100 populārākie meiteņu un zēnu vārdi Latvijā 100 gados

FOTO: Pixabay

Pirms Latvijas valsts simtgades, Centrālā statistikas pārvalde (CSP), izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par atbilstošajā gadā dzimušo vārdiem, bija izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918. gada, vēstīts CSP mājaslapā.

Pēdējo triju gadu laikā populārākie jaundzimušo vārdi zēniem Rīgā ir Roberts, Aleksandrs, Artjoms, Gustavs un Kārlis. Savukārt meiteņu topa augšgalu ieņem Sofija, Anna, Emīlija, Marta un Alise. Jauno vecāku lēmums par to, kādu vārdu likt bērnam ir ļoti individuāls un personīgs, tomēr neapšaubāmi ir vērojama vārdu mode, vēsta CSP.

Rīgā tā mainās ātrāk nekā pārējā Latvijā, jo galvaspilsētas iedzīvotāji vairāk ietekmējas no kultūrvēsturiskām un politiskām izmaiņām, sacīts ierakstā. 

Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē Jānis bija vispopulārākais zēnu vārds līdz pat 2000. gadam, bet rīdzinieku zēnu vārdu topā Jānis zaudēja pirmo vietu jau 1950. gadā, noslīdot līdz 3. vietai un nākamo 15 gadu laikā zaudējot vēl pieciem vārdiem. Popularitāti Jānis atguva 1970. gadā, 1990. gadā arī Rīgā izvirzoties līderos. Tomēr nākamajos gados vārds strauji zaudēja savas pozīcijas, nokrītot līdz 20. vietai 2005. gadā un līdzīgā vietā ir arī šobrīd.

Visilgstošākā Rīgā ir Aleksandra popularitāte. Jau pirmās brīvvalsts laikā tas bija 3. līdz 6. vietā tolaik galvaspilsētā dzimušajiem zēniem, bet kopš 1950. gada tas ir ilgstoši bijis pirmajā vietā, ik pa laikam atkāpjoties uz otro pozīciju. Arī šobrīd Aleksandrs ir otrs populārākais jaundzimušo rīdzinieku vārds.

Kopš 1918. gada Rīgas populārāko vārdu simtnieku nav pametuši jau pieminētie Jānis, Aleksandrs, Kārlis un Roberts, kā arī Viktors, Andrejs, Vladislavs, Aleksejs, Vladimirs, Eduards, Ēriks, Edgars un Artūrs.

Interesanti, ka 30. gados nacionālpatriotisma iespaidā Rīgā bijuši populāri vārdi Imants un Laimonis, kā arī Gunārs, Harijs un Ojārs. Tie visi kļuva arvien mazāk populāri pēc 1945. gada, un šobrīd vairs nav atrodami pirmajā simtniekā. 60. un 70. gados bija populāri, bet šobrīd no topa izkrituši arī vārdi Igors, Sergejs, Oļegs, Māris, Andris un Juris.

Meiteņu vārdiem raksturīga lielāka mainība, atzīmē CSP. Rīgā ir tikai viens vārds, kas visus šos gadus nav izkritis no pirmā simtnieka - Anna. 1920. gadā tas bija trešajā vietā, 60. gados nokrita līdz 57. vietai topā, bet 1990. gadā tas sasniedza pat pirmo vietu. Kopš 1995. gada Anna ir otrs populārākais meiteņu vārds Rīgā.

Meiteņu vārdiem raksturīgi, ka to mode atgriežas pēc vienas vai vairākām paaudzēm. Paula ir vienīgais vārds no šī brīža Rīgas meiteņu vārdu pirmā desmitnieka, kas Latvijā kļuva populārs pēc 1990. gada. Anastasija, kas šobrīd ir devītajā vietā, 20. un 30. gados nebija īpaši populārs vārds Rīgā, toties bija 15. vietā Latgalē.

CPS norāda - interesanti ir tas, ka no šobrīd pirmajā desmitniekā esošiem meiteņu vārdiem pārējie septiņi - Sofija, Anna, Emīlija, Marta, Alise, Viktorija un Marija - arī 20. un 30. gados ir bijuši populārāko simtniekā Rīgā, bet vēl populārāki tie bija Latgalē.

Elizabete no pašreiz populārākā pirmā desmitnieka savukārt ir vienīgais, kas 20. un 30. gados bijis simtniekā tikai Rīgā, bet ne Latvijas reģionos.

20. un 30. gados Rīgā bez jau minētajiem vārdiem populāri bija Velta, Mirdza, Aina, Biruta, Vera, Ausma, Rasma, Dzidra, Lidija un Skaidrīte. Bet šie "vecmāmiņu" vārdi vismaz pagaidām nav sagaidījuši savu atgriešanos modē.

60. un 70. gados Rīgas meiteņu vārdu pirmajā pieciniekā dominēja Irina, Ludmila, Svetlana, Olga, Tatjana, Jeļena un Nataļja, kuri izkrita no 100 populārāko vārdu saraksta ap 1995. gadu. Tiem sekoja latvietēm rīdziniecēm ap šo laiku populārie vārdi Inese, Ilze, Ilona, Iveta un Dace.

80. gadu beigās un 90. gados populārākie meiteņu vārdi Rīgā bija lielākoties tādi, kas der gan latviešu, gan citu tautību ģimenēm - Kristīne, Jūlija, Anastasija, Viktorija, Elīna, Laura, Jekaterina, Diāna un Katrīna.

Ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti 100 gados Latvijā un reģionos ŠEIT. Ja vārda topā nav, šis vārds 100 gadu laikā kopš 1918. gada nav bijis populārāko 100 vārdu skaitā nevienā no Latvijas reģioniem, norāda CSP.

Uz augšu