Visā pasaulē novērojams straujš kukaiņu populācijas kritums, un zinātnieki gadiem ilgi cenšas noskaidrot, kādi ir tā cēloņi. Izrādās, ka gaismas piesārņojums ir nozīmīgs, bet bieži aizmirsts faktors, kas vainojams pie "kukaiņu apokalipses", atsaucoties uz akadēmiskajā žurnālā "Biological Conservation" publicētu pārskatu, vēsta britu laikraksts "The Guardian".

Mākslīgais apgaismojums naktīs var ietekmēt visus kukaiņu dzīves aspektus, pievilinot naktstauriņus pie spuldzēm, kā rezultātā tie iet bojā, izgaismojot potenciālo medījumu žurkām un krupjiem, kas pārtiek no kukaiņiem, kā arī radot maldinošus pārošanās signālus spārēm, apgalvo pētījuma autori.

"Mēs nopietni uzskatām, ka mākslīgais apgaismojums naktī - kombinācijā ar dabiskās vides zudumu, ķīmisko piesārņojumu, invazīvajām sugām un klimata pārmaiņām - veicina kukaiņu skaita samazināšanos," secinājuši zinātnieki pēc vairāk nekā 150 pētījumu izvērtēšanas. 

"Mēs šajā darbā apgalvojam, ka mākslīgais apgaismojums naktīs ir vel viens svarīgs - bet bieži ne pietiekami vērā ņemts - kukaiņu apokalipses cēlonis." 

Taču atšķirībā no citiem kukaiņu populācijas samazinājuma cēloņiem gaismas piesārņojumu var salīdzinoši viegli novērst, sacīja pētnieku komanda, vienkārši izslēdzot nevajadzīgās gaismas un lietojot piemērotus aizkarus vai žalūzijas.

"To darot var tūlītēji ievērojami samazināt mirušo kukaiņu skaitu," apgalvoja zinātnieki.

"Mākslīgais apgaismojums naktī ir cilvēka radīts apgaismojums - sākot ar ielu apgaismojumu un beidzot ar gāzes uzliesmojumiem, iegūstot naftu. Tas var ietekmēt kukaiņus teju visās iedomājamajās viņu dzīves jomās," sacīja Brets Sīmors, Vašingtonas universitātes uzvedības ekologs un viens no pārskata vadošajiem autoriem.

Par kukaiņu populācijas sabrukumiem iepriekš ziņots Vācijā un Puertoriko, un pirmajā globālajā zinātniskajā pārskatā, kas publicēts šā gada februārī, sacīts, ka plaši samazinājumi draud radīt "katastrofālu dabas ekosistēmu sabrukumu".

"Kukaiņu skaits visā pasaulē strauji samazinās. To trūkums radītu graujošas sekas visai dzīvībai uz šīs planētas," sacīts jaunākajā pārskatā.

Tiek uzskatīts, ka miljoniem kukaiņu sugu, no kurām lielākā daļa vēl nav izpētītas un no kurām vairāk nekā puse ir aktīvi naktīs. Taču arī tiem, kas ir aktīvi dienā, var traucēt mākslīgais apgaismojums diennakts tumšajā laikā, kad tie atpūšas.

Pārskatā minēts, ka gaismu izsenis tīši izmanto zemkopībā, lai samazinātu kukaiņu daudzumu. Taču, cilvēku infrastruktūrai izplešoties un gaismas izmaksām samazinoties, gaismas piesārņojums mūsdienās novērojams uz ceturtdaļas planētas sauszemes.

Vispazīstamākais gaismas piesārņojuma iespaids ir naktstauriņi, kas lidinās ap spuldzi, ko sajaukuši ar Mēnesi. Trešdaļa kukaiņu, kas nonāk šo gaismu orbītā, nomirst, pirms pienācis rīts - vai nu no pārguruma, vai arī tie tiek apēsti.

Nesen Lielbritānijā publicētā pētījumā secināts, ka naktstauriņu skaita samazinājums ir krietni lielāks vietās, kurās ir gaisa piesārņojums, salīdzinot ar vietām, kur ir tumšs. Nāvējošs un kustībā esošs drauds ir automašīnas - tiek lēsts, ka Vācijā vasaras laikā to dēļ bojā iet 100 miljardi kukaiņu.

