Latvijas Futbola izlase 16. novembrī izbraukumā aizvadīs Eiropas Čempionāta kvalifikācijas spēli pret Slovēniju. Pirms spēles un oficiālajām preses konferencēm bija vērts aplūkot, cik liela ažiotāža par gaidāmo spēli ir Ļubļanā.

Poļu kolēģis Vojteks Marcziks pirms Latvijas un Polijas izlašu dueļa savā "Twitter" kontā ievietoja ziņu ar saviem novērojumiem: "Latvija "nedzīvo" ar futbolu un tāpēc nav jābrīnās, ka tās izlasei ir 0 punktu. Tikai pie paša stadiona var atrast reklāmu par Latvijas - Polijas spēli."

Polijas kolēģa iedvesmots, devos apskatīt Ļubļanu, lai izvērtētu, kāda informācija par gaidāmo spēli ir pieejama.

Mana dzīvesvieta, līdzīgi kā komandai, ir nedaudz nostāk no pilsētas centra, tuvāk Štožices stadionam. Centra virzienā apzināti devos ar kājām, lai pēc iespējas vērīgāk varētu aplūkot apkārt esošās vides reklāmas. 

Jāatzīst, ka situācija sākumā šķita līdzīga poļu medija pieminētajai - pēc vairākiem pieveiktiem kilometriem un neskaitāmām vides reklāmām, joprojām nebiju ievērojis kaut vienu, kurā būtu pieminēta gaidāmā spēle.

Tuvojoties Ļubļanas centram, beidzot varēja novērtēt arī Slovēnijas Futbola federācijas veikumu.

FOTO: Portāls "Apollo"

Ieejot pilsētas sirdī, varēja novērot, ka vides reklāmu fokuss ir likts tieši uz pilsētas apdzīvotāko daļu, nevis lielāku ceļu vai ielu malām. Pašā centrā bija iespējams atrast ļoti daudzus elektroniskos reklāmu stendus, kuros bija redzama Slovēnijas Futbola federācijas reklāma.

FOTO: Portāls "Apollo"

Visbeidzot, pavisam necilu vides baneri varēja atrast arī pie paša stadiona.

FOTO: Apollo

Uz redzētās reklāmas izcelts ir vārds "Hvala", kas slovēņu valodā nozīmē "Paldies". Šādu termina izvēli var skaidrot ar to, ka šī Slovēnijai ir pēdējā mājas spēle Eiropas Čempionāta kvalifikācijas ciklā un komandai ir tikai ļoti teorētiskas iespējas kvalificēties finālturnīram.

Bet gribēju apskatīt ko vairāk par vides reklāmām. Nolēmu, vismaz vizuāli, apskatīt, vai gaidāmā spēle ir atspoguļota Slovēnijas laikrakstos. Pēc vairāk nekā piecu dažādu laikrakstu izskatīšanas, padevos un secināju, ka šai spēlei tiek pievērsta minimāla uzmanība. 

Bet, lai būtu drošs par šādu pieņēmumu, katrā veikalā vai kioskā, kuru apmeklēju, aprunājos ar to darbiniekiem par gaidāmo spēli. 

"Spēle ir šodien? Nē, neesmu neko dzirdējusi par to," atbildēja kāda kioska pārdevēja. 

Arī vienkārši garāmgājēji bija atsaucīgi sarunai, bet par gaidāmo spēli nezināja gandrīz neko. Gandrīz katru reizi, kad stādījos priekšā, ka esmu no Latvijas un esmu ieradies, lai rakstītu par gaidāmo spēli, saņēmu izbrīna pilnu skatienu. Kad paskaidroju nedaudz sīkāk, saņēmu ierasto jautājumu - Kad īsti ir spēle? 

Neviens no uzrunātajiem cilvēkiem nezināja spēles datumu. Vistuvāk bija kāda suvenīru stenda pārdevējs.

"Esat no Latvijas? Zinu, zinu. Slaviša. Slaviša ir jūsu komandas treneris vai ne? Bet šī spēle vairs nav nozīmīga, jo vairs nevaram kvalificēties. Kad būs spēle? Piektdien?"

Var piekrist, ka šai spēlei vairs nav liela pievienotā vērtība, jo Slovēnijas izlase reālas izredzes kvalificēties finālturnīram pazaudēja spēlē pret tiešajiem konkurentiem, Austrijas valstsvienību.

Bet var apšaubīt arī slovēņu "dzīvošanu" ar futbolu, jo valstīs, kurās futbolu mīl, katra spēle ir kā svētki, neatkarīgi no atrašanās vietas tabulā.