C 22.10.2020.

Krievu skolēnus šokē mācību stundā uzdotā literatūra

FOTO: Ekrānuzņēmums no video

Kāda satraukta Rīgas 10. vidusskolas skolnieces māte vērsusies pie LTV raidījuma "4. studija", ar stāstu, ka audzēkņiem tiekot mācīti starpnacionālo naidu kurinoši teksti. Tas ir fragments no Gunara Janovska romāna "Sōla".

"Ja tu satiecies ar krievu, tad runā ar viņu tā, it kā tu stāvētu otrā stāva logā un viņš apakšā pagalmā līdz ceļiem mēslos un dubļos, jo tik liela starpība ir starp igauni un krievu. Esi pieklājīgs un ledaini laipns, reizēm pat uzsmaidi. Negāz pa purnu, bet skaties uz viņu no augšas, un tu redzēsi, kā viņš tevis bīsies. Tā suns bīstas vismazākā skarbuma nokrāsas sava saimnieka balsī, un krievs savā šaurajā dvēselītē vēl šodien nav nekas cits kā tatāru pātagotais vergs, kāds viņš ir bijis gadu simteņiem, tikai pipku pār viņa kūkumā saliekto muguru šodien dancina mongolis čekista uniformā," rakstīts fragmentā.

Skolnieces māte, kuras meita viņai bija parādījusi šo fragmentu no grāmatas, sarunā ar "4. studiju" pauda vēlmi palikt anonīma un no intervijas kameras priekšā atteicās, skaidrojot, ka nevēlas paust savu viedokli pirms nav noskaidroti lietas apstākļi.

"Cik es saprotu, tā ir nevis skolotājas programma, bet gan skolas programma kā tāda. Šis darbs ir ne tikai bilingvālās skolās, bet arī latviešu skolās. Uz darbu pamata veidoti arī eksaminācijas jautājumi. Līdz ar to domāju, ka problēma nav ne skolotājā, ne skolā kā tādā," stāsta skolnieces māte.

Kamēr nav noskaidrota visa informācija par programmu sieviete vēlējās palikt anonīma.

"Es, protams, negribu nekādu ažiotāžu, manam bērnam vēl jābeidz skola. Es vienkārši zinu, kā tas parasti beidzās - diemžēl nemainās sistēma, bet tiek atrasti kaut kādi "mazie" cilvēki," viņa dalās.

Tā kā patstāvīgai lasīšanai paredzētais teksts šķitis aizskarošs arī raidījuma veidotājiem, "4. studija" devās uz šo skolu un noskaidroja, ka minētā grāmata ir izglītības un zinātnes ministrijas 12. klašu apmācībai ieteicamās literatūras sarakstā programmā "Cilvēka attieksmes maiņa pret tradicionālajām vērtībām literatūrā".

"Šis darbs 12. klasē ir ierakstīts programmā, tas ir redzams arī Izglītības ministrijas mājaslapā, kur ir atrodamas visas programmas un standarti. Šo modeli izmanto mūsu skolā. Kopumā ir pieejami divi modeļi literatūrā. Vienu no modeļiem izmantojam arī mēs," norāda Rīgas 10. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju komisijas vadītāja Olga Ponomarenko.

Šajā modelī norādīts, ka eksisteciālisma jautājumi tiekot apskatīti pēc izvēles, un tajā arī ir minēts Janovska romāls "Sōla". Tāpēc šis fragments ir parādījies mācību grāmatā ar kuru skolotāja un skolēni strādā. 

Skolotāja, kura 12. klasei māca latviešu valodu un literatūru sarunā ar "4. studiju" uzsvēra, ka ir dziļi pārliecināta par savu nostāju un par valstiskuma ideju. Un, ka konkrēto fragmentu, skolniece, vai pat vairāki skolnieki, varētu būt izvēlējušies publiski akcentēt vien tāpēc, ka viņiem nav vēlmes lasīt visu literāro darbu, jo viņa šo grāmatas fragmentu nekādā veidā neesot izcēlusi.

"Mana prasība ir šo romānu lasīt pilnā apjomā. Tas arī pēc mācību grāmatas saskan ar tematisko plānojumu. Tas nav speciāli. Tas, ko no mums prasa sabiedrība - audzināt un veicināt patriotismu. Es neko labāku neesmu redzējusi un lasījusi pa visiem šiem gadiem. Uzskatu, ka tas ir latviešu literatūras zelta fonds. Grāmata ir ārkārtīgi laba, pateicīga, to ir viegli lasīt," stāsta Ieva Grahoļska Rīgas 10. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. 

Viņa uzsver, ka Janovskis tiešām raksta ļoti labi un, ka viņai šis darbs ir viens no favorītiem. Skolotājai šķiet, ka skolēniem varot rasties doma par nacionālismu, bet viņa viņa uzskata, ka šis darbs ir iekļauts programmā ar nodomu.

Skolnieki arī var neizlasīt romānu, un es zinu, ka daudzi nav izlasījuši romānu. Un tā kā zinu, ka klase ir ļoti provokatīva un vāja, tad arī palīdzēju un nodiktēju pat lappuses, kurās ir labākie citāti katram jautājumam. Ceturtais jautājums bija latviskās identitātes meklējumi un kā tas sasaucas ar Juhanu un Artūru. Neredzu šeit neko pretvalstisku, nosodāmu. Manuprāt, ļoti labs darbs," atklāj skolotāja.

"4. studija" vērsās arī pēc komentāra Valsts izglītības satura centrā:

"Mācību līdzekļu izvēle, ko skolotājs izmanto mācību stundās, ir skolotāja atbildība un profesionalitātes jautājums. Skolotājs var izmantot dažādu materiālu un grāmatu klāstu, t.sk. tekstus, attēlus, literārus darbus, bet svarīgi ir saprast to, kāds būs mērķis un sasniedzamie rezultāti."

Ja Skolotājs ir izvēlējies konkrēto fragmentu izmantot mācību stundā, viņam būtu jāspēj šī izvēle pamatot un izskaidrot gan skolēniem, gan viņu vecākiem.

"Pirmkārt, lai samazinātu pārpratumus, kas rodas no dažādām interpretācijām un satura uztveres, otrkārt, kas šajā gadījumā ir būtiski, lai izvairītos no kādas skolēnu grupas aizskāruma," uzsver Valsts izglītības un satura centrs. 

Atlika vien noskaidrot, ko par šādām divdomīgām situācijām domā literatūras eksperte Iveta Ratinīka. Viņa uzsvēra, ka Janovska "Sōla" ir darbs, kuru savā 12. klašu apmācības programmā iekļauj teju katrs otrais skolotājs.

"Viss ir atkarīgs no tā, par ko skolotājs runās tālāk. Vai skolotājs runās par dažādu tautību savstarpējām attiecībām. Vai skolotājs runās par kaut kādām vēsturiski pretrunīgām situācijām un to, kā ir radušās pretrunas starp dažādām tautībām. Var runāt tikai par eksistenciālisma filisofijas izpausmēm literatūrā. Tas, ko es mudinātu izsvērt - vai tiešām skolēni ar tādu lasīšanas pieredzi kāda varētu būt mazākumtautības skolā vienkārši spēj izlasīt pilnu šīs grāmatas tekstu."

Viņa uzskata, ka cilvēki ir tendēti kaut ko pārprast, vai nesaprast pareizi. Gadījumos, kad skolotājs izvēlas kaut kādus provokatīvākus vai neviennozīmīgākus tekstus, viņa iesaka formulēt e-klasē, kāds tad tiešām ir šis uzdevums.

Autors Gunārs Anatolijs Janovskis dzimis 1916. gadā. 1944. gadā devies bēgļu gaitās un visu atlikušo dzīvi aizvadījis trimdā. 1996. gadā apbalvots ar triju zvaigžņu ordeni. Janovskis reizēm tiek uzskatīts par labāko latviešu prozaiķi, lai gan literatūrai pievērsies samērā vēlu, jau dzīvojot trimdā