Saeima šodien, 30. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamā gada būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot četrus miljonus eiro.
Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.
Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.
Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro. Grozījumi arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.
Jau tagad ir prognozējams, ka galīgajā lasījumā deputāti atbalstīs ievērojami citādāku likumprojektu. Likumprojekta izstrādes gaitā tajā paredzēts iestrādāt arī koalīcijas jaunāko vienošanos par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.
Vienošanās ir "griestus" noteikt 1950 minimālo mēnešalgu apmērā gadā ar mērķi samazināt privāto ziedotāju ietekmi. Līdz ar to maksimālā summa 2020.gadam varētu veidot 838 500 eiro, savukārt no 2021. gada, ja minimālā alga tiks paaugstināta līdz 500 eiro, maksimālā summa jau varētu sasniegt 975 000 eiro.
Tāpat panākta vienošanās par ierobežojumiem maksimālajai summai, ko partijām varēs ziedot viena privātpersona. Plānots, ka Saeimā iekļuvušām partijām viena privātpersona varēs ziedot līdz piecām minimālajām algām - 2150 eiro 2020. gadā un provizoriski 2500 eiro no 2021. gada.
Savukārt partijām, kas būs saņēmušas 2% līdz 5% vēlētāju balsu - 12 minimālās algas jeb attiecīgi 5160 eiro 2020. gadā un provizoriski 6000 eiro no 2021. gada. Pārējām partijām, kas nebūs sasniegušas 2% atbalstu, maksimālā ziedojuma summa no privātā ziedotāja būtu 20 minimālās algas jeb 8600 eiro nākamgad un provizoriski 10 000 eiro no 2021. gada.
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, savākti vairāk nekā 10 000 paraksti.
Kritiku par likuma grozījumiem pauduši opozīcijas politiķi. Deputāte Jūlija Stepaņenko iepriekš uzsvērusi, ka šis ir ciniskākais dokuments budžeta paketē. Viņa Saeimas debatēs norādīja, ka šī likumprojekta virzīšana ir liela izšķiršanās par to, kā izskatīsies koalīcija. "Kā jūs saviem vēlētājiem paskaidrosiet, ka jums vienkārši vajag vairāk naudas kūkām un baloniņiem priekšvēlēšanu kampaņās?"" vaicāja deputāte.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka katram budžetam parasti tiek atrasts kāds apzīmējums, ko tas raksturo. Viņa piedāvāja, ka budžeta apzīmējums varētu būt "Dāvana vājākajam", uzsverot, ka Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets un partijas saņems lielus finanšu līdzekļus.
Ironizējot par likumprojektu, politiķe uzsvēra, ka likumprojekts liek domāt, ka izmēram ir nozīme, jo liels ir skaists: "Mazās pašvaldības mums nevajag, par ko liecina administratīvi teritoriālā reforma, mazās skolas nevajag un mazās partijas arī ne," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Minētais likumprojekts, iepriekš Saeimā sākot skatīt budžeta likumprojektu paketi, debatēs tika piesaukts ne vienu vien reizi, uzsverot, ka ar to deputāti izrāda cinisku attieksmi pret bērniem, invalīdiem, bāreņiem, audžuģimenēm un citiem, kuru finansēšanas kārtības tāpat ietvertas budžeta likumprojektu paketē.