Mākslīgais apgaismojums arī vairākām sugām traucē partneru atrašanā. Visizteiktāk tas novērojams sugām, kas pārošanās laikā izmanto bioluminiscences signālus, piemēram, jāņtārpiņi.

Daži kukaiņi izmanto gaismas polarizāciju, lai atrastu ūdeni, kas viņiem nepieciešams vairojoties. Taču mākslīgais apgaismojums var tam traucēt.

"Viendienītes dzīvo tikai vienu dienu, un viņi meklē polarizēto gaismu. Viņi to atrod - bet no asfalta - izdēj tur savas olas un viņi visi nomirst. Tas ir labs veids, kā veselu populāciju iznīcināt 24 stundu laikā."

Gaismas piesārņojums ietekmē arī jauno kukaiņu attīstību, jo tādējādi izmainās uztvertais dienas un nakts garums.

Pārskatā arī atklāts, ka ēdiena meklējumus iespaido gaismas piesārņojums. Kukaiņi, kas izvairās no gaismas, pavada mazāk laika, barojoties vietās, kur ir gaismas piesārņojums.

Kukaiņi ir svarīgs medījums daudzām sugām, taču gaismas piesārņojums var svaru kausus nosvērt par labu plēsējam, ja tas noķer lamatās kukaiņus pie gaismas. Zirnekļi, sikspārņi, žurkas, piekrastes putni, gekoni un jūras krupji novēroti, barojamies pie mākslīgās gaismas avotiem. Šādas barošanās pieaugums var veicināt strauju sugu izmiršanu, sacīja pētnieki.

Ar gaismas piesārņojumu kukaiņiem ir īpaši grūti tikt galā, sacīts pārskatā. Lielākai daļai cilvēku radītajiem draudiem kukaiņiem ir dabiski analogi, piemēram, klimata pārmaiņām un invazīvajām sugām. Tas nozīmē, ka kaut kādā mērā var notikt adaptācija.

Taču dienišķais gaismas un tumsas cikls ir bijis nemainīgs visu evolūcijas laiku.

Tomēr no visiem apdraudējumiem kukaiņiem ar gaismas piesārņojumu ir visvieglāk tikt galā.

"Kad tu izslēdz gaismu, tas ir pazudis. Tev nav jāiet un jātīra, kā tas ir ar lielāko daļu piesārņotāju. Es nesaku, ka mums jāatbrīvojas no visas gaismas naktī, es vienkārši domāju, ka mums to jālieto prātīgi," sacīja Sīmors.

Vienkārši izslēgt gaismas, kas nav nepieciešamas, ir visacīmredzamākā rīcība, taču arī aprīkojot tās ar kustības sensoriem, tiek samazināts gaismas piesārņojums, teica zinātnieks. Svarīgi ir arī izgaismot tikai to zonu, kurā nepieciešama gaisma, kā arī izvairīties no zili-baltām gaismām, kas jauc dienas ritmu.

Cerību vieš arī LED gaismas, jo tās var viegli pielāgot, lai izvairītos no kaitīgas krāsu gammas un mirgošanas.

"Pierādījumi, ka gaismas piesārņojuma ir dziļš un nopietns iespaids uz ekosistēmu, ir ārkārtīgi spēcīgi," sacīja dabas saglabāšanas labdarības organizācijas "Buglife" vadītājs Mets Šardlovs.

"Ir nepieciešams, lai sabiedrība tagad sper pamatīgus soļus un padarītu vidi kukaiņiem drošāku."

Viņš uzskata, ka vispiemērotākais solis būtu likumā noteikts valsts mēroga gaismas samazinājuma mērķis. Līdzšinējās vadlīnijās neesot ņemts vērā kukaiņu skaita straujais samazinājums.

Apputeksnēšanas eksperts Naidžels Reins no Gvelfas universitātes Kanādā, kurš nebija iesaistīts pārskata rakstīšanā sacīja, ka "gaismas piesārņojumam varētu būt nopietna negatīva ietekme uz kukaiņu populāciju", tomēr "varētu būt par ātru apgalvot, ka tā ietekme ir tikpat liela, kā citiem faktoriem".

Pārskata autori apgalvo, ka līdz šim nav bijis vairāk pētījumu par gaismas piesārņojumu dienas aizsprieduma dēļ - ekologu vidū priekšroka tiek dota pētījumiem, kuros noskaidro par gaišajā laikā novērojamiem fenomeniem.