20. gadsimta nogalē par Deividu Pārkeru Reju runāja katrā ASV mājsaimniecībā - šis sadistiskais sērijveida slepkava bija savām šausminošajām darbībām izveidojis 100 000 ASV dolārus vērtu skaņas necaurlaidīgu moku kambari, kuru pats dēvējis par savu "rotaļu istabu". Policija vēl joprojām mēģina atklāt, cik desmiti sieviešu šajā vietā ir traģiski zaudējušas dzīvību.

Trīs dienas ellē

1999. gada 19. martā 22 gadus vecā Sintija Vidžila ASV Ņūmeksikas štata Albukerkes pilsētā mēģināja kādā automašīnu stāvlaukumā nostopēt mašīnu. Pie viņas piebrauca kāds vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir policists cilvilajā apģērbā un arestē viņu par prostitūciju. Tad šis nezināmais vīrietis uzlika Sintijai rokudzelžus un nosēdināja viņu savas mašīnas aizmugurējā sēdeklī.

Tas, ko Sinitija nezināja - šo vīrieti sauca Deivids Pārkers Rejs un viņš sievieti grasījās vest nevis uz policijas iecirkni, bet gan uz savu netālu esošo treileri, kuru vīrietis bija iesaucis par savu "rotaļu istabu".

Turpmākās trīs dienas Sintijai nebūtu rādījušās pat visbriesmīgākajos murgos. Deivids un viņa līdzzinātāja un dzīvesbiedre Sindija Hendija sievieti piestiprināja pie ginekologa krēslam līdzīgas mēbeles un trīs dienu garumā izvaroja un spīdzināja viņu.

Sadistiskais pāris savām izpriecām izmantoja dažādas pātagas, medicīniskos instrumentus un paštaisītas "seksa rotaļlietas". Pirms spīdzināšanas Rejs savai upurei sniedza īsu "instruktāžu" - atskaņoja audiokaseti, kurā detalizēti bija aprakstīts viss, ko sievietei būs jāizcieš.

Ierakstā vīrietis paskaidrojis, ka Sintija drīkst viņu uzrunāt tikai un vienīgi par "kungu" un viņa draudzeni - par "kundzi". Viņa nekādā gadījumā nedrīkstēja runāt pirmā. Tad viņš detalizēti aprakstījis veidus, kā viņi Sintiju izvaros un spīdzinās.

"Spriežot pēc tā, kā viņš runāja, sapratu, ka tā nebija viņa pirmā reize. Šķita, ka viņš labi zina, ko dara. Viņš man teica, ka nekad vairs neredzēšu savu ģimeni. Viņš solīja, ka nogalinās mani tāpat kā visas pārējās," sieviete atklājusi izdevumam "Albuquerque Journal".

Trešajā mocību dienā Sindija Hendija, kuru ar savu upuri bija atstājis Deivids, kuram bija jādodas uz darbu, netīšām atstāja piesaitētās Sintijas važu atslēgas netālu no "spīdzināšanas galda". Vidžila ātri izmantoja izdevību, kamēr sievietes nebija istabā, un aizsniedza atslēgas, kas viņai ļāva atbrīvoties. Viņu mēģināja apturēt telpā ienākusi Hendija, taču sieviete savai nolaupītājai kaklā ietrieca ledus lauzni.

Sintija izskrēja no treilera pilnīgi kaila. Viņai ap kaklu bija kaklasiksna un ap locītavām - smagas ķēdes. Viņa izmisusi pieklauvēja pie netālu esoša treilera durvīm, kur viņai spīdēja veiksme - treilera īpašnieks bija mājās un atvēra durvis. Pēc sievietes uzklausīšanas viņš piezvanījis policijai, kas uzreiz arestēja gan Deividu Pārkeru Reju, gan viņa dzīvesbiedri.

Maniaka anatomija

Deivids Pārkers Rejs dzimis Belenas pilsētā Ņūmeksikas štatā. Par vīrieša bērnību ir zināms samērā maz - Deividu uzaudzinājis viņa vectēvs, taču vīrietis regulāri saticis arī savu īsto tēvu, kurš nereti esot pacēlis pret zēnu roku.

Pusaudža gados Reju ir apcēluši viņa klasesbiedri - viņš esot izrādījis kautrīgumu pret meitenēm.

Apsmiekls puisī radījis spriedzi un viņš esot pievērsies alkoholam un narkotikām. Pēc vidusskolas beigšanas Rejs iesaukts armijā un saņēmis goda rakstu par savu militāro darbību. Viņš četras reizes savā dzīvē ir bijis precējies, taču šīs laulības nekad nav ilgušas vairāk par pāris gadiem.

Tiek uzskatīts, ka Deivids savas sadistiskās gaitas ir sācis jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kas nozīmē, ka maniaks neviena neievērots ir darbojies vairāk nekā četras desmitgades.

Pēc Reja aizturēšanas policisti ir sākuši analizēt viņa "rotaļu istabas" saturu un atrastais viņus ir dziļi šokējis.

