Brīvostas valdes lēmums nebija vienbalsīgs, jo diskusijas izraisīja gan projekta lietderība un izmaksas, gan bažas par iespējamu Eiropas fondu līdzfinansējuma zaudēšanu, ja pierādīsies iepirkuma uzvarētāju dalība kartelī. Tikmēr līguma slēgšanas atbalstītāji norāda, ka brīvosta no savas puses darījusi visu, lai visus riskus mazinātu, turklāt jauna konkursa rīkošana nozīmētu kavēšanos, kas arī apdraudētu Eiropas naudas apgūšanu.

Par ieceri būvēt jaunu satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu Rīgas brīvosta stāstījusi jau dažus gadus, un šobrīd jau ir izvēlēti iespējamie būvnieki. Pieteikušās bija divu piegādātāju apvienības, un līgumu Rīgas brīvostas valde pirmdien nolēma slēgt ar to, kas piedāvājusi lētāko cenu – gandrīz 40 miljonus eiro. Tas ir par astoņiem miljoniem vairāk, nekā osta sākotnēji bija paredzējusi.

Rīgas brīvosta oficiāli konkursa rezultātu neatklāj, jo tas vēl neesot paziņots pretendentiem. Tomēr "de facto" zināms, ka uzvarējušās apvienības dalībnieki ir SIA "Tilts", ceļu būves firma "Binders", AS "LNK Industries" un kā apakšuzņēmējs – vēl viens LNK holdinga uzņēmums "Latvijas tilti".

Viens no firmas "Binders" patiesajiem labuma guvējiem ir būvuzņēmējs Armands Garkāns, savukārt "LNK Industries" valdes priekšsēdētājs ir Artjoms Milovs. Septembra sākumā abiem, tāpat kā daudziem citiem nozares pārstāvjiem, bija jāierodas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā saistībā ar būvnieku karteļa lietu.

Todien uz KNAB telpām tika atgādāts arī vairākos citos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons. "de facto" jau vēstīja par video, kurā fiksēta Martinsona tikšanās parkā ar Aigaru Meļko, par korupciju notiesāto bijušo "Latvenergo" viceprezidentu, un Kundziņsalas pārvada iepirkuma komisijas vadītāju, Rīgas brīvostas darbinieku Ivo Dubkeviču. Drīz pēc tam Dubkeviču no iepirkuma komisijas sastāva brīvosta atsauca.

Viņš noliedz, ka būtu runājuši par kādiem infrastruktūras objektiem Rīgas brīvostā: "Nekāds vispār sakars ar brīvostu! Kāds man vispār sakars ar brīvostas pārvaldi? Nekāds! (..) Nekāds sakars man ar brīvostu nav bijis nekad. Es vienkārši pazīstu gan Aigaru, gan Ivo, vienkārši vēsturiski jau arī kādus 20 gadus. Ivo strādāja SEB bankā, kad viņš bija menedžeris, no tiem laikiem."

Rīgas brīvosta bija vērsusies Konkurences padomē un KNAB, lai jautātu, vai tām par piegādātāju apvienības dalībniekiem nav informācijas, kas radītu šķēršļus līguma slēgšanai. Abas iestādes ostai norādīja, ka komentārus par to sniegt šobrīd tās nedrīkst.

Rīgas brīvostas valdē četri valdes locekļi pārstāv Rīgas domi, vēl četri – ministrijas. Balsojumā pret  Kundziņsalas pārvada būvniecības līguma slēgšanu bija Ekonomikas ministrijas pārstāvis Pāvels Rebenoks, bet atturējās divi domnieki: vicemērs Vadims Baraņņiks (NDF) un "saskaņietis" Sandris Bergmanis. Pieci pārējie valdes locekļi atbalstīja uzdevumu Rīgas brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam slēgt līgumu.

Par nobalsojušo galvenais arguments: vēl neesot neviena lēmuma par uzņēmumu vainu, tāpēc apturēt visu, baidoties no šādas iespējas nākotnē, esot nelietderīgi. To uzsver gan Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Džineta Innusa, gan Rīgas mērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

"Varbūt šī ir tā smagākā daļa, jo patiesībā mums jebkuru būvniecības projektu varētu skatīt un noraidīt tikai ar šādu argumentāciju. Bet tad ir jāsaprot, vai nu pie mums kaut kas notiek un notiek kaut kāda attīstība, vai arī mēs uz nezināmi ilgu laika periodu pārtraucam jebkuras infrastruktūras būvniecības projektus. Smaga izšķiršanās..." pauž SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Innusa.

Savukārt Burovs norāda: "Mums visas lielās būvniecības kompānijas ir saistītas ar šo lietu. Un tāpēc – nu ko mēs gribam? Lai mazā sia maijpuķītes būvē tik nopietnus projektus? Mums ir tādi celtnieki, kādi viņi ir, jā. Es šobrīd bez šaubām gribu pateikt, ka karteļa lieta un iepriekš sarunāta vienošanās starp būvniekiem – tas ir slikti. Bet tai pašā laikā mums nevajadzētu likvidēt būvniecības nozari."

Rīgas brīvosta tagad plāno līgumā iekļaut atrunu, ka tai būs tiesības pārtraukt līgumu, ja tiks konstatēta potenciālā izpildītāja vaina. No atbalstītājiem skan arī arguments, ka vilcināšanās apdraud projektu, jo tas pilnībā jāīsteno līdz 2023. gada beigām, pretējā gadījumā var zaudēt daļu vai pat visu līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda – 23 miljonus eiro.

Līguma pretinieks Rebenoks uzskata, ka Kundziņsalas pārvads vispār nav Rīgas brīvostas attīstībai svarīgs, un uzsver, ka risks zaudēt Eiropas naudu var iestāties arī tāpat: "Ņemot vērā, ka pēc paša pārvaldnieka lūguma un pēc viņa iniciatīvas bija pieprasīta informācija no tiesībsargājošām iestādēm – gan no KNAB, gan no Konkurences padomes – kontekstā ar karteļa lietu, faktiski šobrīd man ir pārliecība, ka ir ļoti liela varbūtība, ka ostai pašai vajadzēs finansēt visu šo projektu. Tāpēc, ka pie jebkādām aizdomām Eiropas finansējums var tikt nogriezts daļēji vai pilnībā."

Krietni optimistiskāks ir "par" balsojušais Mihails Kameņeckis no Rīgas domes "Saskaņas" frakcijas: "Ar ietekmi uz procesu no karteļa lietas – tur viss ir kārtībā. Mēs par to padomājām, parūpējāmies, parunājām ar būvniekiem. Nevajag uztraukties." Vaicāts, vai nav riski zaudēt Kohēzijas fonda naudu un vai viņš to varot garantēt rīdziniekiem, Kameņeckis norāda: "Es varu garantēt, ka nekādu naudu mēs tur nezaudēsim. Cita lieta ir, vai mēs to naudu dabūsim..."

Taču viedokļi par šo līgumu dalās pat "Saskaņas" frakcijas iekšienē.

"Nu, teiksim tā, milzīgs konkurss par 32 miljoniem, divi pretendenti, abi divi dod gandrīz vienādas cenas, un viens no viņiem uzvar. Un gala rezultātā ostai sadārdzinājums gandrīz vai astoņu miljonu apmērā nekā tiek projektēts," saka frakcijas deputāts un brīvostas valdes loceklis Sandris Bergmanis, kurš balsojumā atturējās.

Starp "par" balsojušajiem ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvošais Viesturs Zeps, kurš Rīgas domē vada "Latvijas attīstībai" frakciju. Gan domi, gan būvniecības sektoru pēdējā laikā tricina korupcijas skandāli, taču šai iepirkumā Zeps neko aizdomīgu neesot manījis: "Nē, no šīm lietām es tādā ziņā esmu distancējies. Un tas viss, kas ir saistīts ar to iepriekšējo sižetu, ja es pareizi saprotu, tad tur ir jau tiesībsargājošās iestādēs attiecīgie pretpasākumi veikti, un ne es tik labi pazīstu tur ne vienu, ne otru, vispār nepazīstu. Šeit nekādas tādas šķobīšanās vai ietekmēšanas iespējas, nezinu, manā virzienā nav."

Jāpiebilst, ka Ekonomikas ministrijai janvārī valdībā jāiesniedz rīcības plāns publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Viena no jau apspriestām idejām – paredzēt likumā iespēju izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja pasūtītājam ir pietiekams pamats aizdomām, ka piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci.