noteikumu apstiprināšanu neatbalstīs, šodien viņš skaidroja, ka noteikumu atbalstīšana ir kompromisa variants, lai izbēgtu no krīzes situācijas pēc 11. decembra, kad beigsies ārkārtas situācijas regulējums.

"Mēs joprojām uzskatām, ka šie noteikumi ir nepilnvērtīgi un mums ir 44 priekšlikumi to uzlabošanai. Mājokļu un vides komitejas vadītājs ir piekritis, ka tiks sasaukta atsevišķa komiteja, kurā tie visi tiks izdiskutēti un noteikumi tiks papildināti," apgalvoja Rosļikovs.

Viņš norādīja, ka atbalstīt noteikumu pieņemšanu viņi "ir spiesti", jo tikai ieviešot regulējumu ar četrām apsaimniekošanas zonām, ir iespējams likumīgi izsludināt iepirkumu jaunu atkritumu apsaimniekotāju izvēlei.

Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) bija iesniedzis divus priekšlikumus. Viens no tiem piedāvāja noteikt, ka pilsēta ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, ka viens komersants Rīgas pilsētā drīkst apsaimniekot ne vairāk kā trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un ka līgums ar atkritumu apsaimniekotāju nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

Savukārt otrs priekšlikums paredzēja noteikumu projektā iekļaut regulējumu, ka publisko pasākumu organizētājiem ir pienākums nodrošināt sadzīves atkritumu tvertnes pietiekamā daudzumā, rūpējoties, lai tās tiktu savlaicīgi iztukšotas un nebūtu pārpildītas, kā arī pienākums nodrošināt iespēju šķirot pasākuma laikā radušos sadzīves atkritumus, šim nolūkam pasūtot attiecīgas atkritumu tvertnes, un visbeidzot - nodrošināt attiecīgās teritorijas sakopšanu pēc pasākuma beigām.

Savukārt deputāts Mārcis Kūlis (JKP) bija iesniedzis desmit priekšlikumus ar piedāvājumiem gan ietvert noteikumos jaunas sadaļas, gan uzlabot jau esošos nosacījumus. 

Stepaņenko priekšlikumi tika atbalstīti, savukārt Kūlis priekšlikumus atsauca, jo sēdes gaitā domnieki vienojās, ka noteikumi vēl tiks papildināti, apspriežot priekšlikumus atsevišķā komitejas sēdē.

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) jau sēdes sākumā aicināja jautājumu no darba kārtības izslēgt, jo kopš augusta, kad noteikumi tika skatīti Mājokļu un vides komitejā, "atkritumu sāgā" daudz kas ir mainījies - bijis gan Konkurences padomes (KP) lēmums par pagaidu noregulējumu, gan arī tiesas lēmums to paturēt spēkā.

"Esošie noteikumi ir pretlikumīgi un ir klajā pretrunā ar tiesas lēmumu," pauda Ķirsis. 

Stepaņenko gan oponēja, sakot, ka darba kārtībai vajadzētu pieturēties, jo noteikumi ir izskatīti komitejā un ir iesniegts arī priekšlikums sadalīt Rīgu četrās zonās, kas savukārt saskan ar KP aicinājumu apsaimniekošanas iepirkumu organizēt pa zonām. Ar balsu vairākumu jautājums no darba kārtības izslēgts netika.

Kopumā domnieki Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāju Eviju Piņķi iztaujāja aptuveni divas stundas.

Domnieks Viesturs Zeps (LA) prasīja, kāda no apsaimniekošanas viedokļa ir atšķirība starp četrām zonām un vienu, kā arī viņš taujāja, kas notiks, ja noteikumi šodien netiks pieņemti.

Vides pārvaldes vadītāja atzina, ka četru zonu ieviešana, no ekonomiskā viedokļa raugoties, nav izdevīga. Komentējot izmaksu pieaugumu iemeslus, Piņķe sacīja, ka katrai zonai būs sava tehnikas uzskaites sistēma, kā arī klientu uzskaites sistēma, kas arī palielinās administratīvās izmaksas.

Savukārt, ja noteikumi netiks apstiprināti, dome nevarēs sludināt iepirkumu jauna atkritumu operatora izvēlei.

"11. decembrī beigsies ārkārtas situācija un, ja nebūs noteikumu, kas regulē zonu skaitu, mēs nevaram sludināt iepirkumu," skaidroja Piņķe.

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) ilgstoši iztaujāja Piņķi par to, kādēļ neraugoties uz KP un tiesas lēmumu, departaments joprojām virza pieņemšanai noteikumus, kuri, viņaprāt, paredzēti monopola ieviešanai. 

"Jūs virzījāt šos noteikumus, lai iedzīvinātu AS "Tīrīga" monopolu. Jūs tiešām neredzat, ka tie ir pretrunā ar pašreizējo situāciju, kad viss ir pilnīgi mainījies," taujāja domnieks.

Piņķe gan vairākkārt centās Ķirsi pārliecināt, ka jautājums ir par saistošo noteikumu pieņemšanu, kas regulē visu jomu un tie ir nepieciešami jebkurā gadījumā, lai arī kāds būtu izvēlētais atkritumu apsaimniekošanas modelis.

