NASA zinātnieces animācija parāda, ka dinozauru laikmetā Zeme atradās galaktikas otrā pusē

Ilustratīvs attēls

FOTO: NASA

NASA zinātniece Džesija Kristiansena ir izveidojusi video animāciju, kas parāda, kā mūsu Saules sistēma kustas cauri Piena Ceļa galaktikai. Šis periods ietver laiku, kad dinozauri radās, izmira un tos nomainīja zīdītāji.

Video redzams, ka laikā, kad pa Zemi staigāja dinozauri, tā atradās galaktikas otrā pusē. Izsekojot mūsu Saules sistēmas kustībām pa Piena Ceļu, Kristiansenas video ļoti uzskatāmi parāda, cik ilga ir bijusi dinozauru ēra un cik īsu brīdi šobrīd pastāv zīdītāji un cilvēki.

Mūsu Saules sistēma riņķo ap galaktikas centru. Pilns Saules cikls ap galaktiku ir aptuveni 250 miljonus gadu ilgs. Video redzams, ka pēdējo reizi, kad mēs atradāmies tagadējā galaktikas punktā, bija triasa periods, kad parādījās pirmie dinozauri.

Daudzi zināmākie dinozauri apdzīvoja Zemi, kad planēta atradās pavisam citā Piena Ceļa galaktikas daļā. 

Kristiansenai šī ideja ienāca prātā, kad viņa vadīja kādu zvaigžņu vērošanas pasākumu Kalifornijas Tehnoloģijas Institūtā Pasadenā. Kad zinātniece pieminēja dīvaino faktu, ka mūsu Saules sistēma dinozauru laikmetā atradās pavisam citā galaktikas vietā, apmeklētāji bija ļoti pārsteigti.

"Tā bija pirmā reize, kad es patiesi sapratu, ka arheoloģiskie, astronomiskie un fosīliju atklātie laiku periodi patiesībā savienojas kopā," Kristiansena stāstīja portālam "Business Insider".

"Tad man ienāca prātā šī ideja par animētu video, kurā es varētu parādīt dinozauru evolūciju caur galaktikas rotāciju."

Kristiansena atzīmē, ka video radīšana viņai aizņēma aptuveni četras stundas laika. Video pamatam viņa izmantoja animētu "PowerPoint" prezentāciju. Viņa norādīja uz dažām kļūdām savā video: pleziozauri nav dinozauri, un pilns galaktikas orbītas cikls ir nevis 200 miljonu gadu, bet 250 miljonu gadu.

Bet galaktiskās kustības ir daudz sarežģītākas nekā attēlotas video. Citas zvaigznes un planetārās sistēmas galaktikā arī kustas dažādos ātrumos un dažādās orbītās. Galaktikas iekšējās daļas kustas ātrāk nekā ārējās. Kā arī pati galaktika kustas cauri kosmosam, lēnām tuvojoties netālu esošajai Andromedas galaktikai.

"Animācijā izskatās, ka mēs būtu atgriezušies tajā pašā punktā, kur bijām pirms 250 miljoniem gadu. Bet patiesībā mūsu galaktika ir ceļojusi daudz tālāku ceļu," pastāstīja Kristiansena. "Tas vairāk izskatās tā, it kā mēs veidotu spirāli cauri kosmosam. Galaktika kustas, un mēs rotējam ap tās centru, tādejādi veidojot spirāli."

Tātad mūsu Saules sistēma rotē ap galaktikas centru, un mēs neatgriežamies tajā pašā punktā. "Šis ir cits rajons, nevis tas pats, kas pagājušoreiz."

Savukārt Zeme īpaši neatšķiras. Tā vēl joprojām var uzturēt dzīvas radības, un daļēji tas ir pateicoties mūsu Saules galaktiskās orbītas ceļam.

"Mūsu saules sistēma neaizceļo uz galaktikas centru un atpakaļ. Mēs vienmēr paliekam aptuveni tādā pašā attālumā."

Lai gan mūsu Saules sistēma arī ceļo pa Piena Ceļa galaktiku, tas nenozīmē, ka mēs pietuvojamies neapdzīvojamajam galaktikas centram, kurā dzīvās radības, visticamāk, neizdzīvotu.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc dinozauri, zīdītāji un citas dzīvas radības spēj eksistēt uz Zemes.

Uz augšu