Treilera vidū atradās ginekologa tipa galds, tieši virs tā - spogulis, kurā slepkavas upuri varēja vērot to, kā viņus izkropļo. Uz zemes mētājušās neskaitāmas pātagas, ķēdes, knaģi, žiletes, skalpeļi, zāģi un spīdzināšanai paredzētas "intīmās rotaļlietas".

Vairums no atrastajām ierīcēm bija veidotas pašrocīgi, tostarp koka sols, kurš atņēma kustības spēju Reja un viņa draugu izvarošanas upurēm.

Uz treilera sienām atradušās vairākas diagrammas ar detalizētiem norādījumiem, kā upuriem radīt pēc iespējas vairāk sāpju.

Atmiņas zudumi

Ņemot vērā attiecīgās lietas plašo popularitāti visu mediju vidū, pēc neilga laika atsaucās vēl kāda Reja upure - Andželika Montano. Sieviete bijusi Reja paziņa, kura pēc došanās uz viņa mājām, lai aizņemtos kūkas cepšanai nepieciešamas sastāvdaļas, tika sazāļota, izvarota un spīdzināta.

Rejs šo sievieti ir palaidis brīvībā - kailo Andželiku tuksneša vidū atrada policija, taču neviens nav pūlējies sīkāk izmeklēt viņas lietu.

Viens no policijas neienteresētības iemesliem bijušas sievietes neskaidrās atmiņas. Vēlāk noskaidrojis, ka Deivids Pārkers Rejs savām ar savām upurēm izmantojis virkni vielu, kas izraisa atmiņas zudumus.

Andželas atrašana ļāva policijai izdarīt lielāku spiedienu uz prokuratūru. Ar laiku "salūza" arī maniakālā sadista līdzzinātāja Sindija Hendija, kura piekrita sniegt liecības par viņai zināmajām slepkavībām.

Nopratināšanas laikā atklājies, ka slepkavības upurus pārim palīdzējuši sagādāt arī viņu kopējais draugs Deniss Rojs Jencijs un Deivida meita Glenda Reja.

Jencijs atzinās, ka piedalījies kādas Mērijas Pārkeres slepkavībā, kuru dienām ilgi bija spīdzinājuši Rejs ar savu meitu. Pēc Deivida un Glendas "izpriecām" Jencijs sievieti ir nožņaudzis.

Policija "rotaļu istabā" uzgāja arī kādu videokaseti no 1996. gada, kurā bija ierakstīts, kā Rejs un viņa dzīvesbiedre izvaro un spīdzina kādu sievieti. Pēc ieraksta publiskošanas sievieti atpazina viņas bijušā vīramāte. Viņas vārds bija Kellija Gereta un viņa bija bijusi Deivida meitas Glendas draudzene.

1996. gada 24. jūlijā Gereta sastrīdējusies ar savu vīru un izlēmusi nakti pavadīt spēlējot biljardu ar Deivida Pārkera Reja meitu. Glenda sazāļojusi savu draudzeni un aizvedusi viņu uz sava tēva treileri, kur Deivids sievieti ir divas dienas pakļāvis seksuālajai vardarbībai un tad pārgriezis viņas rīkli un izmetis viņas ķermeni ceļa malā.

Kellija brīnumainā kārtā izdzīvoja uzbrukumu, taču neviens - ne policija, ne viņas vīrs - neticēja viņas stāstam. Sievietes laulenis esot domājis, ka Kellija viņu ir krāpusi un izšķīries no viņas. Lai arī sievietei narkotiku dēļ ir bijis grūti atcerēties precīzas detaļas, viņa skaidri zinājusi, ka to ir izdarījis Deivids.

Ceļš pretī taisnīgumam

Diemžēl tas, ka dažas no sievietēm nodarījuma laikā bija narkotiku iedarbībā un nespēja precīzi aprakstīt notikušo, nespēja pilnībā pārliecināt zvērinātos un viņi lēma, ka divas no vīrietim izvirzītajām apsūdzībām nav patiesas. Neskatoties uz to, pret vīrieti bija gana daudz dažādu pierādījumu, lai viņam piespriestu 224 gadus ilgu cietumsodu.

Devida meita un līdzzinātāja tika notiesāta ar deviņu gadu cietumsodu, savukārt viņa partnerei Sindijai jāpavada 36 gadi aiz restēm. Deivids Pārkers Rejs mira 2002. gada 28. maijā no sirdstriekas pēc trim cietumā pavadītiem gadiem.

» Mātes meli par meitas slimībām. Dzīve ratiņkrēslā un mātes slepkavība. Džipsijas Rouzas stāsts

Izmeklēšanas gaitā policija ir atklājusi dienasgrāmatas, kurās ir detalizēti aprakstītas vēl vismaz 50 sieviešu slepkavības, taču policija neizslēdz, ka vīrieša reālais upuru skaits varētu būt pat lielāks.

Neskatoties uz milzīgo lietišķo pierādījumu skaitu, izmeklēšana joprojām nav atradusi citu Deivida Pārkera Reja upuru mirstīgās atliekas. Pagaidām.