"Vienīgais, kas šajā laikā ir mainījies, ir tas, ka noteikumos jāparedz četru zonu sadalījums, ko atrisina deputātu iesniegtais priekšlikums. Viss pārējais noteikumos paliek nemainīgs, jo noteikumi nav pakārtoti kādam publiskās privātās partnerības modelim, bet gan nozares regulēšanai kopumā," skaidroja Piņķe.

Kūlis tikmēr interesējās, kas piedalījās noteikumu izstrādē, uz ko saņēma atbildi, ka to izstrādei tika piesaistīts juridiskais birojs un advokāts Edgars Atlācis, departamenta speciālisti, kā arī tika veiktas konsultācijas ar VARAM.

Kūlis gan pauda bažas par Atlāča atbilstību šādam darbam viņa iespējamās saistības dēļ ar AS "Tīrīga" ietilpstošajiem uzņēmumiem, taču Piņķe mierināja, sakot, ka noteikumi regulē atkritumu radītāju, apsaimniekotāju un uzņēmumu īpašnieku tiesības un pienākumus, nevis ir paredzēti kādam konkrētam pakalpojuma sniedzējam.

Domnieks arī interesējās, vai noteikumi izstrādāti ņemot vērā citu Latvijas pilsētu piemērus.

"Kāpēc Cēsīs daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji var izvest atkritumus reizi mēnesī, Valmierā - reizi divos mēnešos, bet mēs - reizi nedēļā. Vai jums šīs pilsētas šķiet netīrākas?" prasīja Kūlis.

Piņķe skaidroja, ka atkritumu izvešanas biežums noteikts, ņemot vērā datus par vidēji saražoto atkritumu daudzumu uz vienu cilvēku valstī, kā rezultātā arī nekomentēja citu pilsētu noteikto regulējumu. Vienlaikus viņa atzina, ka privātmāju iedzīvotājiem arī Rīgā ir iespēja samazināt atkritumu izvešanu līdz reizei divos mēnešos, ja tie tiek šķiroti.

Tā kā Piņķe vairākkārt sēdes laikā bija norādījusi, ka departaments nav piedalījies deputātu priekšlikumu izstrādē, deputāts Olafs Pulks (V) taujāja, kā departaments risinātu situāciju, ja Stepaņenko nebūtu iesniedzis priekšlikumu noteikt četru zonu dalījumu.

"Jūs sakāt, ka departaments noteikumus kopš jūlija nav aizticis un tie vēl tagad nosaka, ka pilsētā ieviešama viena atkritumu apsaimniekošanas zona. Ja Stepaņenko nepiedāvātu dalījumu četrās zonās, vai jūs joprojām te stāvētu un lūgtu viņus atbalstīt?" prasīja Pulks. Uz šo jautājumu Piņķe viņam neatbildēja.

Savukārt deputāti Inese Andersone (V) un Ansis Ansbergs (LA) interesējās par kopēju situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā. Domnieki taujāja, kādi ir lielākie rīdzinieku izaicinājumi, cik daudz atkritumu patlaban tiek šķirots, kā arī ko pašvaldība plāno darīt, lai sasniegtu visus Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus.

Piņķe stāstīja, ka lielākais rīdzinieku izaicinājums atkritumu apsaimniekošanā ir palīdzēt valstij kopumā izpildīt Eiropas Savienības direktīvu prasības, kā arī nenoteiktības līmenis šīs jomas regulējumā valstiskā līmenī. Pēc viņas teiktā, patlaban Rīgā tiek šķiroti vien 15% līdz 16% no kopējā atkritumu apjoma.

Piņķe domniekiem atgādināja, ka, neraugoties uz KP un tiesas lēmumu, noteikumu apstiprināšana ir nepieciešama, jo esošais regulējums ir novecojis, kā arī tas neatbilst ne reālajai situācijai atkritumu apsaimniekošanas jomā, ne arī normatīvajiem aktiem jau kopš 2013. gada. 

"Pat, ja mēs meklējam pagaidu risinājumus jomas sakārtošanai - noteikumi vienalga ir jāpieņem," apgalvoja Piņķe.

Pēc viņas teiktā, galvenās atšķirības jaunajos noteikumos ir minimālais izvešanas biežums, ko, šķirojot atkritumus, iedzīvotājiem būs iespējams samazināt.

Tāpat ir iekļauta iespēja atkritumu izvešanu organizēt sezonāli, piemēram, vasarnīcās un tamlīdzīgi. 

Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā atkritumu dalītu savākšanu un šķirošanu, ar mērķi samazināt poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un veicināt materiālu atgūšanu no atkritumiem un to atkārtotu izmantošanu. 

Noteikumi paredz jaunu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā un nosaka vairākas tehniskas lietas. Piemēram, pirms tam bija plānots, ka nešķirotos atkritumus no individuālām dzīvojamām mājām jāizved ne retāk kā divas reizes mēnesī, bet tagad tiks paredzēta iespēja to darīt reizi mēnesī, taču tikai gadījumā, ja īpašumā deklarētas ne vairāk kā divas personas un, pieņemot, ka izvesto atkritumu daudzums mēnesī ir 120 litri neatkarīgi no atkritumu savākšanas veida.

