Jaunās konservatīvās partijas deputāts Gatis Eglītis ir iesniedzis priekšlikumu nākamā gada budžeta projektam, rosinot veikt apropriācijas pārdali 0,7 miljonu eiro apmērā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā no Ekonomikas ministrijas budžeta.
Šis ir vienīgais valdošās koalīcijas deputātu individuāli iesniegtais priekšlikums nākamā gada budžeta projektam.
Aptuveni pirms mēneša valdošajā koalīcijā bija priekšlikumi, budžeta projektu skatot Saeimā, paredzēt tā dēvētās deputātu kvotas, kuras šoreiz tika mudināts saukt par frakciju kvotām.
Tomēr beigās partijas vienojās kvotas neatjaunot. Kā skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), diskusijas par partiju sadalīšanai Saeimā atstājamu naudas summu notikušas brīdī, kad budžeta veidošanas sarunās bija radušās grūtības, taču budžeta projektu valdībā izdevies apstiprināt, līdz ar to politiķi vienojās kvotas neatjaunot.
Eglītis mudina IZM nodrošināt 704 358 eiro finansējumu, "lai turpinātu inovatīvas studiju programmas" informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā.
Eglītis priekšlikuma pamatojumā raksta, ka bankas un IT kompānijas esot plānojušas savus budžetus, turpinot atbalstu šādai programmai uz trim gadiem un paļaujoties, ka programma tiks turpināta. Industrijas atbalsts programmai esot ap 500 000 eiro gadā.
"Šo programmu neturpinot, mēs ne tikai starptautiski zaudēsim reputāciju IT industrijas, finanšu industrijas, OECD un Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšā, bet sabojāsim savu reputāciju arī ar Buffalo universitāti ASV, kas kritiski ietekmēs turpmāku dubultā grāda programmu veidošanu arī ar citām ASV universitātēm," raksta Eglītis, "atbalstu pārtraucot, mēs zaudēsim spējas veidot starptautiskas programmas ar pasaules līmeņa universitātēm."
Savukārt likumprojektam par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam valdošās koalīcijas deputāti individuālus priekšlikumus nav iesnieguši.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020. gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022. gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi 324 priekšlikumus.
Parlamentā aģentūru LETA informēja, ka Valsts budžeta likumprojektam iesniegti 77 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam - 56 priekšlikumi. Savukārt 26 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegts 191 priekšlikums. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam.
Par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta komisija pēc valdības atzinuma saņemšanas darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas plānojusi sākt 7.novembrī, informēja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).
