Latvijas vīriešu futbola izlase jau sestdien Ļubļanā mērosies spēkiem ar Slovēnijas valstsvienību. Portāls "Apollo" uz sarunu par Slovēniju, izlases spēlēm un futbolu Eiropā aicināja Ļubļanas "Olimpija" aizsargu Vitāliju Maksimenko.

Vitālijs Maksimenko ir Latvijas izlases aizsargs, kurš ir dzimis 1990. gada 8. decembrī. Šobrīd latviešu spēlētājs pārstāv Slovēnijas augstākās futbola līgas klubu Ļubļanas "Olimpija".

Kā tev patīk dzīvot Ļubļanā?

Ļoti forši. Gan mani, gan ģimeni viss apmierina. Skaista pilsēta, skaista daba. Viss ir ļoti mierīgi. Manuprāt, viena no labākajām vietām, kur karjeras laikā esmu bijis. Īstenībā, var salīdzināt ar Austriju. Mums tur ļoti patīk dzīvot.

Kādi Slovēnijā ir iedzīvotāji?

Arī forši. Es esmu saticis tikai atklātus un pozitīvus cilvēkus. Iedzīvotāji ir izpalīdzīgi. Reti sanāk dzirdēt "nevaru" vai "negribu". Ar cilvēkiem tiešām nav bijušas problēmas. Arī ar valodu ir vienkārši. Slovēnija ir eiropeiskākā no Balkānu valstīm, līdz ar to, visur var runāt angliski. Nevienam ar to nav problēmu.

Kādas ir galvenās atšķirības starp Rīgu un Ļubļanu, atskaitot to, ka Ļubļana ir ievērojami mazāka?

Kad atbraucu uz Rīgu, uz treniņnometni priekšā uzreiz bija tāds "korķis". Katru reizi, kad ar ģimeni atbraucam atvaļinājumā, ir jārēķinās ar sastrēgumiem. Ļubļanā nelieli sastrēgumi ir tikai no rīta. Tā ir jau pirmā atšķirība. Šeit, Rīgā, salīdzinoši ar Ļubļanu, ir haoss. Ēkas un arhitektūra ir diezgan līdzīgas Rīgai.

Vēl viena būtiska atšķirība - tur ir mierīgāk. Daudz mierīgāk. Cilvēki nekur nesteidzas, mierīgi dzīvo. Viņiem vispār ir tāda nostāja, ka steigties nekur nevajag. Ja ir iespēja, mierīgi vajag padzert kafiju, pasēdēt, aprunāties.

Šonedēļ puišiem būsi gids, vai arī Slaviša uz durvīm atslēgu būs uzlicis?

Domāju, ka nebūs laika. Man pašam gribētos pārējiem parādīt pilsētu, jo centrs ir tiešām skaists.

FOTO: No personīgā arhīva

Papildini mani, ja kļūdos. Esi spēlējis Polijā, Anglijā, Austrijā, Krievijā, Nīderlandē un pat Skotijā. Kur vislabāk patika spēlēt?

Spēlēt, protams, vislabāk bija Anglijā. Kad biju Braitonā, tur bija lieliska treniņu bāze, kurā bija ieguldīti, ja nemaldos, 30 miljoni Sterliņu mārciņu (34 miljoni eiro). Tur bija vairāk nekā 15 laukumi, trenažieru zāles. Viņi jau bija sagatavojušies spēlēt Premjerlīgā. Gan treniņu un laukumu kvalitāte, gan arī spēlētāju un treneru kvalitāte - nekur vēl neesmu tādu līmeni redzējis. Protams, nesaku, ka citur ir ļoti slikti, bet līmenis bija zemāks.

Un kā ar dzīvošanu?

Dzīvot ļoti iepatikās Austrijā un Slovēnijā. Nīderlandē arī bija labi, bet tur atkal laikapstākļi ir līdzīgi Anglijai - lietus, liels vējš un aukstums.

Kurā valstī vēl gribētu uzspēlēt?

Šveice ir forša valsts. 

Ārpus Eiropas?

Kāpēc nē? Varētu pamēģināt uzspēlēt Āzijā. Bet to gribētos pēc 31 vai 32 gadu vecuma - aizbraukt uz kādu eksotiskāku vietu.

Kādiem Eiropas klubiem seko līdzi?

