Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās un arī to filiālēs.
Likuma grozījumu dēļ varētu būt jāslēdz liela daļa pamatskolu, uzskata LPS (1)
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) trešdien Saeimas sēdē, debatējot par nākamā gada budžetu, gan norādīja, ka ministrija līdz budžeta paketes izskatīšanai otrajā lasījumā no likumprojekta izņems punktus, kas attiecas uz minimālā skolēnu skaita noteikšanu izglītības iestādēs.
Likumprojekts paredz noteikt, ka pašvaldības piedalās izglītojamo, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1.-4. klasē, ēdināšanas izmaksu segšanā, ievērojot, ka ēdināšanas izmaksas no pašvaldības budžeta nodrošināmas ne mazākā apmērā, kādā tās nodrošina valsts.
Tāpat likumprojektā ietverti deleģējumi Ministru kabinetam kontekstā ar minimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanu un kvalitātes kritēriju vidējās izglītības pakāpē noteikšanu.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) iepriekš skaidroja, ka, ja izglītojamo skaits izglītības iestādē neatbildīs noteiktajam, izglītības iestāde zaudēs tiesības īstenot programmu, kā arī nesaņems valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone iepriekš norādīja, ka birojs nesaskata visām grozījumos ietvertajām normām sasaisti ar budžetu. Tāpat viņa uzsvēra, ka šis būtiski skars pašvaldības un bērnus, tādēļ būtu jāievēro procedūra un grozījumi jāizrunā ar iesaistītajām pusēm. "Tas saistās atklāti ar skolu slēgšanu, un tā ir runājama lieta," pauda Vilsone.
Papildus likumprojektā paredzēts pagarināt regulējuma par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm spēkā stāšanās termiņu, kā arī regulējuma par pašvaldības pienākumu konkrētos gadījumos slēgt līgumu par piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, spēkā stāšanās termiņu.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) rēķina, ka līdz ar jaunajiem likuma grozījumiem valsts naudu tuvāko gadu laikā varētu nesaņemt vairāk nekā puse pamatskolu, vēsta Latvijas televīzijas raidījums "Panorāma".
Konkrētais plāns paredz, ka strauji varētu sarukt ne vien vidusskolu skaits, bet tas ietekmēs arī virkni pamatskolu. Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā valsts finansējumu varēs saņemt tās pamatskolas, kurās būs vismaz 450 skolēnu.
Administratīvo rajonu attīstības centros, piemēram, Tukumā, Dobelē, Cēsīs un citos lielākos novados pamatskolā būs jāmācās vismaz 360 skolēniem. Citur Latvijā - 80, bet pierobežā - 70 skolēniem.
"Mēs šobrīd gribam ar vienu izkapts vēzienu nogriezt skolu tīklu vairāk nekā par 60%," "Panorāmai" sacīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Galvenie pārmetumi esot tieši pamatskolu, nevis vidusskolu sakarā. Piemēram, Vangažu vidusskolā gan esošos, gan plānotos skolēnu skaita kritērijus patlaban var izpildīt. Tomēr esot pamatotas bažas, vai arī tuvākajos gados tas būs iespējams.
"Šos mūsu iebildumus arī. Tikai tas, kas ir iedomāts, tas tiek virzīts uz priekšu. Tāda sajūta šobrīd ir. Diskusiju jau nav. Vienkārši ir informatīvi - plāno tā, plāno tā," "Panorāmai" pastāstīja Vangažu vidusskolas direktore Indra Kalniņa.
Vērienīgās pārmaiņas skaršot arī skolas Rīgā. Piemēram, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā mācās 349 bērni. Vairāk par 350 uzņemt nevarot, bet kritērijs Rīgā ir 450. Lielākas telpas prasītas pašvaldībai, taču tālāk par sarunām līdz šim neesot tikts.
Pagaidām precīzu aprēķinu, cik daudz naudas līdz ar valsts finansējuma nogriešanu varētu ietaupīt, nav. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola, ka skolēnu skaita kritēriji pagaidām nebūšot akmenī kalti un tos vēl varēšot koriģēt.
"Mēs esam atvērti sarunām, kādam būtu jābūt šim skaitam un kādā, jāsaka, teritorijā vai līmenī, ko mēs esam iezīmējuši," "Panorāmai" norādīja Šuplinska.
Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020. gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13. novembrī un 14. novembrī.