Rīgas brīvosta tagad plāno līgumā iekļaut atrunu, ka tai būs tiesības pārtraukt līgumu, ja tiks konstatēta potenciālā izpildītāja vaina. No atbalstītājiem skan arī arguments, ka vilcināšanās apdraud projektu, jo tas pilnībā jāīsteno līdz 2023. gada beigām, pretējā gadījumā var zaudēt daļu vai pat visu līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda – 23 miljonus eiro.
Līguma pretinieks Rebenoks uzskata, ka Kundziņsalas pārvads vispār nav Rīgas brīvostas attīstībai svarīgs, un uzsver, ka risks zaudēt Eiropas naudu var iestāties arī tāpat: "Ņemot vērā, ka pēc paša pārvaldnieka lūguma un pēc viņa iniciatīvas bija pieprasīta informācija no tiesībsargājošām iestādēm – gan no KNAB, gan no Konkurences padomes – kontekstā ar karteļa lietu, faktiski šobrīd man ir pārliecība, ka ir ļoti liela varbūtība, ka ostai pašai vajadzēs finansēt visu šo projektu. Tāpēc, ka pie jebkādām aizdomām Eiropas finansējums var tikt nogriezts daļēji vai pilnībā."
Krietni optimistiskāks ir "par" balsojušais Mihails Kameņeckis no Rīgas domes "Saskaņas" frakcijas: "Ar ietekmi uz procesu no karteļa lietas – tur viss ir kārtībā. Mēs par to padomājām, parūpējāmies, parunājām ar būvniekiem. Nevajag uztraukties." Vaicāts, vai nav riski zaudēt Kohēzijas fonda naudu un vai viņš to varot garantēt rīdziniekiem, Kameņeckis norāda: "Es varu garantēt, ka nekādu naudu mēs tur nezaudēsim. Cita lieta ir, vai mēs to naudu dabūsim..."
Taču viedokļi par šo līgumu dalās pat "Saskaņas" frakcijas iekšienē.
"Nu, teiksim tā, milzīgs konkurss par 32 miljoniem, divi pretendenti, abi divi dod gandrīz vienādas cenas, un viens no viņiem uzvar. Un gala rezultātā ostai sadārdzinājums gandrīz vai astoņu miljonu apmērā nekā tiek projektēts," saka frakcijas deputāts un brīvostas valdes loceklis Sandris Bergmanis, kurš balsojumā atturējās.
Tāpat rīkojās arī vicemērs Baraņņiks: "No vienas puses, tas tilts ir vajadzīgs, it īpaši šajā situācijā, lai stiprinātu ostas kapacitāti. No otras puses – jā, līdz galam nebija absolūtas pārliecības, ka šis jautājums neradīs vēl vairāk jautājumu pēc tam."
Starp "par" balsojušajiem ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvošais Viesturs Zeps, kurš Rīgas domē vada "Latvijas attīstībai" frakciju. Gan domi, gan būvniecības sektoru pēdējā laikā tricina korupcijas skandāli, taču šai iepirkumā Zeps neko aizdomīgu neesot manījis: "Nē, no šīm lietām es tādā ziņā esmu distancējies. Un tas viss, kas ir saistīts ar to iepriekšējo sižetu, ja es pareizi saprotu, tad tur ir jau tiesībsargājošās iestādēs attiecīgie pretpasākumi veikti, un ne es tik labi pazīstu tur ne vienu, ne otru, vispār nepazīstu. Šeit nekādas tādas šķobīšanās vai ietekmēšanas iespējas, nezinu, manā virzienā nav."
Jāpiebilst, ka Ekonomikas ministrijai janvārī valdībā jāiesniedz rīcības plāns publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Viena no jau apspriestām idejām – paredzēt likumā iespēju izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja pasūtītājam ir pietiekams pamats aizdomām, ka piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci.