"Pārāk labi, lai būtu patiesība." Ziemassvētku akciju sezonā aktivizējušies krāpnieki

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

Tuvojoties Ziemassvētkiem, līdztekus pirkumiem tiešsaistē pieaug arī dažādu krāpniecisko gadījumu skaits. Atdarinot uzticamus un reālus e-veikalus, pircēji tiek pievilināti ar it kā ļoti vilinošiem piedāvājumiem, piemēram, vismaz 80% atlaidēm vai norādot, ka par produktu būs jāmaksā vien piegādes maksa, vēsta "Luminor" banka.

No potenciālajiem pircējiem šādi izvilina kredītkaršu informāciju un naudu. Latvijā aptuveni četras piektdaļas iedzīvotāju ir izmantojuši interneta veikalu pakalpojumus , tādēļ ir svarīgi zināt, kā sevi no krāpšanas gadījumiem pasargāt.

"Ziemassvētku iepirkšanās sezona ir aktīvs laiks ne tikai reāliem biznesiem, bet arī krāpniekiem. Izveidot platformu, kas izskatās uzticami un īsti, šodien ir ļoti viegli un nav nepieciešamas augsta līmeņa specifiskas zināšanas. Turklāt jauna tendence ir, ka krāpnieki pat neveido atsevišķas interneta lapas, bet izmanto sociālo mediju platformas, lai piesaistītu pircējus ar milzīgām atlaidēm. Tādēļ tiem, kas meklē pēc iespējas izdevīgākus tiešsaistes pirkumus, ir svarīgi būt uzmanīgiem katrā pirkuma solī un kritiski izvērtēt tiešsaistes veikalus, kuros neiepērkas regulāri vai kuri ir izveidoti nesen. Īpaši uzmanība jāpievērš, ja pircēji tiek uzrunāti ar neticami lielām atlaidēm, piemēram, viedierīce, kas tikai vienā e-veikalā tiek piedāvāta par 100 eiro, ja tās tirgus cena vidēji ir 600 eiro," skaidro "Luminor" informācijas drošības eksperte Līga Bārdiņa.

Ir vairākas pazīmes, kas var raisīt aizdomas, ka veikals nav uzticams un, iespējams, iepērkoties tajā, var tikai zaudēt naudu, cerēto preci pretim nesaņemot, tādēļ iepirkšanās tajā īpaši rūpīgi jāizvērtē.

Ir vairākas pazīmes, kā atpazīt tiešsaistes viltus veikalu, kas radīts, lai izkrāptu naudu.

Tajos tiek piedāvātas milzīgas atlaides, kas izskatās "pārāk labi, lai būtu patiesība"; interneta vietne nestrādā nevainojami; nevar atvērt citas lapas saites, nestrādā "pogas". Šajos "veikalos" trūkst kontaktu, vai tie realitātē neeksistē; veikala adrese tiešsaistē reģistrēta nesen - izveidošanas datumu var pārbaudīt, piemēram, vietnē www.whois.net.

Saiti uz tiešsaistes veikalu negaidīti atsūta kāds draugs vai paziņa, ar tekstu, kas nav raksturīgs ikdienas sarakstei. Tāpat nav nekādas informācijas par veikalu citos avotos, tas šķiet neuzticams.

Iepērkoties nezināmā tiešsaistes veikalā, nepietiek tikai pārliecināties par kādu vienu drošības aspektu, ka veikals ir reāls. Krāpnieki ir iemācījušies pārliecinoši attēlot "Verified by Visa" un "Mastercard SecureCode" drošības sertifikātus un novērst citas acīmredzamas pazīmes, kas varētu liecināt par viltus mājaslapām un tās atšķirt ir patiešām grūti. Tāpēc pirms iepirkšanās nezināmā veikalā ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk izpētīt pieejamo informāciju un kritiski izvērtēt, vai veikalam var uzticēties.

Viltus veikali ar mērķi izkrāpt naudu pastāv visu gadu, bet īpaši tie kļūst aktīvi pirms ziemas brīvdienām. Pircēji cenšas dāvanas iegādāties pēc iespējas ātrāk un par zemākām izmaksām, bet steigā kļūst mazāk uzmanīgi pret viltus vilinājumiem.

"Ja ir aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai savi kredītkartes dati ir iesniegti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai. Kā arī vispārīgs ieteikums, kā pasargāt sevi, ir interneta pirkumiem ieviest atsevišķu norēķinu karti, kurā glabāt tikai to summu, kas nepieciešama pirkuma veikšanai. Tad noziedznieki nevarēs nodarīt būtiskus zaudējumus, piemēram, iegūstot kredītkartes datus, no tās noņemt naudu ik pa laikam, ja cietušais to sākotnēji nepamana. "Luminor" pieredze liecina, ka vidējie zaudējumi pēc norēķināšanās par precēm veikalā, kurš nemaz neeksistē, ir aptuveni 100 eiro," uzsver "Luminor" informācijas drošības eksperte Līga Bārdiņa.

FOTO: Cilvēkus pasaulē pārņēmis "Melnās piektdienas" trakums

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu