"Viņiem esmu kā tēvs." Saruna ar Latvijas Futbola izlases ekipējuma menedžeri Jāni Zeltiņu

Kādi ir galvenie ekipējuma menedžera pienākumi?

Mans darbs ir saistīts ar spēlētāju inventāra nodrošinājumu. Atbildu arī par visu pārējo inventāru. Atbildu arī par spēlētāju higiēnas jautājumiem. Formām allaž ir jābūt tīrām un smaržīgām. Principā es viņiem esmu kā tēvs.

Palīgi jums arī ir?

Nē, Latvijas izlasē strādāju jau piecpadsmito gadu, bet palīgs vēl nav bijis.

Ko ekipējuma menedžerim nozīmē izbraukums?

Izbraukums ir grūtāks. Uz izbraukumu ir jāsagatavojas bez kļūdām uz 100%. Ir jābūt diviem komplektiem spēles ekipējuma. Tāpat līdzi jābūt vismaz diviem vai trim komplektiem treniņu aprīkojuma. Kopumā jādomā vismaz piecus soļus uz priekšu, jo izbraukumā var rasties lielas problēmas, ja kaut kas pēkšņi pietrūkst. Rīgā tas ir citādāk - noliktava ir blakus. Aizskrien un paņem.

Kad sākat gatavoties izbraukuma spēlēm?

Gatavošanās tiek vismaz 10 dienas pirms spēles. Ja ir iespējas, pat ātrāk. Līdz ko es uzzinu spēlētāju sastāvu, es sāku gatavot formas.

Vai ir bijuši kādi kuriozi atgadījumi?

Nu, gadās, ka sajauc formas tērpu izmērus. Piemēram, vienreiz gadījās, ka Robertam Uldriķim tika Cigaņika krekls. Bieži vien jau sanāk, ka spēlētāji paņem viens otra ekipējumu un tikai pēc tam saprot, ka tas nav viņa.

Piezīme: Roberts Uldriķis ir 198 centimetrus garš, kamēr Andrejs Cigaņiks ir 178 centimetrus garš.

Kas ir amata grūtākā daļa?

Nu, kad es sāku, tad bija grūti. Pirmos divus gadus bija ļoti grūti, kamēr saproti, kas ir kas. Bija reiz tā, ka 2006. gadā spēlējām Maskavā un vienam spēlētājam biju paņēmis nevis bordo, bet sarkanas krāsas kreklu. Labi, ka viņu toreiz neizlaida laukumā, citādāk joki būtu mazi. Bet, kopumā, viss jau ir ikdienišķs.

Runājot par ikdienišķo, kāda ir ikdiena, kad Latvijas Futbola izlasei nav spēļu?

Man ir jāsaģērbj un jāatbild par visām Latvijas futbola izlasēm. Kopā, laikam, sanāk 14 izlases.

Vai dažādās valstīs jūsu darba specifika atšķiras?

Ir bijušas valstis, kur sarunājam ekipējuma mašīnu, bet mūs vadā un vadā, jo vadītājs nevar atrast ceļu uz arēnu. Un tad ir stress, ierodies neilgi pirms televīzijas un tad ir liels stress, jo jāpaspēj salikt vismaz astoņas pozīcijas.

Kas ir šīs pozīcijas?

Zeķes, getras, šorti, krekli, vējjaka, cepure, cimdi, buči. Viss, kas spēlētājam mugurā.

Ko Jūs darāt treniņa laikā?

Treniņa laikā atrodos laukumā, skatos un palīdzu treneriem. Skatos, kur bumbas lido. Palīdzu, kad treneris prasa vestes. Būtībā, visu laiku esmu treniņa procesā un novēroju kā tiek izmantots inventārs. Nav tā, ka puišiem iedodu ekipējumu un eju pusotru stundu dzert kafiju.

Kā ar treneru aprīkojumu. Par to arī atbildat?

Treneri tiek nodrošināti jau pirms stāšanās amatā. Un viņi tad arī paši atbild par savu aprīkojumu.

Par futbola bumbām arī atbildat?

Jā. Par bumbām arī ir stāsti. Tām virsū ir norādīts, cik tajā ir jābūt atmosfēru. Jābūt no 0,8-1. Ir tādas valstis, kas uztaisa vai nu ļoti mīkstas, vai arī cietas kā ķieģeļus. Šobrīd, atrodamies Slovēnijā, kur mums iedeva 20 "ķieģeļus". Arī tas man ir jāpārbauda un jānoregulē. Ir jāpārbauda, ko pretinieks tev iedod, jo, es domāju, ka viņi speciāli šādus trikus dara.

Arī man mājas spēlēs ir jāgādā par pretinieku treniņam paredzētajām bumbām. Es nekad nedaru šādas viltības. Spēle parādīs! Vietējais ekipējuma menedžeris atbild arī par spēles bumbām. Līdz šim neesmu no tiesnešiem saņēmis pretenzijas.

Gadās spēles bumbas nedabūt atpakaļ?

Bija atbraukuši Ziemeļīrijas fani. Man šķiet, ka 10 bumbas palika tribīnēs. Spēlētāji pēc spēles viņas sita skatītājos un... atvaino man, puikas sadzērušies alu, izdomāja tās neatdot. Tās viņiem bija kā suvenīrs.

Atgriežoties pie valstīm - kur jūsu darbu darīt ir visvieglāk?

Futbola lielvalstīs. Piemēram, Spānija vai Portugāle. 

Minējāt, ka darbs ir stresains. Cik ilgi vēl plānojat darboties?

Kamēr veselība turēs, tikmēr arī plānoju.

Nobeigumā - Kādas ir nepieciešamās īpašības šim darbam?

Ui. Jābūt savaldīgam, pacietīgam. Jābūt matemātiķim. Jo ir jāspēj būt precīzam un punktuālam. Piecus gājienus ir jāparedz uz priekšu. To saku arī jaunajiem - domājiet par to, kas it kā nevarētu, bet varētu būt.