Mīļākais klubs jau no bērnības ir Madrides "Real". Patīk arī skatīties Premjerlīgu. Nav tā, ka sekoju līdzi kādam konkrētam klubam, bet vienkārši patīk skatīties.

Tad jau nākošais jautājums lieks - Mesi vai Ronaldu?

Jā, Ronaldu. Arī Mesi ir baigais talants. Ronaldu savas spējas ir izmēģinājis vairākās līgās, kā arī viņam ir izdevies vairāk izdarīt ar savu izlasi. Kopumā man Ronaldu patīk labāk, jo viņš ir darba rūķis. Mesi atkal ir talants. Protams, ka arī viņš strādā, bet Ronaldu pats sevi izaudzināja ar darbu.

Šosezon ar spēles laiku kā pa viļņiem. Kā, tavuprāt, iespējams izkarot lielāku trenera uzticību?

Vasarā bija tāda situācija, ka gan mani, gan otru centra aizsargu bija plānots pārdot. Par mums bija interese pēc pagājušajās sezonas. Sanāca tā, ka es vienam klubam atteicu, ar citu klubu nenonācām līdz konkrētam piedāvājumam. Ar otru aizsargu notika tas pats. Bet treneris pa to laiku jau bija parakstījis līgumu "savu spēlētāju", ar kuru viņi ir arī diezgan labi draugi. Šo spēlētāju iegādājās, lai aizstātu vienu no mums, ja mēs mainītu klubu. Beigas sanāca tā, ka mēs abi palikām komandā.

Diemžēl treneris no mums trijiem nolēma nosēdēt mani. Negribu par to daudz komentēt, bet esmu profesionālis un turpināšu trenēties uz 100%. Ja būs kāds labs variants, ziemā varbūt aiziešu kaut kur citur, lai spēlētu vairāk.

Uz īri?

Uz īri vai arī vienkārši pamainīt klubu, ja būs piedāvājumi.

FOTO: No personīgā arhīva

Kādu reakciju sestdien sagaidi no publikas? Svilps vai uzgavilēs?

Domāju, ka mani nesvilps. Žēl, ka viņiem ir mazas izredzes tikt tālāk. Domāju, ka astoņi vai deviņi tūkstoši jau būs.

Saki, ka, ja viņiem būtu izredzes, tad būtu jandāliņš?

Tad jā. Būtu pilns stadions. Atmosfēra būtu lieliska. Stadions ir maziņš un kompakts. Tur tiešām ir skaļi. Tik un tā būs laba atmosfēra.

Ar nekārtībām slovēņi neizceļas?

Nav nekādu tādu nekārtību, bet atmosfēra ir lieliska.

Pirmā spēle pret slovēņiem bija diezgan smags nokdauns. Kāds futbolistam ir vakars un nākamais rīts pēc šādām spēlēm?

Vakars ir slikts. Nevar aizmigt. Tu domā, kāpēc tā notika. Tas ir apkaunojošs rezultāts. Ir kauns. Tā tomēr ir starptautiska spēle. Man bija kauns arī tāpēc, ka spēlēju Slovēnijā. Bija grūti braukt uz pirmssezonas treniņnometni, jo klubā bija daudz runas un jautājumi par to, kāpēc tik slikti nospēlējām.

Kā jau runājām, tikai teorētiskas, bet iespējas tikt tālāk viņiem tomēr ir. Ko sagaidi no viņiem sestdien?

Protams, viņi spēlēs kā pirmais numurs. Viņiem būs mērķis uzvarēt. Domāju, ka viņi grib ne tikai uzvarēt, bet arī ar lielu rezultātu, jo pēdējo spēli pret Austriju viņi nospēlēja slikti. Līdz ar to, viņi gribēs reabilitēties par savu zaudējumu.

Kā mums ir jāspēlē sestdien?

Vajag sākt ar to, ka nepieciešams izdarīt visu, lai neielaistu tik ātri kā pirmajā spēlē. Ir ļoti svarīgi, cik ilgi varēsim noturēt mūsu aizsardzību. Tas ir ļoti svarīgi. No tā spēlētāji gūs papildus pārliecību. Ja pirmo puslaiku varēsim nospēlēt uz nullēm, pārliecība kļūs arvien lielāka. Tad mēs sāksim ticēt sev. Tas arī ir vissvarīgākais.

Tad atliek novēlēt veiksmi sestdien.

Paldies.

FOTO: No personīgā arhīva