/nginx/o/2019/11/02/12710098t1h6a4c.jpg)
Solīto mediķu protestu dēļ, visticamāk, tik drīz no politikas dienaskārtības nepazudīs veselības finansējuma jautājums. Tomēr, ja rēķina pret kopējiem valdības izdevumiem, nākamgad pirmoreiz pēc ilgāka laika finansējums veselības aprūpei nepieaugs, vēsta "TV3 Ziņas".
Nozarē uzskata, ka tas ir nepieļaujami un izskan aicinājumi naudu pārdalīt no citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecības, kurai nākamgad atrasts būtisks palielinājums.
Dažādu partiju politiķi veselības aprūpi gadiem sauc par valsts galveno prioritāti. Praksē tam būtu jānozīmē, ka mediķiem budžeta nauda tiek novirzīta vispirms, pārējiem tikai pēc tam.
Iepriekšējās valdības atbalstītajā veselības aprūpes reformas plānā kā mērķis tika izvirzīts finansējuma palielināšana līdz 14% no valdības izdevumiem. Cik tas ir kritiski svarīgi, pavasarī koalīcijai atgādināja Pasaules veselības organizācijas (PVO) delegācija.
"Latvijā ir pilnīgi nepareizs pieņēmums, ka vispirms ir jāpalielina efektivitāte un tad jādod nauda veselības aprūpei. Jūs šobrīd esat situācijā, kurā nav iespējams palielināt efektivitāti," saka PVO veselības stiprināšanas biroja vadītājs Tamāšs Evetovits.
"Tas ir kā braukt ar auto, kam ir tikai trīs riteņi. Ar to nevar sākt braukt ātrāk. Ja jūs situāciju steidzami nelabosiet, jums pat nebūs šofera, ārsti nebūs pieejami. Šis auto bez papildus finansējuma ātrāk braukt nevar."
Pēdējos gados finansējums veselības nozarei strauji pieauga. 2017. gadā tas bija 9,9%, šogad -11,3%. Taču, ja Saeima apstiprinās Kariņa valdības budžeta projektu, kas nozarei papildus sola tikai 50 miljonus, attīstība nākamgad apstāsies.
Profesors Uģis Gruntmanis, kas pēc daudzu gadu darba ASV atgriezies Latvijā, ir neizpratnē par valsts naudas sadali. Piemēram, kāpēc 28 miljoni eiro papildus paredzēti lauksaimnieku atbalstam, lai arī neviena dokumentā tā nav minēta kā prioritāte.
To, ka veselības aprūpe nav nākamā gada valsts budžeta galvenā prioritāte, norāda arī ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"It kā eiro izteiksmē ir diezgan daudz iedots, bet izdevumu pieaugumu apjoms ir lēnāks nekā kopuma budžetā. Valsts izdevumi aug ar 6,5%, bet veselība tikai 3%. Ja būtu vienā ātrumā ar kopējiem izdevumiem, būtu vismaz 30 miljoni klāt," skaidro Āboliņš.
Neskatoties uz ekspertu brīdinājumiem un gaidāmo mediķu streiku, valdība nākamgad nozarei atvēlēto finansējumu neplāno būtiski pārskatīt. Par nozari atbildīgā ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") uzskata, ka tas būs iespējams, tikai lemjot par atsevišķu nodokļu palielināšanu.
Starp nodokļiem, kurus celšana būtu apsverama, tiek minēts nekustamā īpašuma, dividenžu nodokļi, akcīze kaitīgiem paradumiem. Savukārt bijusī veselības ministre Anda Čakša pieļauj, ka būs jāatgriežas idejas, ka tie, kas nodokļu nemaksā, maksā vairāk par mediķu pakalpojumiem.