Vismaz vienu reizi divās nedēļās atkritumi no individuālām mājām būs jāizved, ja tajā dzīvesvietu deklarējušas vairāk nekā divas personas, savukārt daudzdzīvokļu namiem atkritumu izvešana būs jāorganizē vismaz reizi nedēļā. 

Vienlaikus dome paredz iespēju iedzīvotājiem samazināt izvešanas biežumu šķirojot atkritumus, piemēram, individuālo māju īpašnieki ar diviem deklarētiem iedzīvotājiem izvešanas biežumu varēs samazināt līdz divām reizēm mēnesī.

Attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, piemēram, veikaliem, kafejnīcām un tirdzniecības centriem, noteikumos iekļauta prasība, ka tiem atkritumi jāizved vismaz reizi četrās nedēļās.

Vienlaikus gan komersantiem būs iespēja slēgt līgumu, kurā izvešanas biežums būs biežāks - piemērots reālajai situācijai.

Noteikumi arī paredz, ka atkritumu izvešanu nevarēs veikt laika posmā no plkst. 23 līdz 5, lai netraucētu rīdzinieku naktsmieru. Tāpat Mājokļu un vides departaments plāno izveidot sistēmu, kurā tiks reģistrēti visi Rīgas pilsētas teritorijā esošo nekustamo īpašumu lietotāji, kuri slēgs atkritumu apsaimniekošanas līgumus.

Noteikumos arī iekļauta norma, ka līdz 2021. gadam mājām, kurās ir ierīkoti atkritumu stāvvadi, tie būs jāslēdz. 

Vēl noteikumos iekļauta norma, kas paredz, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumus, ja konstatēts, ka vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas kalendārā mēneša laikā atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineram vai pārsniedz tā tilpumu. 

Pēc 11. decembra, kad beigsies valdības izsludinātais ārkārtas situācijas regulējums atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā, Rīgas dome cer turpināt sadarbību ar pašreizējiem atkritumu operatoriem līdz brīdim, kad noslēgsies iepirkums par pastāvīgo operatoru izvēli, aģentūrai LETA atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Burovs skaidroja, ka iepirkumu plānots izsludināt tuvāko dienu laikā, taču jau tagad ir skaidrs, ka līdz 11. decembrim tas nenoslēgsies, jo pieteikšanās termiņš vien iepirkumā būs 60 dienas.

"Ja nebūs nekādu pārsūdzību un citu šķēršļu, iepirkums varētu noslēgties februārī, martā. Tas nozīmē, ka no decembra līdz iepirkuma noslēgšanas brīdim nebūs, kas izved atkritumus," atzina mērs.

Lai rīdziniekiem arī decembrī tiktu izvesti atkritumi, dome plāno uzsākt sarunu procedūru ar pašreizējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, lai tie turpinātu darbu līdz brīdim, kad noslēgsies iepirkums. Pēc Burova teiktā, Mājokļu un vides departamenta speciālisti norāda, ka šāds risinājums esot iespējams.

Sarunu procedūrā tiks piedāvāts darbu turpināt uz pašreizējiem nosacījumiem. To, vai uzņēmēji tam piekritīs, Burovs gan neprognozēja.

Viņš atzina, ka domei ir iespēja sludināt sarunu procedūru uz trim mēnešiem un izvēlēties jaunus apsaimniekotājus, taču šis process būtu sarežģītāks un arī iedzīvotājiem būtu jāpārslēdz ar uzvarētājiem jauni līgumi.

Iepirkumu plānots sludināt uz septiņiem gadiem, paredzot pilsētu sadalīt četrās zonās. Viens uzņēmums varēs pretendēt uz ne vairāk kā trīs zonu apsaimniekošanu.

Vienlaikus nolikumā tiks paredzēts, ka, ja būs labvēlīgs KP vai tiesas lēmums strīdā par pašvaldības ieceri izveidot sadarbību ar AS "Tīrīga" uz 20 gadiem - līgumu ar iepirkuma uzvarētājiem dome varēs lauzt arī ātrāk.

Savukārt runājot par šodien apstiprinātajiem atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošajiem saistošajiem noteikumiem, Burovs atzina, ka pilsētas dalījums zonās atrisinās konkurences trūkuma problēmu, kā arī norādīja, ka domnieku iespējamie priekšlikumi noteikumu uzlabošanai ir vērtējami.

"Cik zinu, daudzi priekšlikumi ir tehniski un tos var vērtēt. Var diskutēt, kas ir pareizāk - sākumā tos izdiskutēt komitejā un tad nākt uz domes sēdi, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēl vakar mums atgādināja, ka ir jāpieņem noteikumi. Pēc tam tos atkal var papildināt," sacīja mērs.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas pašvaldība un "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide".

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15. septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu. KP piemēroja pagaidu noregulējumu, kas aizliedz "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15. septembra.

Administratīvā apgabaltiesa 1. oktobrī nolēma noraidīt Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā lūgts atcelt KP lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas tirgū.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu